Foto: Shutterstock

Šogad Latvijā ābolu raža ir mazāka nekā pērn. Pie vainas pamatā ir trīs iemesli 17

Šogad Latvijā ābolu raža ir mazāka nekā pagājušajā gadā, aģentūrai LETA atzina aptaujātie ābolu audzētāji.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 3
Veselam
Ārvalstīs strauji izplatās jaunais Covid-19 paveids “FLiRT”. Medicīnas eksperte skaidro, vai šis vīruss ir konstatēts arī Latvijā un cik tas bīstams? 4
Kokteilis
Elīna Didrihsone piedzīvojusi lielu vilšanos – negaiss izjaucis vairāk nekā 1000 eiro vērto dēla dzimšanas dienas ballīti
Lasīt citas ziņas

Tostarp SIA “Pūres dārzi” īpašnieks Edmunds Grīnbergs aģentūrai LETA stāstīja, ka rudens ābolu raža, lai gan kvalitatīvāka, ir būtiski mazāka nekā gadu iepriekš. To galvenokārt ietekmēja krusa, no kuras uzņēmuma dārzi šogad cieta trīs reizes.

Viņš piebilda, ka arī

sausums un pavasara salnas ietekmēja ražu, bet atšķirībā no krusas un salnas, dārzu īpašnieki pret sausumu var cīnīties. Turklāt salnas ietekmēja tikai atsevišķas šķirnes.
CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus Grīnbergs stāstīja, ka arī vietējo ābolu patēriņš ir “neiepriecinoši mazs”.

Viņš atzina, ka vietējiem ražotājiem cenas ziņā ir grūti konkurēt ar āboliem, kas tiek ievesti no Polijas un ir lētāki, lai gan uzņēmuma veikalā, piemēram, ir arī novērots, ka iedzīvotāji priekšroku dod lielākiem āboliem, kas nereti ir dārgāki, nevis mazajām un vidējām šķirnēm.

Tāpat “Pūres dārzu” īpašnieks piebilda, lai gan uzņēmumam ir laba sadarbība ar mazajiem un vidēja izmēra veikaliem, ir grūti iztikt bez lielajiem lielveikalu tīkliem, bet augļkopji vēlētos lielāku izpratni no lielajiem veikaliem.

Patlaban lielveikali ir samazinājuši iepirkumu cenas līdz līmenim, kad atsevišķi ražotāji nevēlas realizēt par tik zemām cenām.
Kā izaudzēt ābolu rekordražu?

Grīnbergs skaidroja, ka zemās iepirkumu cenas neatbilst ābolu audzētāju izmaksām, piemēram, algām ābolu vācējiem un elektrībai ābolu uzglabāšanai.

Vienlaikus Grīnbergs stāstīja, ka “Pūres dārzi” savus augļus realizē arī programmā “Piens un augļi skolai”, un pauda cerību, ka šogad programma notiks ilgāk nekā pērn.

Kooperatīva “Zelta ābele” valdes priekšsēdētājs Gints Neimanis aģentūrai LETA stāstīja, ka patlaban

audzētāji nesteidzas ar ābolu realizāciju un novāktie āboli tiek atlikti glabāšanai. Laika apstākļi ražas darbiem pagaidām bijuši labvēlīgi.
Skaistumam un veselībai - āboli!

Viņš teica, ka, lai gan no audzētājiem nav saņemtas lielas sūdzības par darbinieku trūkumu, atrast darbiniekus kļūst arvien grūtāk un problēma katru gadu kļūst tikai akūtāka.

Tāpat Neimanis norādīja, ka ābolu ražu dažādos reģionos ļoti atšķiras. Galvenokārt ražas atšķirības veicināja laika apstākļi, tostarp gan lielgraudu krusa, gan parastie krusas negaisi.

Kooperatīva vadītājs skaidroja, ka patlaban ābolu cenas ir samazinājušās, bet cenu svārstības galvenokārt ietekmē mazie audzētāji, kuriem nav noliktavu, kur ābolus ilgstoši uzglabāt, tāpēc veikaliem produkcija tiek pārdota lētāk.

Viņš paredzēja, ka

vēlāk, kad mazie audzētāji visu produkciju būs realizējuši, cenas atkal kāps.

Patlaban, pēc Neimaņa aplēsēm, ābolu cena ļaus audzētājiem šajā sezonā strādāt virs pašizmaksas.

Neimanis arī norādīja, ka nozarē problēmas jau ilgstoši sagādā vairumtirgotāji, kuri importēto produkciju pārdod kā Latvijas. Vienlaikus arī tuvākajās Eiropas valstīs ābolu raža šogad samazinājusies

. Lietuvā un Polijā ābolu šogad varētu būt par trešdaļu mazāka nekā ierasts, tādēļ Neimanis apsvēra iespēju, ka arī importa spiediens uz vietējo produkciju nebūs tik spēcīgs.

“Zelta ābele” vadītājs norādīja, ka arī Latvijā ābolu raža būs mazāka, bet precīzākas aplēses varēs pateikt vien oktobrī, kad rudens ābolu vākšana būs noslēgusies.

Reklāma
Reklāma

“Firmas.lv” informācija liecina, ka “Pūres dārzi” apgrozījums pagājušajā gadā bija 301 945 eiro, kas ir 2,1 reizi mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija cieta zaudējumus 91 754 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Kompānija ir reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 165 704 eiro. Kompānijas lielākais īpašnieks ir Grīnbergs (81,28%), kā arī uzņēmums pieder vēl deviņām privātpersonām.

Savukārt “Zelta ābele” reģistrēta 2008.gadā un apvieno septiņas saimniecības un uzņēmumus, kas nodarbojas ar augļu un ogu ražošanu un tirdzniecību. Kopējā biedru apsaimniekotā platība ir aptuveni 300 hektāru.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.