Šo neviens nebija paredzējis – biroja darbinieki pārvēršas par mākslīgā intelekta “auklītēm”, nevis dara darbu 0
Neņemot vērā faktu par solījumiem, ka mākslīgais intelekts ietaupīs laiku, daudzi biroja darbinieki ievērojamu daļu savas darba nedēļas pavada, uzraugot mākslīgo intelektu, un pētnieki šo parādību au nosaukuši par “botu auklēšanu”.
Saskaņā ar jaunu Work AI institūta ziņojumu, kas veikts sadarbībā ar Notre Dame, Stanford un UC Berkeley universitāšu pētniekiem, biroja darbinieki pavada vidēji 6,4 stundas nedēļā, apkalpojot mākslīgo intelektu. Pētījumā tika aptaujāti 6000 digitālo darbinieku ASV, Apvienotajā Karalistē un Austrālijā, par to vēstīts portālā Businessinsider.com.
“Botu auklēšana” attiecas uz tādām darbībām kā konteksta nodrošināšana mākslīgā intelekta sistēmām, to atbilžu validēšana, kļūdu labošana un rezultātu “pilnveidošana”, kas sākotnēji bija paredzēti lietošanai. Autori uzsver, ka šī bieži vien ir neredzama un neuzskaitīta darba forma.
Lai gan 87% respondentu atzina, ka darbā izmanto mākslīgo intelektu, un 75 % uzskata, ka tas uzlabo viņu personīgo produktivitāti, tikai 13 % norādīja, ka viņu darba organizācija tā rezultātā ir ievērojami uzlabojusies. Pētnieki to sauc par “produktivitātes paradoksa” izpausmi.
Atklāts, ka liela daļa “zaudētās” produktivitātes tiek tērēta darbam, ko cilvēki iepriekš nekad nebūtu darījuši. “Bota auklēšana” raksturota kā rutīnas un nogurdinošs darbs, kas netiek atalgots, novērtēts, izsekots vai mērīts, nemaz nerunājot par apmaksu.
Īpaši ievērojama ir ietekme uz motivāciju: darbinieki, kuri pārāk daudz laika velta šādai “auklēšanai”, par 73 % biežāk apsver iespēju mainīt darbu. Daudzi ir spiesti arī pārsūtīt datus starp atšķirīgām mākslīgā intelekta sistēmām, labot kļūdas un sniegt kontekstu, kam ideālā gadījumā jau vajadzētu būt iebūvētam instrumentos. Faktiski cilvēki kļūst par “starpniekiem” starp tehnoloģijām, kas slikti mijiedarbojas savā starpā.
Pētnieki brīdina, ka bez procesu pārveidošanas uzņēmumi riskē neiegūt no mākslīgā intelekta gaidīto efektu. Pēc viņu domām, veiksmīgākās organizācijas ne tikai ievieš pēc iespējas vairāk mākslīgā intelekta rīku, bet gan veido ap tiem jaunus procesus: nosaka kvalitātes standartus, nodrošina piekļuvi pareizajam kontekstam un apmāca darbiniekus pareizi lietot tehnoloģiju.
Iepriekš tika ziņots, ka uzņēmumi atkārtoti pieņem darbā bijušos darbiniekus, jo mākslīgais intelekts neatbilst cerībām. Šos datus apstiprina ziņojums, kas liecina, ka 95 % uzņēmumu, kas ir ieguldījuši līdzekļus mākslīgajā intelektā, nav guvuši finansiālu labumu no saviem ieguldījumiem.
