Ārsts Pēteris Apinis

“Lielāks haoss Latvijā nav redzēts kopš kolhozu dibināšanas laikiem!” Apinis par vakcināciju, nelīdzestību un nocebo 121

Autors: Pēteris Apinis, ārsts, kanāla RīgaTV 24 raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs

Vakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta iedarbība, efektivitāte un mēdz būt blaknes. Vēl vairāk – vakcīna ir ļoti nopietns bioloģisks medikaments, kuru būtu jānozīmē ārstam, nevis kapelmeistaram. Injicējams medikaments ir ievadāms medicīnas iestādē, vakcīna vislabāk – ģimenes ārsta kabinetā.

LE
LETA
Ziņas
No 15. jūnija varēsim apmeklēt divu tipu kultūras pasākumus. Kas būs jāievēro? 43
1 diena
ML
Māra Libeka
Ziņas
Iedzīvotājus sadala trīs līmeņos. Vai nepotētie ir pilnībā izslēgti no sabiedrības? 253
6 stundas
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
Lembergs atvainojās un atzina, ka esot pārkāpis robežas. Intervija ar LPRA priekšsēdētāju Ivaru Kaļķi 12
20 stundas
Lasīt citas ziņas

Tad, kad nopietnu medikamentu Ministru kabinets aizmirst pasūtīt (tiesa, par vainīgajiem atrod un soda ierēdņus, kuru darba aprakstā nav paredzēta vakcīnu iegāde), tad kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē šo medikamentu ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem, tad, kad medikaments tiek injicēts sporta zālē, tirgū vai izstāžu kompleksā, cilvēkiem rodas neuzticība vakcinācijai, un rezultātā Latvija no citām Eiropas valstīm vakcinācijā atpaliek 5–10 reizes, un nav ne mazāko cerību, ka vakcinācija Pavļuta vadībā noritēs raitāk.

10% iedzīvotāju Eiropā (un Latvijā) ir pret vakcīnām noskaņoti negatīvi, viņus pārliecināt nav iespējams un nav jēgas. Viņiem norakstīsim arī 10% no vakcinācijas neveiksmēm. Savukārt par 90% no vakcinācijas neveiksmēm personīgi atbildīgi ir Daniels Pavļuts un Eva Juhņēviča, bet solidāri arī Krišjānis Kariņš un Ministru kabinets.

Līdzestība/nelīdzestība zāļu lietošanai attiecas arī uz vakcīnām

CITI ŠOBRĪD LASA

“Zāles nedarbojas pacientiem, kas tās nelieto,” – šis teiciens ir piedēvēts bijušajam ASV veselības ministram jeb galvenajam ķirurgam (Surgeon General of the United States) Čārlzam Everetam Kūpam (C. Everett Koop, MD), bet līdzīgi jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ir izteicies arī viens no Latvijas terapijas skolas dibinātājiem profesors Mārtiņš Zīle.

Vakcinācijas centros atklāj "brīvās rindas"

Papildināšu šo atziņu – zāles darbojas īstajam pacientam, kurš šīs zāles lieto paredzētajā devā un laikā. Vislabāk zāles palīdz, ja tām tic gan ārsts, gan pacients. Tieši tāpat ir ar vakcīnām – ja pacients uzticas savam ģimenes ārstam un prakses māsai, pacientam pēc vakcinācijas ir mazāk blakņu, un, kas būtiski – mazākas iespējas pēc vakcinācijas saslimt pat vieglā formā un vīrusu pārnēsāt (tas gan šobrīd pasaulē literatūrā tiek rakstīts pieņēmuma formā).

Nelīdzestība ārstēšanai ir temats, par kuru neraksta vadošie laikraksti un pētnieciskie žurnālisti. Eiropā zināma atziņa, ka aptuveni puse pacientu izrakstītās un nozīmētās zāles nelieto, lieto nepareizās devās vai lieto pārlieku reti.

Vienkāršoti tas izskatās tā: 12 % pacientu izrakstītās zāles vienkārši nenopērk, 12 % nopērk, bet pat nemēģina lietot (kopā sanāk ceturtā daļa visu pacientu), bet 29% lieto par maz, zāļu lietošanu pārtrauc pārāk ātri, lieto neregulāri, aizmirst iedzert, pazaudē tablešu blisteri, nevar atskrūvēt bērnu drošo kārbiņu.

