“Šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv, bērniem psihomotori traucējumi!” Pēteris Apinis par pesticīdiem un postu, ko tie nodara dabai un cilvēkam 137
Pēteris Apinis

Foto: Shutterstock/Evija Trifanova/LETA/LA.LV kolāža

Pēteris Apinis, ārsts

Raidījums Dr. Apinis šoreiz bija par indēm kukaiņiem, augiem, abiniekiem, putniem un cilvēkiem – pesticīdiem, ko Latvijā lieto arvien vairāk, un tas notiek laikā, kad Eiropas Savienība apņēmusies pesticīdu lietošanu gadu no gada samazināt par 5%.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Vai tiešām tikai sakritība? Cilvēku uzmanības centrā nonācis kārtējais “Simpsonu” pareģojums 13
“Man par to, ka es daru savu darbu, neviens “tējas” naudu nemaksā!” Izvēršas asa diskusija par dzeramnaudas atstāšanu restorānos 79
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 29
Lasīt citas ziņas

Šeit ir mans salīdzinoši vienkāršots skaidrojums par šīm bīstamajām indēm un postu, ko tās nodara dabai un cilvēkam.

Biežāk no pesticīdiem cieš ar pesticīdu lietošanu tieši nesaistīti cilvēki – tie, kas dzīvo kaisāmo lauku malā.
CITI ŠOBRĪD LASA

Pesticīdi (biežāk, insekticīdi, herbicīdi, fungicīdi un citas lauksaimniecības indes) grauj mūsu un mūsu bērnu veselību, šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv (vāja erekcija), ir slikti spermatozoīdi, ir priekšlaicīgas dzemdības, spontāni aborti, bērniem psihomotori traucējumi.

Ar pesticīdiem (insekticīdiem, herbicīdiem) mēs iznīcinām dzīvo dabu – kukaiņus, grauzējus, pļavas putnus. Visvairāk cieš kukaiņēdāji putni, kuru skaits Latvijā un Eiropā samazinās no gada uz gadu par 5–10%.

Tiem, kas nesaprot, kas ir pļavu putni, var īsi pateikt – izmirst griezes, ķīvītes, ķikuti, tilbītes un puskuitalas, peļu klijāni, cīruļi, čipstes, dzeltenās un pelēkās cielavas.

Pasaules Veselības organizācija 2002. gadā definēja endokrīnās sistēmas grāvējvielas un uzskaitīja indes, kas šo iekšējās sekrēcijas sistēmu visvairāk grauj un bojā, un galvenā globālā ķīmiskā inde ir pesticīdi.

Bērni ir tie, kam visvairāk endokrīnā sistēma tiek grauta. Visnopietnāk tā tiek grauta zīdaiņa vecumā, kā arī pubertātes vecumā.

Pesticīdi (insekticīdi, herbicīdi, fungicīdi) bērnu iekšējās sekrēcijas sistēmu ietekmē divējādi: vai nu priekšlaikus veicinot dzimumattīstību, vai arī bojājot dzimumšūnas, kas nereti nozīmē dzimumattīstības aizkavēšanu, bet meitenēm nozīmē neauglību un menstruālā cikla traucējumus.

Gandrīz par visiem pesticīdiem ir aizdomas vai pierādījumi, ka tie varētu būt hormonālās sistēmas traucētāji, grāvēji, kā arī izraisīt vēzi (kancerogēni) vai traucēt augļa attīstību un izraisīt iedzimtas slimības (teratogēni).

Tas nozīmē, ka šie pesticīdi ir kaitīgi pat ļoti mazās devās un drošas koncentrācijas tiem nemaz nevar noteikt. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) atzīst, ka par vairākiem pesticīdiem šobrīd pietrūkst datu drošu normu izstrādei, tādēļ tomēr atļauj tos lietot.

