Foto: Shutterstock/Evija Trifanova/LETA/LA.LV kolāža

“Šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv, bērniem psihomotori traucējumi!” Pēteris Apinis par pesticīdiem un postu, ko tie nodara dabai un cilvēkam 132

Pēteris Apinis, ārsts

Raidījums Dr. Apinis šoreiz bija par indēm kukaiņiem, augiem, abiniekiem, putniem un cilvēkiem – pesticīdiem, ko Latvijā lieto arvien vairāk, un tas notiek laikā, kad Eiropas Savienība apņēmusies pesticīdu lietošanu gadu no gada samazināt par 5%.

LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Ilūkstes novadā vilks ienāk sētā un uzbrūk sunim: dzīvnieku tik tikko izdodas izglābt 32
8 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Iedzīvotājus sadala trīs līmeņos. Vai nepotētie ir pilnībā izslēgti no sabiedrības? 352
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
No 15. jūnija varēsim apmeklēt divu tipu kultūras pasākumus. Kas būs jāievēro? 43
1 diena
Lasīt citas ziņas

Šeit ir mans salīdzinoši vienkāršots skaidrojums par šīm bīstamajām indēm un postu, ko tās nodara dabai un cilvēkam.

Biežāk no pesticīdiem cieš ar pesticīdu lietošanu tieši nesaistīti cilvēki – tie, kas dzīvo kaisāmo lauku malā.
CITI ŠOBRĪD LASA

Pesticīdi (biežāk, insekticīdi, herbicīdi, fungicīdi un citas lauksaimniecības indes) grauj mūsu un mūsu bērnu veselību, šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv (vāja erekcija), ir slikti spermatozoīdi, ir priekšlaicīgas dzemdības, spontāni aborti, bērniem psihomotori traucējumi.

Ar pesticīdiem (insekticīdiem, herbicīdiem) mēs iznīcinām dzīvo dabu – kukaiņus, grauzējus, pļavas putnus. Visvairāk cieš kukaiņēdāji putni, kuru skaits Latvijā un Eiropā samazinās no gada uz gadu par 5–10%.

Tiem, kas nesaprot, kas ir pļavu putni, var īsi pateikt – izmirst griezes, ķīvītes, ķikuti, tilbītes un puskuitalas, peļu klijāni, cīruļi, čipstes, dzeltenās un pelēkās cielavas.

Pasaules Veselības organizācija 2002. gadā definēja endokrīnās sistēmas grāvējvielas un uzskaitīja indes, kas šo iekšējās sekrēcijas sistēmu visvairāk grauj un bojā, un galvenā globālā ķīmiskā inde ir pesticīdi.

Bērni ir tie, kam visvairāk endokrīnā sistēma tiek grauta. Visnopietnāk tā tiek grauta zīdaiņa vecumā, kā arī pubertātes vecumā.

Pesticīdi (insekticīdi, herbicīdi, fungicīdi) bērnu iekšējās sekrēcijas sistēmu ietekmē divējādi: vai nu priekšlaikus veicinot dzimumattīstību, vai arī bojājot dzimumšūnas, kas nereti nozīmē dzimumattīstības aizkavēšanu, bet meitenēm nozīmē neauglību un menstruālā cikla traucējumus.

Gandrīz par visiem pesticīdiem ir aizdomas vai pierādījumi, ka tie varētu būt hormonālās sistēmas traucētāji, grāvēji, kā arī izraisīt vēzi (kancerogēni) vai traucēt augļa attīstību un izraisīt iedzimtas slimības (teratogēni).

Tas nozīmē, ka šie pesticīdi ir kaitīgi pat ļoti mazās devās un drošas koncentrācijas tiem nemaz nevar noteikt. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) atzīst, ka par vairākiem pesticīdiem šobrīd pietrūkst datu drošu normu izstrādei, tādēļ tomēr atļauj tos lietot.

Šāda rīcība parāda pretrunas pašreizējā pesticīdu regulējumā – lai gan Eiropas augu aizsardzības līdzekļu regula (EK) 1107/2009 nosaka, ka var lietot tikai tādus pesticīdus, kas nerada ne īstermiņa, ne ilgtermiņa kaitējumu videi, cilvēkiem un citiem organismiem, faktiski pesticīdus ļauj pārdot un izmantot arī tad, ja pastāv nepietiekami pierādīts kaitējums.