Arī attiecībā pret vakcīnām populācijā ir gan līdzestība, gan nelīdzestība. Attiecībā uz vakcīnām nelīdzestībanereti tiek apzīmēta kā novilcināšana:
• šodien nevakcinēšos, atlikšu;

• ar šo vakcīnu nepotēšos, man vajag citu;

• pagaidīšu Johnson&Johnson vakcīnu, kas jāpotē tikai vienu reizi vai Sputņik V, kas ir izstrādāta Gamaleja institūtā un no tās nemirst;

• pagaidīšu, kamēr sapotēsies kolēģēs, draugi, paziņas, tad uzzināšu – vai viņiem nebija blaknes;
• rindā jau nu nestāvēšu;

• manavakcina.lv jau trešo reizi ar mani kļūdaini respondēja.

Tātad mēs runājam par nelīdzestību vakcinācijai, kas lielākā vai mazākā mērā attiecas uz pusi pieaugušo iedzīvotāju. Un tas nav īpaši nosodāms, mēs dzīvojam tādā laikmetā, kad šāda nelīdzestība vienkārši ir.

Bet atgriezīšos pie klasiskās nelīdzestības attiecībā uz zāļu lietošanu. Vārdam „nelīdzestība” angliski ir pat divi termini, kam ir atšķirīga nozīme, noncompliance with medication vai medication non-adherence.

Iemesli, kādēļ pacienti zāles nelieto, ir dažādi, bet fakts paliek fakts – puse Eiropas pacientu ārstniecībai nav līdzestīgi. Un man nav pamata domāt, ka latvieši ir čaklāki tablešu ēdāji par vāciešiem vai poļiem.

Tātad – ārsts ir zāles izrakstījis un pārliecības pilns, ka pacients ārstējas ar tabletēm, ko par savu naudu nopircis aptiekā vai kuru cenu pilnībā vai daļēji kompensējis veselības budžets. Patiesība ir citāda – pacients zāles nav nopircis, bet varbūt nopircis ir, bet nelieto un noplūdina tualetē. Ārsts gaida labus rezultātus savai nozīmētai terapijai, bet pacienta stāvoklis pasliktinās, ārsts nozīmē lielāku devu, bet pacients nelieto ne mazāko, ne lielāko devu.

Medicīniskā nelīdzestība ārstiem rada šķēršļus un nesapratni, pacientiem samazina ārstēšanas rezultātus, ministrija un birokrātija izliekas, ka problēmas nav vai meklē vainīgos – ārstus un it kā pārlieku lielos aptieku uzcenojumus zālēm (1%).

Līdzestības esamība vai neesamība nav nekas labs vai kaut kas slikts. Nevar vainot 50% cilvēkus par muļķību, ļaunprātību vai aizmāršību. Līdzestības vienkārši ir vairāk vai mazāk – no pilnīgas līdzestības ārstēšanai līdz pilnīgai nelīdzestībai, bet biežāk pa vidu. Pacients nevis precīzi lieto visas sešas dažādās zāles precīzi tādās devās kā norādīts, bet daļu tablešu lieto allaž, dažas neregulāri, daļu nekad, bet daļu – vispār neiegādājas pat tad, ja tās ir valsts kompensētas.

"Gaiļezera" mediķi ārstē Covid-19 pacientus

Nelīdzestība vakcinācijai pret Covid–19 izpaužas visdažādākajā veidā un līmenī. Es to pārbaudīju, uzdodot kontroles jautājumus dažiem saviem kolēģiem, kas jau vakcinējušies:

• „Vai Tu iesaki vakcinēties savai vedeklai, kas ir stāvoklī?”

• „Drīz būs vakcīnas pret Covid–19 arī bērniem. Vai Tu vakcinēsi arī savus bērnus?”

• „Vai Tu iesaki divas reizes vakcinēties cilvēkam, kas Covid–19 pārslimojis?”.

Jāsaka, ka kolēģi aizdomājās un nevarēja atbildēt ar cietu „Jā”. Man arī pašam vakcinācija konkrētiem pacientiem ar konkrētu anamnēzi nereti raisa pārdomas, kaut esmu pārliecināts vakcinācijas atbalstītājs.

Nelīdzestība zāļu (t.sk., vakcīnu) lietošanai kā globāla problēma

Pacientu līdzestība parasti samazinās ilgtermiņa terapijā, īpaši tas attiecas uz hroniskām slimībām, kurām ir relatīvi maz simptomu vai vispār nav redzamu, traucējošu simptomu (vai simptoms, teiksim, sāpes, ir mazinātas ar simptomātisku medikamentu). Vairāk nekā puse pacientu, kam ir izrakstīti statīni holesterīna kontrolei, pārtrauc zāļu regulāru lietošanu gada laikā, kaut arī šīs zāles būtu jālieto visu atlikušo mūžu.