Šāda rīcība parāda pretrunas pašreizējā pesticīdu regulējumā – lai gan Eiropas augu aizsardzības līdzekļu regula (EK) 1107/2009 nosaka, ka var lietot tikai tādus pesticīdus, kas nerada ne īstermiņa, ne ilgtermiņa kaitējumu videi, cilvēkiem un citiem organismiem, faktiski pesticīdus ļauj pārdot un izmantot arī tad, ja pastāv nepietiekami pierādīts kaitējums.

Reklāma
Reklāma

Daba tiek saindēta nepārtraukti. Pesticīdi (insekticīdi, fungicīdi, herbicīdi uc.) kas tieši ietekmē dzimumšūnas un iekšējās sekrēcijas dziedzerus, nonāk zemē, bet vēlāk gruntsūdeņos un saldūdens upēs un ezeros.

Agri vai vēlu pesticīdi nonāk akas ūdeņos, tie jau ir nonākuši dziļos Latvijas gruntsūdeņos, proti, dziļumā, no kura mēs ņemam savu dzeramo ūdeni.

Pesticīdi ietekmē hormonālo sistēmu zivīm un abiniekiem, kas tagad peldas šajā pesticīdu šķīdumā. Zivis, kas peld saindētās ūdenskrātuvēs, mēs zvejojam ēšanai. Abinieki (vardes, krupji, tritoni) Latvijā jau praktiski ir iznīcināti.

Pesticīdus mēs apēdam ar pārtiku – gan saknēm un dārzeņiem, gan pienu un gaļu. Pesticīdi ir gaisā, ko mēs elpojam, tie ir Rīgas putekļos Rīgas gaisā, tie nonāk nepārtrauktajā dabas ciklā, kurā cilvēks iekļauj nāvējošu indi.

Pesticīdi ietekmē ne tikai tieši dzimumšūnas, bet ietekmē arī dzimumorgānu attīstību – bērni dzimst ar dzimumorgānu iedzimtām anomālijām, un šīs anomālijas skar gan zēnus, gan meitenes.

Ar pesticīdiem un citām indēm saistāms arī uzmanības deficīta sindroms bērniem un hiperaktivitāte.

Ar pesticīdiem (insekticīdiem, herbicīdiem, fungicīdiem uc.) tiek grauta arī mūsu imūnā sistēma, tiek mainīta imūnās sistēmas reaktivitāte.

Protams, mums nav iespējams ļoti straujo autoimūno slimību pieaugumu norakstīt tikai uz pesticīdiem, bet ir pilnīgi droši, ka kopā ar sadzīves ķīmiju, indēm ražošanā, celtniecībā un degvielā, kā arī konservantiem uzturā, pesticīdiem ir loma imūnās sistēmas graušanā.

Jebkurš, kas saslimis ar autoimūnu slimību, var ar pilnu pārliecību pesticīdu tirgotāju uzskatīt par savas nelaimes vaininieku.

Pesticīdi rada papildu iespēju saslimt ar cukura diabētu.

INSEKTICĪDI

No pesticīdiem visplašāk izmantoti ir INSEKTICĪDI, kas paredzēti kukaiņu apkarošanai.

Četras insekticīdu pamatklases ir:
(i) organofosfāti (piemēram, malations, parations),
(ii) karbamāti (piemēram, karbamils, karbofurāns),
(iii) hlorētie ogļūdeņraži,
(iv) insekticīdi, kas iegūti no augiem (tos sauc par botāniskajiem insekticīdiem).

Organofosfātu un karbamāta insekticīdi darbojas, inhibējot acetilholīnesterāzi – enzīmu, kas noārda acetilholīnu. Rezultātā acetilholīns netiek noārdīts, organismā tā līmenis kļūst augsts, un izraisa siekalošanos, sliktu dūšu, vemšanu, caureju, asarošanu, urinēšanas traucējumus, skeleta muskuļu trīci vai krampjus, bet smagākos gadījumos elpošanas nomākumu un nāvi.

Hlorētie ogļūdeņraži, ko izmanto kā insekticīdus, piemēram, hlorfenotāns (DDT), ir lielākas molekulas nekā hlorētie ogļūdeņraži (organiskie šķīdinātāji, piemēram, hloroforms).