Daba tiek saindēta nepārtraukti. Pesticīdi (insekticīdi, fungicīdi, herbicīdi uc.) kas tieši ietekmē dzimumšūnas un iekšējās sekrēcijas dziedzerus, nonāk zemē, bet vēlāk gruntsūdeņos un saldūdens upēs un ezeros.

Agri vai vēlu pesticīdi nonāk akas ūdeņos, tie jau ir nonākuši dziļos Latvijas gruntsūdeņos, proti, dziļumā, no kura mēs ņemam savu dzeramo ūdeni.

Pesticīdi ietekmē hormonālo sistēmu zivīm un abiniekiem, kas tagad peldas šajā pesticīdu šķīdumā. Zivis, kas peld saindētās ūdenskrātuvēs, mēs zvejojam ēšanai. Abinieki (vardes, krupji, tritoni) Latvijā jau praktiski ir iznīcināti.

Pesticīdus mēs apēdam ar pārtiku – gan saknēm un dārzeņiem, gan pienu un gaļu. Pesticīdi ir gaisā, ko mēs elpojam, tie ir Rīgas putekļos Rīgas gaisā, tie nonāk nepārtrauktajā dabas ciklā, kurā cilvēks iekļauj nāvējošu indi.

Pesticīdi ietekmē ne tikai tieši dzimumšūnas, bet ietekmē arī dzimumorgānu attīstību – bērni dzimst ar dzimumorgānu iedzimtām anomālijām, un šīs anomālijas skar gan zēnus, gan meitenes.

Ar pesticīdiem un citām indēm saistāms arī uzmanības deficīta sindroms bērniem un hiperaktivitāte.

Ar pesticīdiem (insekticīdiem, herbicīdiem, fungicīdiem uc.) tiek grauta arī mūsu imūnā sistēma, tiek mainīta imūnās sistēmas reaktivitāte.

Protams, mums nav iespējams ļoti straujo autoimūno slimību pieaugumu norakstīt tikai uz pesticīdiem, bet ir pilnīgi droši, ka kopā ar sadzīves ķīmiju, indēm ražošanā, celtniecībā un degvielā, kā arī konservantiem uzturā, pesticīdiem ir loma imūnās sistēmas graušanā.

Jebkurš, kas saslimis ar autoimūnu slimību, var ar pilnu pārliecību pesticīdu tirgotāju uzskatīt par savas nelaimes vaininieku.

Pesticīdi rada papildu iespēju saslimt ar cukura diabētu.

INSEKTICĪDI

No pesticīdiem visplašāk izmantoti ir INSEKTICĪDI, kas paredzēti kukaiņu apkarošanai.

Četras insekticīdu pamatklases ir:
(i) organofosfāti (piemēram, malations, parations),
(ii) karbamāti (piemēram, karbamils, karbofurāns),
(iii) hlorētie ogļūdeņraži,
(iv) insekticīdi, kas iegūti no augiem (tos sauc par botāniskajiem insekticīdiem).

Organofosfātu un karbamāta insekticīdi darbojas, inhibējot acetilholīnesterāzi – enzīmu, kas noārda acetilholīnu. Rezultātā acetilholīns netiek noārdīts, organismā tā līmenis kļūst augsts, un izraisa siekalošanos, sliktu dūšu, vemšanu, caureju, asarošanu, urinēšanas traucējumus, skeleta muskuļu trīci vai krampjus, bet smagākos gadījumos elpošanas nomākumu un nāvi.

Hlorētie ogļūdeņraži, ko izmanto kā insekticīdus, piemēram, hlorfenotāns (DDT), ir lielākas molekulas nekā hlorētie ogļūdeņraži (organiskie šķīdinātāji, piemēram, hloroforms).

Toksiskā iedarbība, ko rada šie insekticīdi, ir konvulsijas un krampji.

DDT lietošana daudzās valstīs ir aizliegta tā ietekmes uz vidi dēļ, bet galvenokārt tādēļ, ka DDT pārliecinoši izraisa vēzi cilvēkiem. DDT ir taukos labi šķīstoša ķīmiskā viela, kas uzkrājas zivīs.