Lielākajā daļā nelīdzestības struktūra ir šāda — pacients pieņem sev saprotamu lēmumu nelietot savas zāles, pamatojoties uz savām zināšanām, pieredzi un uzskatiem.

Pat tie pacienti, kam ir augsts nopietnu komplikāciju risks, bieži vien pretojas ārstēšanas shēmām. 2016. gada pētījumā tika konstatēts, ka trešdaļa pacientu, kuriem ir pārstādīta niere, mēdz nelietot vai vai mēdz nelīdzestīgi lietot pretatgrūšanas zāles; citā pētījumā tika konstatēts, ka 41 procents pacientu, kas jau pārcietuši kardiālu katastrofu, mēdz nelietot vai nelīdzestīgi lietot asinsspiediena zāles.

Aizsērējušu sirds apasiņojošu artēriju var atvērtu turēt stents. Vēža augšanu var samazināt ķīmijterapija vai staru terapija. Alkoholiķi var atgriezt pārtikušā, sociāli pilnvērtīgā un radošā dzīvē Minesotas atveseļošanās soļu programma. Neko nevar palīdzēt pacientam, kas pats nevēlas palīdzēt ārstniecībai.

Nelīdzestība ārstniecībai parādās epidēmiskās proporcijās neskaitāmu iemeslu dēļ. Ļoti bieži šie iemesli nav saistīti ar medicīnu tieši – pacients ar maziem ienākumiem izšķiras nopirkt sev pārtiku nevis antihipertenzīvus medikamentus; pacients vienkārši neatrod iespēju tikt uz slimnīcu vai neatrod transportu braucienam pie ārsta vai uz aptieku.

Pasaules pieredze liecina, ka nelīdzestība ārstniecībai nevis samazinās, bet pieaug.

Zāļu nelīdzestīga lietošana ir milzīga problēma, ko veselības aprūpes sistēmas joprojām nespēj risināt. Zinātne var uzlabot pacientu dzīvi, samazinot zāļu lietošanas slogu un palielinot atbilstību– ja tiks izveidota personalizētā viena tablete reizi dienā konkrētajam pacientam, ar lielāko varbūtību šo tableti pacients apēdīs. Globāli zāļu lietošanā ienāk tehnoloģiju intervences, piemēram, pacients zāļu lietošanu uzrāda tiešsaistē, šajā procesā tiek iesaistīti medicīnas darbinieki un ģimenes locekļi.

Ir stratēģijas, kuras var izmantot, lai pēc iespējas labticīgāk lietotu zāles gan katrs valsts iedzīvotājs, gan rūpētos par tuviniekiem. Šī stratēģija sākas valsts iestādes kabinetā, kas palielina apmaksātu laiku pacienta sarunai ar ārstu. Pārlieku īss laiks sarunai ar pacientu, pārlieku liela birokrātija, veidlapu, žurnālu un aizpildāmu dokumentu kaudzes ir galvenais iemesls, kāpēc pacients neiegūst pilnvērtīgu informāciju, un tas ir galvenais nelīdzestības cēlonis.

Pacientam izejot no ārsta kabineta, būtu jāsaprot, ka viņu veselības stāvoklis lielā mērā ir viņa pašu rokās.
Ir mērķtiecīgi katru reizi pacientam atkārtoti pastāstīt, kādas nevēlamas sekas būs zāļu nepareizai, neregulārai lietošanai vai nelietošanai, uzsvaru liekot uz šādas rīcības nodarītu kaitējumu pacientam pašam, slimības paildzināšanos un padziļināšanos, lieku mediķu darbu, paša rūpēm un papildus finansiāliem izdevumiem nākotnē.

Tieši tāpat ir ar vakcināciju. Līdzestību vairo saruna ar ārstu, ārsta laiks un ārsta pārliecība. Mēs veicām nelielu pētījumu. Piecas ģimenes ārstes sagrupēja visus savus prioritāri vakcinējamos pacientus alfabēta kārtībā.

Ventspilī izmēģina Latvijā pirmā liela mēroga vakcinācijas pret Covid-19 punkta darbību

Pēc tam sadalīja 1.,4., 7. utt. pacientam zvanīja ģimenes ārste, 2., 5., 8., utt. – ārsta palīdze vai medicīnas māsa, bet 3., 6., 9. utt. reģistratore vai nejauši pieaicināta persona. Rezultātā uz vakcināciju prriecīgi ieradās 35–50% no tiem, kam bija zvanījusi ārste, 15–30% no tiem, kam bija zvanījusi ārsta palīdze un mazāk par 10% no tiem, kam bija zvanījusi reģistratore.

