Foto – AFP/LETA

Somija palīdz Igaunijai 1

Somijas palīdzība Igaunijai neatkarības atgūšanas procesā bijusi daudz lielāka un nozīmīgāka, nekā līdz šim domāts.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
RAKSTA REDAKTORS
VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13
Lasīt citas ziņas

Tas secināts doktora disertācijā, ko šonedēļ Helsinku universitātē aizstāvēs Heiki Rausmā. Lai Maskava nesatrauktos, valsts palīdzība tika nopludināta pa aplinku ceļiem un gandrīz slepeni. “Kad Igaunija atguva neatkarību, cilvēkiem uz rokas bija apmēram 400 miljonu somu marku. Kad Igaunija izlaida savu valūtu – kronas, pārvēršot summu Somijas naudā, to bija 400 miljonu marku,” raksta Rausmā.

Tīmekļa avīze “Uusi Suomi” stāsta, ka, palīdzot igauņiem, Somijas valsts pirms Igaunijas neatkarības atjaunošanas šim nolūkam atvēlējusi gandrīz simts miljonus marku (vairāk nekā 10 miljonus latu). “Ārpolitisku iemeslu dēļ” naudu novirzīja zemākiem pārvaldes līmeņiem, firmām un biedrībām. Piemēram, somu–igauņu draudzības biedrībai 1988. gadā piedāvāja papildu naudu, turklāt tās lietošanā nodeva vērtīgu dzīvokli Helsinku centrā. Šajās telpās pirms neatkarības atjaunošanas 1991. gadā darbojās arī toreizējais ārlietu ministrs Lenarts Meri, kurš uzturēja sakarus ar Rietumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Prezidents Mauno Koivisto bijis “ļoti skeptisks” – viņš neticēja, ka Igaunija tuvākajā nākotnē varētu atgūt neatkarību, un negribēja, lai tiktu traucēts Gorbačova pārbūves process. Neraugoties uz to, palīdzību brāļu tautai Koivisto uzskatīja par morālu pienākumu. Noteikums bija, lai igauņi nekonfliktētu ar PSRS.

Heiki Rausmā disertācijā uzsvērts, ka Somijas valdība nolēmusi “maksimāli” atbalstīt igauņus. Bailēs no Padomju Savienības reakcijas valsts palīdzību novirzīja dažādām iestādēm – it kā zemākā līmeņa darbinieku izglītošanai, kā arī nevalstiskajām organizācijām un biedrībām. Tirdzniecības un rūpniecības ministrija vēlējās nosūtīt uz Tallinu savu tirdzniecības pārstāvi, par ko PSRS varētu satraukties. Tādēļ ministrija lūdza, lai somu firmas nodibina somu–igauņu tirdzniecības kameru, kas nosūtītu uz Tallinu savu pārstāvi – it kā neoficiāli. Līdzekļus, ko piešķīra kultūras un izglītības jomām, izmantoja, lai radītu neatkarīgas Igaunijas valsts pārvaldi. Dāvinādama iekārtas, piemēram, kantora preces un automašīnas, Somijas valdība palīdzēja arī Igaunijas Tautas frontei.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.