Putniem, ēdot šādas zivis, ķīmiskā viela uzkrājas arī to taukaudos. DDT uzkrāšanās putniem padara trauslas olas, kuras plīst un nav izperējami mazuļi.

Parasti insekticīdi, kas iegūti no augiem (botāniskie insekticīdi), ir maztoksiski. Botāniskie insekticīdi var izraisīt kontaktdermatītu, plaušu kairinājumu līdz astmai, CNS stimulāciju. Piretrīni ir plašāk lietojamie botāniskie insekticīdi mājas apstākļos. Piretrīnu galvenā problēma ir alerģiskas reakcijas.

HERBICĪDI

No herbicīdiem visbiežāk saindēšanās gadījumi novēroti no 2,4-dihlorfenoksi-etiķskābes produktiem – slikta dūša, vemšana, nogurums, caureja, muskuļu sāpes un trīce, perifēro nervu bojājumi, krampji, atmiņas zudums, krāsu redzes traucējumi. Līdzīgs savienojums 2,4, 5-trihlorfenoksi-etiķskābe ir pārliecinoši teratogēns – izraisa vēzi.

Vjetnamas kara laikā Agent Orange (2,4-dihlorfenoksi-etiķskābes un 2,4, 5-trihlorfenoksi–etiķskābes maisījums) kopā ar tetrahlordibenzodioksīnu (TCDD) vai dioksīnu tika izmantots kā defolants.

Dzīvniekiem Agent Orange ir ārkārtīgi toksisks, izraisa iedzimtus defektus un vēzi. ASV ilgstoši tiek pētīta šo kombinēto preparātu atstātā ietekme uz karavīru veselību.

Bipiridīna savienojumi rada plaušu fibrozi, nieru un aknu bojājumus, deguna asiņošanu, klepu, drudzi, dzelti. Saindēšanās novērotas arī no citiem herbicīdiem– diurona, monurona, atrazīna, simazīna, hlorprofāma, alaklora, visbiežāk kā dermatīti, deguna un kakla gļotādas kairinājums, acu iekaisums un redzes traucējumi.

GLIFOSĀTS

Pasaulē vairāk izmantotais herbicīds ir glifosāts. 2015. gadā ANO Vēža izpētes aģentūra paziņoja, ka glifosāts ir cilvēkiem iespējami kancerogēna viela. Glifosātu uzņem ar pārtiku, dzērieniem un ūdeni. Glifosāts bojā endokrīno sistēmu, jo atgādina hormonus (raksta sākumā bija aprakstīta globālā sievišķo dzimumhormonu aprite dabā).

Vispopulārākais pasaulē ir glifosātu saturošais herbicīds raundaps (Roundup), ko ražo globālais uzņēmums Monsanto, kas šobrīd pieder koncernam Bayer AG. Pasaulē glifosāts ražotājiem deva 7.7 miljardu eiro peļņu 2019. gadam.

Latvijā katru gadu izlieto aptuveni 3000 tonnu glifosātu saturošos herbicīdus.

Protams, dabā šie preparāti sadalās, tomēr daži sadalīšanās produkti ir pat kaitīgāki nekā pats herbicīds.

Te būs īsa literāra atkāpe. Vēlos citēt dabas žurnālisti Anitru Tomu: „Jāņu vakarā man zvanīja pieredzējis ekozemnieks Verners Blauss no Cēsu novada un satraukts stāstīja: “Es redzēju, kā kaimiņš pirms pāris dienām nomigloja ar herbicīdiem atmatu, kurā vareni ziedēja margrietiņas.

Tā kā puķu pļava atrodas blakus Jāņarāmja ceļam, ceļmalā ik pa laikam apstājās mašīnas, un cilvēki, neko ļaunu nenojauzdami, brida lasīt jāņuzāles.

Redzēju sievieti ar groziņu uz rokas, viņa laikam lasīja tējas. Meita, kas ap četriem no rīta brauca slaukt govis, stāstīja, ka pļavā ziedus klēpjiem lasīja Cēsu puķu veikala darbinieces. Tev noteikti tur kaut kas jādara un jāpanāk, ka pie nesen miglotiem laukiem ir obligāti jāizliek brīdinājuma zīmes!”