Bezpersoniskā, milzīgu naudu izmaksājusī un bezjēdzigā manavakcina.lv ir vēl sliktāks pārliecinātājs par reģistratori, kura nebija precīzi instruēta. Lielākā problēma nelīdzestībai pret vakcināciju ir Veselības ministra pārliecība, ka vakcinācija ir tikai un vienīgi tehniska darbība – šprice plecā.

Bet pamēģināšu vēlreiz pāriet uz līdzestības/nelīdzestības jēdzienu attālināti no vakcinācijas.

Nelīdzestība nenozīmē tikai un vienīgi risku par savu dzīvību un veselību, bet arī rūpes par līdzcilvēkiem. HIV vīrusa esamība cilvēka ķermenī mūsdienās nenozīmē nāvi. Mūsdienās HIV/AIDS pacientiem ir ļoti nopietnas zāles (kuras Latvijā pilnā mērā apmaksā valsts), kas ļauj HIV pacientam samazināt vīrusu klātbūtni līdz minimālai.

Cilvēks, kas lieto šos medikamentus nevar ar savu vīrusu aplipināt savus dzimumpartnerus un grūtniece nevar nodot šo slimību savam bērnam. Bet, ja pacients zāles nelieto, viņš izplata slimību, jo galvenokārt ar HIV inficējas dzimumceļā. Ja kāds HIV slimnieks uz kādu laiku pārtrauc pretvīrusu medikamentu lietot, vīruss atkal savairojas, un tā samazināšanai vajag lielākas medikamenta devas vai kombinēt vairākus medikamentus. Ja pacients bijis nelīdzestīgs – ārstšana pēc tam ir daudz daudz dārgāka.

Nelietot prettuberkulozes līdzekļus tuberkulozes slimniekam nozīmē, ka viņš ar klepu izplatīs tuberkulozes nūjiņu saviem tuviniekiem (bērniem, mazbērniem), kā arī svešiem cilvēkiemveikalā vai autobusā.

Nevakcinēt savus bērnus nozīmē ne tikai apdraudēt viņus ar konkrētas slimības iespējamību, bet arī palielināt slimības izplatību. Ja vairāk bērnu kādā skolā vai bērnudārzā nav imunizēti, slimība atnāks un apdraudēs arī tos bērnus, kas nevar tikt potēti, piemēram, iedzimtas sirdskaites vai pārmantotas slimības dēļ. Līdzestība vakcinācijai nozīmē līdzestību savas valsts iedzīvotāju veselībai.

Tātad – līdzīgi nelīdzestībai pret tablešu ēšanu izpaužas arī nelīdzestība pret vakcināciju. Ja mēs ar globāliem pētījumiem varam pierādīt, ka pacients līdzestīgi attiecas pret saviem medikamentiem, ja viņam tos nozīmējis ārsts, kam pacients uzticas, kam ir pieticis laika sarunai ar pacientu, tad kādēļ lai attiecībā ar vakcīnām lai tas būtu savādāk. Un arī šajā jomā (plaši pētījumi jau Covid–19 vakcinēšanas kontekstā) ir labi zināms, ka cilvēks neuzticas politiķiem un partijām, bet uzticas ārstiem.

Nelīdzestību ietekmē politiski, ekonomiski faktori un tradīcijas

Līdzestība zāļu lietošanā ir visai maz saistīta ar turību vai izglītības līmeni. Ar nelīdzestību statistiski grūti vai pat neiespējami sasaistīt konkrētu pacientu sociālās un demogrāfiskās pazīmes. Apgalvojums, ka zemākas izglītības un dzīves standarta pacients ir mazāk līdzestīgs zāļu lietošanā, korelē tikai ar to sadaļu – neiegādājas zāles naudas trūkuma dēļ (turīgs cilvēks iegādājas visas izrakstītās zāles, bet daļu nelieto; mazturīgs iegādājas tikai daļu no zālēm, bet tās lieto).

Kaut arī Veselības ministrijas uzticamie masu informēšanas rupori skandē, ka antivakcinācijas apoloģēti ir slikti izglītoti cilvēki bez jebkādām zināšanām, pasaules dati rāda citu ainu. Ar izglītības līmeni atbalsts vai noliegums vakcinācijai nav saistāms (izņēmums ir medicīnas izglītība).