Toksiskā iedarbība, ko rada šie insekticīdi, ir konvulsijas un krampji.

DDT lietošana daudzās valstīs ir aizliegta tā ietekmes uz vidi dēļ, bet galvenokārt tādēļ, ka DDT pārliecinoši izraisa vēzi cilvēkiem. DDT ir taukos labi šķīstoša ķīmiskā viela, kas uzkrājas zivīs.

Putniem, ēdot šādas zivis, ķīmiskā viela uzkrājas arī to taukaudos. DDT uzkrāšanās putniem padara trauslas olas, kuras plīst un nav izperējami mazuļi.

Parasti insekticīdi, kas iegūti no augiem (botāniskie insekticīdi), ir maztoksiski. Botāniskie insekticīdi var izraisīt kontaktdermatītu, plaušu kairinājumu līdz astmai, CNS stimulāciju. Piretrīni ir plašāk lietojamie botāniskie insekticīdi mājas apstākļos. Piretrīnu galvenā problēma ir alerģiskas reakcijas.

HERBICĪDI

No herbicīdiem visbiežāk saindēšanās gadījumi novēroti no 2,4-dihlorfenoksi-etiķskābes produktiem – slikta dūša, vemšana, nogurums, caureja, muskuļu sāpes un trīce, perifēro nervu bojājumi, krampji, atmiņas zudums, krāsu redzes traucējumi. Līdzīgs savienojums 2,4, 5-trihlorfenoksi-etiķskābe ir pārliecinoši teratogēns – izraisa vēzi.

Vjetnamas kara laikā Agent Orange (2,4-dihlorfenoksi-etiķskābes un 2,4, 5-trihlorfenoksi–etiķskābes maisījums) kopā ar tetrahlordibenzodioksīnu (TCDD) vai dioksīnu tika izmantots kā defolants.

Dzīvniekiem Agent Orange ir ārkārtīgi toksisks, izraisa iedzimtus defektus un vēzi. ASV ilgstoši tiek pētīta šo kombinēto preparātu atstātā ietekme uz karavīru veselību.

Bipiridīna savienojumi rada plaušu fibrozi, nieru un aknu bojājumus, deguna asiņošanu, klepu, drudzi, dzelti. Saindēšanās novērotas arī no citiem herbicīdiem– diurona, monurona, atrazīna, simazīna, hlorprofāma, alaklora, visbiežāk kā dermatīti, deguna un kakla gļotādas kairinājums, acu iekaisums un redzes traucējumi.

GLIFOSĀTS

Pasaulē vairāk izmantotais herbicīds ir glifosāts. 2015. gadā ANO Vēža izpētes aģentūra paziņoja, ka glifosāts ir cilvēkiem iespējami kancerogēna viela. Glifosātu uzņem ar pārtiku, dzērieniem un ūdeni. Glifosāts bojā endokrīno sistēmu, jo atgādina hormonus (raksta sākumā bija aprakstīta globālā sievišķo dzimumhormonu aprite dabā).

Vispopulārākais pasaulē ir glifosātu saturošais herbicīds raundaps (Roundup), ko ražo globālais uzņēmums Monsanto, kas šobrīd pieder koncernam Bayer AG. Pasaulē glifosāts ražotājiem deva 7.7 miljardu eiro peļņu 2019. gadam.

Latvijā katru gadu izlieto aptuveni 3000 tonnu glifosātu saturošos herbicīdus.

Protams, dabā šie preparāti sadalās, tomēr daži sadalīšanās produkti ir pat kaitīgāki nekā pats herbicīds.

Te būs īsa literāra atkāpe. Vēlos citēt dabas žurnālisti Anitru Tomu: „Jāņu vakarā man zvanīja pieredzējis ekozemnieks Verners Blauss no Cēsu novada un satraukts stāstīja: “Es redzēju, kā kaimiņš pirms pāris dienām nomigloja ar herbicīdiem atmatu, kurā vareni ziedēja margrietiņas.

