Foto LETA

Šopavasar lopbarības sagatavošana krietni kavējas 0

Lai gan maijs iet uz beigām, zāle lēnām cero un stiepjas garumā, tādēļ rupjās lopbarības sagatavošana raiti neveiksies – uz kvalitatīvu sagatavoto barību var cerēt tie saimnieki, kuri prasmīgi strādājuši pie zālāju lauku ierīkošanas, mēslošanas un apsaimniekošanas, secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperti.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 104
Lasīt citas ziņas

Vērojot zālāju laukus Vidzemē, Kurzemē un vietām Latgales pusē, var redzēt daudz dzelteno pieneņu, kas neliecina par kvalitatīviem zālājiem. Arī lokaugļu zvēres cenšas pārspēt citus augus zālājos, kas nozīmē, ka iegūtās lopbarības kvalitāte būs zemāka, bet nogatavojušās un izbirušās sēklas turpinās piesārņot zālāju laukus. Šur tur var ieraudzīt pa kādam zaļam, labi koptam, atjaunotam zālāju zelmenim. Turpat cauri nenopļautajai kūlai spraucas vārgi stiebrzāļu asni.

“Šādi lauki norāda, ka pavasarī nav tikuši apsaimniekoti un patlaban to iekopšana ir jau nokavēta. Par rūpīgu saimniekošanu neliecina arī košie zvēreņu lauki, jo, pirms ienākas šo nezāļu sēklas, tie bija jāappļauj. Siltummīlošākās kultūras kā lucerna un galega, sagaidījušas pirmās karstākās dienas, steidz atgūt iekavēto augšanas tempu,” norāda eksperti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šopavasar mēslojuma iedarbību zālājos var redzēt īpaši labi. Zālājiem agrā pavasarī bija jābūt labi pabarotiem ar komplekso mēslojumu, līdz ar to, sagaidījuši siltumu, tie ir spēcīgi sazēluši un sola labu ražu. Lai iegūtu labu zālāju ražu, līdz ar to – kvalitatīvu rupjo lopbarību, pavasara darbi zālājos jāpaveic laicīgi, iekavēto un nepadarīto patlaban atgūt nav iespējams. Nemēslotā zālājā zāle attīstās lēni, šāds zālājs būs mazražīgs, nekvalitatīvs un vēlu pļaujams.

Lai labāk izprastu ieguvumus, ko lopkopības saimniecībā dod sistemātisks un plānveidīgs darbs, apsaimniekojot zālājus, LLKC lopkopības kompetenču cents ir ierīkojis izmēģinājumu zemnieku saimneicību “Dārznieki” par virsaugu ietekmes vērtējumu uz zelmeņa attīstību sējas gadā un mēslošanas līdzekļu efektivitātes novērtējumu daudzgadīgajos zālājos. Izmēģinājums notiek jau otro gadu, šogad varēs vērtēt arī rezultātus.

Informāciju sagatavoja agronome Biruta Jansone un LLKC Kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.