Neatkarīgi no pacienta vecuma, kultūras vai izglītības līmeņa, jebkuram pacientam nopietnas bažas un trauksmi rada skaidrojums par zāļu lietošanu (t.sk., vakcīnas), cenu, ietekmi, blakusparādībām.

Klasisko zāļu nelīdzestību nereti nosaka tas, ka ārsta kabinetā netiek izrunāts jautājums par to, cik ilgi pacientam zāles nāksies lietot. Ja slimība ir akūta, ārsts var itin precīzi noteikt, piemēram– sešas dienas. Ja slimība ir hroniska, ārsts izraksta zāles, bet pieļauj, ka devas un medikamenti būs jāmaina. Nereti ārsts zāles izraksta, apzinoties, ka šīs zāles pacientam būs jālieto visu atlikušo mūžu līdz brīdim, ko vidusmēra pacients pat nespēj iztēloties – līdz nāvei.

Recepšu atjaunošanas dati rada mākslīgi augstu zāļu lietošanas procentu. Patiesībā cilvēki sāk uzkrāt zāles, ko viņi nelieto. Valsts tādējādi maksā gan par pašām nelietotajām zālēm, gan par zāļu nelietošanas rezultātiem.
Par zāļu lietošanas nelīdzestību nemēdz runāt no politiskām tribīnēm. Kāpēc?

No politiskām tribīnēm mēdz runāt par vieglāk saprotamiem jēdzieniem, piemēram, par zāļu cenu. No politiskām tribīnēm runā par tiem medikamentiem, kas samazina simtomus (temperatūru, galvas sāpes), bet neārstē slimību. Normāls politiķis ir lietojis piecus medikamentus (no Latvijā pieejamajiem 10000) un viņam ir skaļš viedoklis par zāļu tirgu.

Kā rāda pasaules pieredze, zāļu maiņa ir milzu faktors līdzestības mazināšanai, bet vēl daudz nozīmīgāks faktors ir zāļu daudzkārtēja maiņa – kompensācijas apjoms tiek pārskatīts ik trīs mēnešus, kamdēļ var pieņemt, ka katrus trīs mēnešus kāds cits ģenēriskais preparāts būs lētāks un pacientam nākas atkal mainīt ierastās zilās tabletes uz citas fabrikas sārtajām kapletēm.

Neuzticība šai maiņai, pirmkārt, pārvēršas netīksmē pret aptiekāri (jo aptiekā taču neatrodas ministre vai ierēdnis, uz ko izgāzt dusmas), bet, otrkārt, – pacienta netiešā vēlmē medikamentu lietot retāk, neregulāri vai nemaz, ko sauc par nelīdzestību. Nelīdzestība Latvijā lielā mērā saistīta ar iepriekšējās ministres veiktajiem eksperimentiem zāļu tirgū ar medikamentu maiņām.

Par šo procesu nav pieņemts publiski diskutēt. Bet nelīdzestības dēļ slimību ārstēšana kļūst dārgāka un pacienti slimo smagāk, kā arī mirst no izdziedināmām slimībām. Zāļu lietošanas līdzestības uzlabošana var vairāk ietekmēt planētas un valsts iedzīvotāju veselību nekā jebkuras jaunas terapijas atklāšana.

Bet atgriezīšos pie vakcīnām. Viens no lielākajiem nelīdzestības iemesliem ir vairāku vakcīnu esamība. Arī vakcīnas ir daļa no lielā farmācijas tirgus, kur valda konkurence un savstarpējas ķildas. Mēģinājumi kādu vakcīnu uz nedēļu paziņot par sliktu esam, iedragā uzticību visām vakcīnām.

Vakcinācijas līdzestības graušanā galvenais nopelns ir politiskai izšķērdībai

Jau kopš pirmās dienas, kad Pavļuts ķērās pie vakcinācijas procesa diskreditācijas un vakcinācijas bremzēšanas, galveno lomu spēlēja nepamatoti izdevumi vakcinācijai, kur ar neapbruņotu aci bija redzama iedzīvošanās kāre.

Politiķis Daniels Pavļuts

Vakcinācijas birojs ar superalgām. Ministrs tērē milzu naudu par reklāmām. 5.5 miljoni nevajadzīgiem vakcinācijas centriem. Godājamu cilvēku portreti uz stendiem un Rīgas satiksmes pieturās ar aicinājumiem vakcinēties, bet šie stendi maksā astronomiskas summas no nodokļu maksātāju kabatas.

