Tas būtu “trieciens Putina sistēmas sirdī” jeb kāpēc ES ir tik bezzobaina savās spējās 0
Šonedēļ ES vienojās piešķirt Ukrainai bezprocentu aizdevumu 90 miljardu eiro apmērā, kas paredzēti valsts aizsardzībai un tās pamatvajadzību nodrošināšanai nākamo divu gadu laikā. Kā laikrakstam The Times izteicies komentētājs Viljams Brauders, šis bija vitāli svarīgi, taču to pavadīja arī nopietna faktiskā sakāve – kategorisks noraidījums drosmīgākam plānam, proti, konfiscēt iesaldētos Krievijas centrālās bankas aktīvus un izmantot tos Ukrainas labā.
“Bez jauna finansējuma Ukraina paliktu bez naudas līdz nākamā gada martam vai aprīlim. Dronu ražošana tiktu apturēta. Artilērijas lādiņi beigtos. Karavīri nesaņemtu algas. Un frontes līnija tiktu pārrauta, paverot ceļu Krievijas karaspēka izrāvienam un, iespējams, pilnīgam frontes sabrukumam,” atzīmēja novērotājs.
Šāda scenārija sekas būtu katastrofālas. Miljoniem bēgļu dotos uz Rietumiem – Eiropu un Apvienoto Karalisti.
Krievijas armija konfiscētu lielu daudzumu NATO ieroču, tādējādi papildinot savus noplicinātos krājumus.
“Uzvaras iedvesmots, viņš – Vladimirs Putins – neizbēgami pievērstu uzmanību NATO austrumu flangam. Nākamās mērķvalstis būtu Polija, Igaunija, Latvija un Lietuva. Tās nav spekulācijas. Putins jau tagad pārbauda Rietumu apņēmības robežas. Krievijas bezpilota lidaparāti ir pārkāpuši Polijas gaisa telpu, iznīcinātāji – Igaunijas gaisa telpu, bet Baltijas jūrā pārrauti zemūdens kabeļi, iespējams, kā sabotāža.
Tās ir apzinātas provokācijas, kuru mērķis ir pārbaudīt NATO aizsardzības spējas un mūsu gatavību reaģēt,”
brīdina Brauders.
Eiropa demonstrē vājumu, nevis spēku
Pēc komentētāja domām, tiešs uzbrukums NATO dalībvalstij iedarbinātu NATO līguma 5. pantu un ievilktu Eiropu plaša mēroga karā, kurā tiktu iesaistīti Lielbritānijas, Francijas un Vācijas karaspēki.
“Jaunie eiropieši tiktu sūtīti cīnīties un mirt, un
tas viss tikai tāpēc, ka mēs vilcinājāmies izmantot visacīmredzamāko instrumentu, kas mums ir – paša Putina naudu.
90 miljardu eiro aizdevums novērš šo murgu, taču tikai uz laiku,” uzsver Brauders.
Tomēr Brauders arī atzīst, ka šis bijis kā neliels izrāviens. Dažas dienas pirms samita ES izmantoja ārkārtas juridisku mehānismu,
lai uz nenoteiktu laiku iesaldētu Krievijas aktīvus 210 miljardu eiro vērtībā, nevis atjaunotu sankcijas ik pēc sešiem mēnešiem.
Līdz šim katra dalībvalsts varēja uzlikt veto sankciju pagarināšanai, un, ņemot vērā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna regulāros draudus bloķēt šo procesu, pastāvēja reāls risks, ka aktīvi tiktu atsaldēti.
Pastāvīga iesaldēšana šo risku novērš, taču, pēc Braudera domām, ar to nepietiek.
Noraidīta konfiskācija
Visvairāk satraucošs, pēc komentētāja domām, ir lēmums atteikties no aktīvu konfiskācijas. Šo plānu bloķēja neliela valstu grupa Ungārijas un Slovākijas vadībā, taču īpaši šokējoša bijusi Čehijas Republikas pretestība – valstij ar sāpīgu pieredzi Krievijas dominēšanas laikā.
Beļģija, kuras depozitārijā Euroclear glabājas lielākā daļa šo aktīvu, galu galā a
tteicās virzīt konfiskācijas procesu, jo, kā ziņots, Beļģijas valsts premjerministrs saņēmis personiskus draudus no Kremļa.
Brauders šo rīcību sauc par apkaunojošu kapitulāciju. Ungārija, Slovākija un Čehija ir ES fondu saņēmējas, taču tās panākušas, ka Ukrainas atbalsta izmaksas sedz 450 miljoni Eiropas pilsoņu, kamēr Putina nauda paliek drošībā.
“Rēķinu apmaksās nodokļu maksātāji Vācijā, Francijā, Nīderlandē un citviet. Tikmēr Kremlis atklāti izsmej Eiropas kautrību.
Vēsture rāda, ka finansiāls spiediens var būt efektīvāks par diplomātiju. Krievija varbūt neskaita savus kritušos, bet tā noteikti skaita savu naudu. Šo iesaldēto rezervju konfiscēšana būtu trieciens Putina sistēmas sirdī un varētu paātrināt kara beigas,” secina Brauders.
Krievijas aktīvi un Lielbritānijas pozīcija
The Times iepriekš ziņoja, ka ES līderi mudina Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru konfiscēt Krievijas aktīvus Ukrainas labā. Lielbritānijā iesaldēti vairāk nekā 8 miljardi mārciņu Krievijas līdzekļu, un Stārmers bijis viens no aktīvākajiem šīs naudas izmantošanas atbalstītājiem reparācijām Kijivai.
Atrodoties ārpus ES, Lielbritānija var pieņemt lēmumu patstāvīgi.
Vienlaikus Stārmers izjūt spiedienu no ES partneriem piedalīties Ukrainas aizdevuma nodrošināšanā. Taču, neizmantojot Krievijas naudu, būs grūti pārliecināt britu vēlētājus par nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu šim mērķim.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs
Zeļenskis uzsvēris, ka Krievijas karaspēks pie Eiropas robežām ir daudz bīstamāks par iespējamām tiesvedībām.
Pēc viņa domām, Ukrainai ir pilnas tiesības uz iesaldētajiem Krievijas aktīviem, jo Krievija sistemātiski iznīcina Ukrainu.
“Jūs varat baidīties no Krievijas juridiskajiem soļiem, taču tas nav tik biedējoši, ja Krievija atrodas uz jūsu robežas. Es runāju atklāti – kamēr Ukraina aizsargā Eiropu, Eiropai ir jāpalīdz Ukrainai,” sacīja Zeļenskis.