Protams, glaimo, ka ir cilvēki, kuri tic, ka es varētu izdarīt kaut ko tik loģisku, bet mūsu valstī neiespējamu. Kad vides nevalstiskās organizācijas pērn rosināja Zemkopības ministriju piestrādāt pie ieteikumiem, ka lauksaimniekam obligāti jābrīdina kaimiņi par iecerēto miglošanu, šo ieteikumu skarbi noraidīja, jo nedrīkstot ar savām kaprīzēm kavēt ekonomisko uzrāvienu.

Par glifosāta ietekmi uz veselību pasaulē izskan aizvien baisākas prognozes, un Pasaules vēža izpētes aģentūra paziņojusi, ka, glifosāts, tas ir kancerogēns.

Pesticīdu atliekas ēdājiem kaitē mazāk, jo visvairāk cieš cilvēki, kas ar šīm indēm saskaras tieši – traktoristi, apmiglotie kaimiņi, jāņuzāļu lasītāji, laucinieki, kas dzīvo intensīvi apsaimniekotos novados un smeļ no akas ūdeni”.

FUNGICĪDI

No fungicīdiem plaši aprakstītas saindēšanās ar pentahlorfenolu, kas kairina acis, degunu un kaklu, rada ēstgribas trūkumu, vājumu, elpas trūkumu, izraisa sāpes krūtīs. Pentahlorfenols ir pārliecinošo kancerogēns dzīvniekiem.

Fungicīds kreozots ļoti kairina ādu, acis, degunu un kaklu.

Ferbāms kairina acis, degunu, rīkli, ādu un izraisa alerģisku kontaktdermatītu.

Ļoti nopietnas veselības problēmas var izsaukt fumigētie nematocīdi kā1,2-dibrom-3-hlorpropāns, kas kairina ādu, acis un degunu, rada sēklinieku bojājumus un ir pārliecinoši kancerogēns dzīvniekiem.

Etilēndibromīds izraisa spēcīgu ādas, acu un rīkles kairinājumu, galvassāpes, anoreksiju, depresiju un ir pārliecinoši kancerogēns dzīvniekiem.

Metilbromīds izraisa galvassāpes, sliktu dūšu, vemšanu, miegainību, emocionālos traucējumus, trīci, krampjus, komu, plaušu kairinājumu, bronhu iekaisumu.

Augu augšanas regulators daminozīds, pazīstams arī kā Alar, tiek izmantots, lai uzlabotu ābolu izskatu un glabāšanas laiku. Dzīvniekiem daminozīds ir pārliecinoši kancerogēns, Ir pamats bažām, ka daminozīds var radīt audzējus bērniem, kuri lieto ābolus.

RODENTICĪDI

SAISTĪTIE RAKSTI

Rodenticīdi ir līdzekļi grauzēju – peļu un žurku indēšanai. Visbiežākais rodenticīds ir varfarīns, kas medicīnā ir līdzeklis trombembolijas ārstēšanai un profilaksei, jo tas kavē asins recēšanas faktora sintēzi.