Nocebo efekts kā negatīva slimības perspektīva cilvēka iztēlē un līdz ar to arī ārstēšanas stratēģijā

Vai placebo ir tikai pozitīvs? Nebūt ne. Placebo ir ēnas puses, ko mēs saucam par nocebo. Vienkāršoti tas izskatās tā – ievadam pacientam glikozi, bet pacientam ir informācija, ka tās ir zāles ar briesmīgajām blakusparādībām, un liela daļa pacientu šīs negatīvās blakusparādības pamanīs. Nocebo efekts var rasties arī tad, ja ārsts paziņo, ka operācija vai manipulācija var radīt negatīvus rezultātus – tikai apzināšanās vien, ka riski var negatīvi ietekmēt atveseļošanos, var pacientam radīt problēmas ar atveseļošanos.

Zāļu pētījumos ar placebo pacientiem ne tikai novēro veselības stāvokļa uzlabošanos, bet arī tādas blakusparādības, kas vērojamas pētāmajam medikamentam. Kad mēsskatām randomizētus kontroles pētījumus, ir pārsteidzoši, cik līdzīgi blakusparādību profili placebo bieži atspoguļo aktīvo blakusparādību profilu. Tas ir iztēles spēks.

Nocebo efekts ir sastopams pārsteidzoši bieži, un daudzi autori uzskata, ka negatīvā slimības perspektīva cilvēka iztēlē un līdz ar to arī ārstēšanas stratēģija vērojama biežāk nekā pozitīvā. Tas rada ārstam ētisku dilemmu: ja es gari un plaši informēšu pacientu par konkrētās ārstēšanas iespējamo risku un negatīvajām blakusparādībām (tas attiecas arī uz vakcīnas iespējamajām blaknēm 1 cilvēkam uz 100000 vakcinētajiem), liela daļa pacientu būs pārliecināti, ka viņi piedzīvos šos kaitīgos rezultātus, un tas varētu būt pašapmierināšanās pareģojums.

Bet, ja ārsti nestāsta pacientiem par risku, ārstus var iesūdzēt tiesā par sliktu praksi attiecībā uz informētās piekrišanas likuma pārkāpšanu. Tai pašā laikā ārsts pēc likuma nedrīkstpacientu atstāt bez informētās piekrišanas, pat, ja baidās, ka visu baiso detaļu izklāsts pārliecinoši kavēs pacientavēlmi vakcinēties.

Morāle attiecībā uz placebo un nocebo ir šāda – pacientam vajag pozitīvi domāt par zālēm un ārstēšanu (un nebaidīties no konkrētās slimības kā fatāla iznākuma), tad ieguvumi krietni atsvērs riskus. Ja pacients spēj to izdarīt, palielinās viņa izredzes uz labu iznākumu.

Par nocebo pasaulē ir gana daudz pētījumu. 2010. gadā Austrālijā sākās publiska kampaņa pret vēja turbīnām. Kampaņas organizatori izplatīja ziņas par „vēja turbīnas sindromu”, ko it kā izraisas turbīnu radītā infraskaņa. Rezultātā ārsti tajos Austrālijas rajonos, kur bija izvērsta kampaņa pret vēja turbīnām, novēroja „vēja turbīnu sindromā” aprakstītos sindromus – sirdsklauves, galvassāpes, sliktu dūšu. Austrālieši nolēma šo simptomu papētīt vairāk un daļu no turbīnām izjauca, atstājot tikai karkasu.

Tajos rajonos, kur iedzīvotāji par šo demontāžu nebija informēti, simptomi joprojām saglabājās, taču tur, kur iedzīvotāji uzzināja, ka turbīnas demontētas – simptomi izzuda. Pētnieki secināja, ka „vēja turbīnas sindromu” izraisa aplama informācija, nevis vēja turbīnas.

Pasaulē ir pētījumi, kas liecina, ka cilvēki, kas tic astroloģijai, biežāk mirst tajos kalendārajos gados, kas viņiem „zvaigznēs noteikti”, nekā tie cilvēki, kas par astroloģiju neinteresējas. Šobrīd pasaules nocebo pētnieki sastapušies ar fenomenu, ka valstīs, kurās ir plašāka antistatīnu un antivakcīnu propaganda sociālajos tīklos, ievērojami vairāk tiek reģistrētas blaknes.

Par tipiskākajiem nocebo tiek uzskatīti tie nāves gadījumi, kas saistīti ar voodoo lellēm. Vārdu sakot, bailes no vakcīnām, var pastiprināt iespējamās blaknes.