Tā kā puķu pļava atrodas blakus Jāņarāmja ceļam, ceļmalā ik pa laikam apstājās mašīnas, un cilvēki, neko ļaunu nenojauzdami, brida lasīt jāņuzāles.

Redzēju sievieti ar groziņu uz rokas, viņa laikam lasīja tējas. Meita, kas ap četriem no rīta brauca slaukt govis, stāstīja, ka pļavā ziedus klēpjiem lasīja Cēsu puķu veikala darbinieces. Tev noteikti tur kaut kas jādara un jāpanāk, ka pie nesen miglotiem laukiem ir obligāti jāizliek brīdinājuma zīmes!”

Protams, glaimo, ka ir cilvēki, kuri tic, ka es varētu izdarīt kaut ko tik loģisku, bet mūsu valstī neiespējamu. Kad vides nevalstiskās organizācijas pērn rosināja Zemkopības ministriju piestrādāt pie ieteikumiem, ka lauksaimniekam obligāti jābrīdina kaimiņi par iecerēto miglošanu, šo ieteikumu skarbi noraidīja, jo nedrīkstot ar savām kaprīzēm kavēt ekonomisko uzrāvienu.

Par glifosāta ietekmi uz veselību pasaulē izskan aizvien baisākas prognozes, un Pasaules vēža izpētes aģentūra paziņojusi, ka, glifosāts, tas ir kancerogēns.

Pesticīdu atliekas ēdājiem kaitē mazāk, jo visvairāk cieš cilvēki, kas ar šīm indēm saskaras tieši – traktoristi, apmiglotie kaimiņi, jāņuzāļu lasītāji, laucinieki, kas dzīvo intensīvi apsaimniekotos novados un smeļ no akas ūdeni”.

FUNGICĪDI

No fungicīdiem plaši aprakstītas saindēšanās ar pentahlorfenolu, kas kairina acis, degunu un kaklu, rada ēstgribas trūkumu, vājumu, elpas trūkumu, izraisa sāpes krūtīs. Pentahlorfenols ir pārliecinošo kancerogēns dzīvniekiem.

Fungicīds kreozots ļoti kairina ādu, acis, degunu un kaklu.

Ferbāms kairina acis, degunu, rīkli, ādu un izraisa alerģisku kontaktdermatītu.

Ļoti nopietnas veselības problēmas var izsaukt fumigētie nematocīdi kā1,2-dibrom-3-hlorpropāns, kas kairina ādu, acis un degunu, rada sēklinieku bojājumus un ir pārliecinoši kancerogēns dzīvniekiem.

Etilēndibromīds izraisa spēcīgu ādas, acu un rīkles kairinājumu, galvassāpes, anoreksiju, depresiju un ir pārliecinoši kancerogēns dzīvniekiem.

Metilbromīds izraisa galvassāpes, sliktu dūšu, vemšanu, miegainību, emocionālos traucējumus, trīci, krampjus, komu, plaušu kairinājumu, bronhu iekaisumu.

Augu augšanas regulators daminozīds, pazīstams arī kā Alar, tiek izmantots, lai uzlabotu ābolu izskatu un glabāšanas laiku. Dzīvniekiem daminozīds ir pārliecinoši kancerogēns, Ir pamats bažām, ka daminozīds var radīt audzējus bērniem, kuri lieto ābolus.

RODENTICĪDI

Rodenticīdi ir līdzekļi grauzēju – peļu un žurku indēšanai. Visbiežākais rodenticīds ir varfarīns, kas medicīnā ir līdzeklis trombembolijas ārstēšanai un profilaksei, jo tas kavē asins recēšanas faktora sintēzi.

Tomēr varfarīna izraisītā asins recēšanas inhibīcija var izraisīt iekšējo asiņošanu, smaganu pastiprinātu jutību, pastiprinātu dzirdes un redzes jutību, muskuļu stīvumu sejā un kājās. Smagākos gadījumos – krampjus, plašu zarnu asiņošanu, anoreksiju, vemšanu, perifēro nervu, aknu un nieru bojājumus un nāvi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.