Tomēr varfarīna izraisītā asins recēšanas inhibīcija var izraisīt iekšējo asiņošanu, smaganu pastiprinātu jutību, pastiprinātu dzirdes un redzes jutību, muskuļu stīvumu sejā un kājās. Smagākos gadījumos – krampjus, plašu zarnu asiņošanu, anoreksiju, vemšanu, perifēro nervu, aknu un nieru bojājumus un nāvi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Ilūkstes novadā vilks ienāk sētā un uzbrūk sunim: dzīvnieku tik tikko izdodas izglābt 27
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Netālu no Valmieras meža kameras nofilmē vilku ar kaklasiksnu: speciālisti ir vienisprātis – tas ir plēsējs, nevis suns. Vai pieradināts? 20
5 dienas
LA
LA.LV
Laukos
Plešs tiekas ar lauksaimniecības organizācijām, uzsver Zaļā kursa uzstādītos mērķus nozares ilgtspējīgai attīstībai 10
6 dienas
Inita Šteinberga
Ziņas
Agrāk vai vēlāk, bet zāle būs jāpļauj. Ar ko to vislabāk darīt, lai labi pļāvējam un dabai? 8
Nedēļa
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Ilūkstes novadā vilks ienāk sētā un uzbrūk sunim: dzīvnieku tik tikko izdodas izglābt 27
8 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Iedzīvotājus sadala trīs līmeņos. Vai nepotētie ir pilnībā izslēgti no sabiedrības? 349
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
No 15. jūnija varēsim apmeklēt divu tipu kultūras pasākumus. Kas būs jāievēro? 43
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Nost ar maskām! Kādos gadījumos Latvijā turpmāk var nevilkt sejas masku? 43
4 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieka padoms: kā izglābt augļukokus no laputīm? 1
6 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Laukos
Plešs tiksies ar lauksaimniekiem. Iespējams, pārrunās arī pieteiktos protestus 4
7. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Dzirdēju, ka krūmos kaut kas ierūcās”: trillera cienīgi notikumi Ziemeļvidzemē – Matīss aci pret aci satiek lāci 35
7. jūnijs, 2021
LE
LETA
Laukos
Zemgalē savairojušies cilvēka veselībai bīstami meža un augļu koku kaitēkļi 11
6. jūnijs, 2021
Inita Šteinberga
Praktiski
Stādus audzēju uz palodzes. Vai jau drīkst izstādīt tomātus un gurķus uz lauka? 3
6. jūnijs, 2021
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
Pētījums atklājis, ka purvu reālās emisijas Latvijā ir vidēji divas reizes mazākas, nekā līdz šim tika aprēķināts 3
6. jūnijs, 2021
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Kam bīstami migloti rapši. Vai sunim pēc pastaigas miglotā rapšu laukā var iestāties nieru mazspēja? 60
3. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Kariņš un valdība neapzinās, ka nabadzība Latvijā ir reāla!” Agešins par nodokļu reformu 1
1 stunda
LA
LA.LV
Veselam
Znotiņš: Maksāt par vakcinēšanos nav godīgi pret tiem, kuri pirmie apzinīgi gāja potēties 1
50 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Nost ar maskām! Kādos gadījumos Latvijā turpmāk var nevilkt sejas masku? 43
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Var tikt apdraudēta Ādamsona dzīvība,” “Saskaņa” uztraucas par aizturētā politiķa veselību ieslodzījumā 25
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Amerikas prezidents Džo Baidens pēc tikšanās ar Lielbritānijas karalieni Elizabeti II: “Viņa man atgādināja manu māti!” 4
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš aicina “nopietni apsvērt” atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem noteikt obligātu vakcināciju pret Covid-19 83
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pasākumos atļaus piedalīties, sēžot pie auto stūres vai laivā 13
5 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieka padoms: kā izglābt augļukokus no laputīm? 1
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Līdz jūlijam vairākām iedzīvotāju kategorijām obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija 3
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Samanta Tīna meklē ceļamkrānu, lai dzīvoklī ieceltu jauno dīvānu 16
8 stundas
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
Lembergs atvainojās un atzina, ka esot pārkāpis robežas. Intervija ar LPRA priekšsēdētāju Ivaru Kaļķi 14
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts Raimonds Bergmanis: “Tūkstošiem cilvēku nav šīs izziņas, ka viņi ir izslimojuši Covid-19! Ko viņiem tagad darīt?” 128
1 diena
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
Elza 1941. gada Jāņos posās kāzām, bet savu Alfrēdu sagaidīja vien pēc 16 gariem izsūtījuma gadiem 10
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Baņuta, Žermēna, Vilija un Vits 1
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Bricis atklāj, kad gaidāms lielākais karstuma vilnis pēdējos divos gados 10
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Kremļa runasvīrs paziņoja, ka gatavojoties uz šo tikšanos, Krievija centīsies demonstrēt pietiekamu spēku, lai visi saprastu, ka ar to ir jārēķinās” 50
1 diena
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 14. līdz 21.jūnijam: sēj pupas, zirņus, apgriež maurlokus, kopj dzīvžogus
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Znotiņš: Maksāt par vakcinēšanos nav godīgi pret tiem, kuri pirmie apzinīgi gāja potēties 1
20:10
LA
LA.LV
Ziņas
“Kariņš un valdība neapzinās, ka nabadzība Latvijā ir reāla!” Agešins par nodokļu reformu 1
19:51
LA
LA.LV
Kokteilis
Kāds šodien pret tevi var izturēties ļoti skarbi… Horoskopi 16.jūnijam
18:15