Secinājumi

SAISTĪTIE RAKSTI

• šobrīd vakcinācijas procesu Latvijā var dēvēt par katastrofālu. Vakcināciju nogalināja Pavļuts. Lielāks haosu jebkādā organizācijā Latvijā nav redzēts kopš kolhozu dibināšanas laikiem. Pavļuta zīmēšanos uz dzeltenā PAR reklāmplakātiņa var saprast tikai kā cīņu par antivakcinētāju balsīm.

• Ja Latvijas valstisks mērķis ir vakcinēt pieaugušos iedzīvotājus, sasniegt kolektīvo imunitāti, tad vakcinācijas organizācija jāatdod veselības centriem, ģimenes ārstiem un novadu slimnīcām, bet par šo darbu ir jamaksā 16 eiro par vakcinēšanu (un pacienta pārliecināšanu);

• Pavļutam ir jāatlaiž Juhņēviča un Vakcinācijas birojs;

• Kariņam ir jāatlaiž Pavļuts;

• Saeimai ir jāatlaiž Kariņa valdība.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Veselam
Saslimstības ar Covid-19 kumulatīvais rādītājs pirmo reizi pusgada laikā noslīd zem 150 2
2 stundas
LE
LETA
Veselam
“Tā nav patiesība.” Dumpis par mītu, ka Covid-19 pārslimojušajiem ir labāka aizsardzība 64
5 stundas
LE
LETA
Veselam
Slimnīcās ārstējas 303 Covid-19 pacienti, no tiem 15,8% ir smagā stāvoklī 6
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
Turpmāk amatierkolektīvi varēs koncertēt 1
1 diena
LE
LETA
Ziņas
No 15. jūnija varēsim apmeklēt divu tipu kultūras pasākumus. Kas būs jāievēro? 43
1 diena
ML
Māra Libeka
Ziņas
Iedzīvotājus sadala trīs līmeņos. Vai nepotētie ir pilnībā izslēgti no sabiedrības? 253
6 stundas
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
Lembergs atvainojās un atzina, ka esot pārkāpis robežas. Intervija ar LPRA priekšsēdētāju Ivaru Kaļķi 12
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sinoptiķi pārsteidz ar pirmajām prognozēm Līgo vakaram un Jāņu dienai 14
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Šī diena liksies šķietami parasta, tomēr tā tāda nebūs! Horoskopi 15.jūnijam
19 stundas
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
LA
LA.LV
Veselam
Palīgi, ko izvēlas sirds 1
22 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Kā efektīvi var ārstēt atvilni? 5
6 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Kad tava sirds signalizē jeb 12 sirds signālu katalogs 6
6 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Ar emocionālu uzrunu „Lai tava sirds skan veselīgi!” „Mēness aptieka” uzsāk sirds mēnesi farmaceitiskajā aprūpē 1
2. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kovidsomnija arī bērniem jeb kā pandēmija kaitē bērnu un pusaudžu miega kvalitātei 10
1. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Laimīgs un bez Laimas slimības 2
31. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Dažādas sāpes ķermenī un taktika pareizai rīcībai 1
27. maijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Farmaceite: Strādāju ar prātu un sirdi izvēlētu darbu 3
21. maijs, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
„Centrālā laboratorija” investē 1 miljonu eiro molekulārās bioloģijas iekārtās 2
20. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Jūti sāpes vai smagumu kājās? Pārbaudi potītes brahiālo indeksu! 1
20. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Jau atkal tās nejaukās tulznas un tulzniņas! Pēdu kopšanas ABC jaunas vasaras sezonai 1
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Trokšņa audio austiņās var būt par daudz! 1
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kādēļ satraukties par ilgāku nekustīgu sēdēšanu? 2
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
„Veselības centru apvienība” vakcinē Rīgas Stradiņa universitātē
7. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
tikt galā ar alerģisko konjunktivītu
7. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Pelargoniju ziedi – prieks acīm, saknes – veselībai
6. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Covid-19 un neiroloģiskās slimības – izplatīta kombinācija 7
6. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
9 ieteikumi urīnpūšļa veselībai – kā palīdzēt urīnpūslim būt stipriniekam 2
6. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Saprātīga, slodze, pulsometrs, piemērots apģērbs, atbilstošs uzturs – padomi, uzsākot skriešanas treniņus 1
30. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Samazinot cukura patēriņu, organismam C vitamīna tiks vairāk 1
28. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Neaizmirstam – rūpes par veselību ir aktuālas 365 dienas gadā!
28. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ietaupījuma iespēja aptiekas piedāvājumā kā atbalsts Latvijas iedzīvotājiem
26. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Vai visi skolēni mācās pie rakstāmgalda?
21. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
7 iemesli, kāpēc tavam mieram un miegam var noderēt senais, labais baldriāns 1
21. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Veselības centru apvienība” (VCA) mediķi šodien vakcinējuši 3250 vakcīnas pret Covid-19 4
16. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
„Mēness aptieka” atzīta par līderi veselības nozares zīmolu ilgtspējas indeksā 2
13. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Samazini stresa ietekmi! 10 speciālista ieteikumi, kā saglabāt normālu asinsspiedienu
12. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Lieldienās VCA apkalpotajos vakcinācijas punktos savakcinēti teju 3000 cilvēki 4
7. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
„Mēness aptieka” pieejamākus padara 200 pieprasītus aptiekas produktus 4
6. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Kāpēc dermatoloģiju varētu uzskatīt arī par romantisku specialitāti 2
24. marts, 2021
LE
LETA
Ziņas
No otrdienas pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie varēs pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem 19
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Latvijā turpina samazināties saslimstības ar Covid-19 kumulatīvais rādītājs 3
1 diena
LE
LETA
Ziņas
No 15. jūnija varēsim apmeklēt divu tipu kultūras pasākumus. Kas būs jāievēro? 43
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Lietuvas valdība atļauj ēstuvēm un izklaižu vietām darboties neierobežotu laiku 1
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Dānija atceļ prasību par sejas masku valkāšanu gandrīz visās publiskās vietās 9
1 diena
LE
LETA
Veselam
Krītoties vakcinēšanas pret Covid-19 tempiem, pieņem jaunus lēmumus, kā motivēt vakcinēties 39
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Kungi, ko jūs dariet!” Uzņēmējs uzskata, ka pandēmijas laikā ieviest izmaiņas nodokļu sistēmā ir noziegums 15
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Zaudējam miljonus, bet viņi neparko neatbild. Uzņēmējs par ierēdņu visatļautību 27
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Ilūkstes novadā vilks ienāk sētā un uzbrūk sunim: dzīvnieku tik tikko izdodas izglābt 4
1 stunda
ML
Māra Libeka
Ziņas
Iedzīvotājus sadala trīs līmeņos. Vai nepotētie ir pilnībā izslēgti no sabiedrības? 253
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Madara Kiviča atklāti pastāsta par savām jaunajām attiecībām: kā viņas meitas pieņēmušas mīļoto vīrieti? 12
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Iekāpa tramvajā, lai dotos mājās, bet tur neieradās: Rīgā bezvēsts pazudusi jauna sieviete ar meitu
9 minūtes
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Nebija trako, kas uzņemtos vadīt Liepāju.” Saruna ar Uldi Sesku 8
4 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
Lietotne “Apturi Covid” nav bijusi veiksmīga 4
31 minūtes
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
Lembergs atvainojās un atzina, ka esot pārkāpis robežas. Intervija ar LPRA priekšsēdētāju Ivaru Kaļķi 12
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts Raimonds Bergmanis: “Tūkstošiem cilvēku nav šīs izziņas, ka viņi ir izslimojuši Covid-19! Ko viņiem tagad darīt?” 124
1 diena
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
Elza 1941. gada Jāņos posās kāzām, bet savu Alfrēdu sagaidīja vien pēc 16 gariem izsūtījuma gadiem 10
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Baņuta, Žermēna, Vilija un Vits 1
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Bricis atklāj, kad gaidāms lielākais karstuma vilnis pēdējos divos gados 10
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Kremļa runasvīrs paziņoja, ka gatavojoties uz šo tikšanos, Krievija centīsies demonstrēt pietiekamu spēku, lai visi saprastu, ka ar to ir jārēķinās” 48
1 diena
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 14. līdz 21.jūnijam: sēj pupas, zirņus, apgriež maurlokus, kopj dzīvžogus
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Kovida apjukusī Saeima, ASV hakere – bijusī skolotāja no Latvijas un Krievijai noderīgais Ādamsons. Nedēļas notikumu apskats 11
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Sinoptiķi pārsteidz ar pirmajām prognozēm Līgo vakaram un Jāņu dienai 14
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
Iekāpa tramvajā, lai dotos mājās, bet tur neieradās: Rīgā bezvēsts pazudusi jauna sieviete ar meitu
13:56
Raivis Šveicars
Ziņas
Lietotne “Apturi Covid” nav bijusi veiksmīga 4
13:34
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
NATO savstarpējās aizsardzības pakts ir svēta lieta, apliecina ASV prezidents Baidens 3
13:27