ASV izlūkdienesti: Putina mērķi ir nemainīgi – tie krasi atšķiras no Trampa izsapņotā 0
ASV izlūkdienestu ziņojumos joprojām tiek brīdināts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins plāno ieņemt visu Ukrainu un atgūt daļu Eiropas teritoriju, kas savulaik piederēja Padomju Savienībai, norādījuši seši avoti, kas pārzina ASV izlūkdienestu secinājumus. Šādi brīdinājumi izskan arī laikā, kad diplomāti cenšas panākt kara izbeigšanu, kas Krievijai nozīmētu ievērojami mazāku kontrolēto teritoriju.
Kā raksta aģentūra Reuters, šie ziņojumi krasi atšķiras no ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa miera sarunu vedēju paustā, kuri apgalvo, ka Putins esot ieinteresēts konflikta izbeigšanā. Kā norādījis viens no avotiem, jaunākais izlūkošanas ziņojums datēts ar septembra beigām.
Izlūkošanas secinājumi ir arī pretrunā ar Krievijas prezidenta publiskajiem noliegumiem, ka viņš apdraud Eiropu. ASV vērtējumi šajā jautājumā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ir bijuši konsekventi un lielā mērā sakrīt ar Eiropas izlūkdienestu uzskatiem –
proti, Putins tiecas kontrolēt visu Ukrainu un bijušās Padomju bloka teritorijas, tostarp arī NATO dalībvalstis.
“Izlūkošanas dati vienmēr liecinājuši, ka Putins vēlas vairāk,” intervijā aģentūrai Reuters sacīja ASV Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas loceklis Maiks Kviglijs. “Eiropieši to saprot. Poļi par to ir pilnīgi pārliecināti. Baltijas valstis uzskata, ka viņas varētu būt pirmās.”
Pašlaik Krievija kontrolē aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, tostarp lielāko daļu Luhanskas un Doņeckas apgabalu, kas veido Donbasa industriālo centru, kā arī daļu Zaporižjas un Hersonas apgabalu un Krimu – stratēģiski nozīmīgu Melnās jūras pussalu.
Putins apgalvo, ka Krima un šie četri apgabali pieder Krievijai. Savukārt, kā norāda divi ar situāciju pārzinoši avoti,
Tramps ierosinātā miera līguma ietvaros spiež Kijivu izvest savus spēkus no nelielās Doņeckas apgabala daļas, ko tā vēl kontrolē.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un lielākā daļa Ukrainas sabiedrības šādas prasības noraida.
Baltā nama amatpersona paziņoja, ka prezidenta komanda esot panākusi ievērojamu progresu kara izbeigšanas virzienā un ka miera vienošanās esot “tuvāk nekā jebkad agrāk”, gan neatsaucoties uz izlūkdienestu secinājumiem.
Progress drošības garantiju jautājumā
Trampa sarunu vedēji – viņa znots Džareds Kušners un nekustamo īpašumu attīstītājs Stīvs Vitkofs – jau vairākas nedēļas ved sarunas ar Ukrainas, Krievijas un Eiropas amatpersonām par 20 punktu miera plānu. Lai gan ASV amatpersonas norāda uz progresu, teritoriālajos jautājumos joprojām pastāv būtiskas domstarpības.
Kušners un Vitkofs piektdien Maiami tikās ar Ukrainas sarunu vedējiem, bet nedēļas nogalē bija plānotas sarunas arī ar Krievijas pārstāvjiem. Tikmēr pirmdien Berlīnē notikušajās ASV, Ukrainas un Eiropas sarunās panākta plaša vienprātība par stingrām drošības garantijām Ukrainai pret turpmāku Krievijas agresiju.
Kāds avots un diplomāts norādīja, ka šīs garantijas varētu būt saistītas ar Ukrainas piekrišanu atdot teritorijas Krievijai, taču citi diplomāti to noliedza, uzsverot, ka
tiek izskatītas arī alternatīvas, jo Zelenskis teritoriju atdošanu noraida.
Paredzēts, ka drošības garantijas pēc miera līguma parakstīšanas galvenokārt balstītos uz Eiropas drošības spēku izvietošanu gan Ukrainā, gan kaimiņvalstīs, taču tālāk no frontes līnijām. ASV sniegtu izlūkošanas atbalstu, un vienošanās tiktu ratificēta ASV Senātā.
Saskaņā ar avotiem plānā iekļautas arī ASV atbalstītas gaisa telpas patruļas virs Ukrainas.
Zelenskis gan uz šiem priekšlikumiem reaģēja piesardzīgi, norādot, ka joprojām nav skaidrs, kā drošības garantijas praksē darbosies.
Joprojām nav zināms, vai Putins šādām garantijām piekristu, jo viņš vairākkārt noraidījis ārvalstu karaspēka izvietošanu Ukrainā.
Krievija nemaina teritoriālās prasības
Kā vēsta aģentūra, Putins piektdien nepiedāvāja nekādus kompromisus, lai gan ikgadējā preses konferencē paziņoja, ka ir gatavs apspriest mieru. Viņš uzsvēra, ka viņa nosacījumiem jābūt izpildītiem, norādot, ka
Krievijas spēki šogad pavirzījušies uz priekšu par aptuveni 6000 kvadrātkilometriem.
Nav skaidrs, kā ASV amatpersonas reaģējušas uz šīm prasībām.
Iepriekš Vitkofs izteicies, ka Krievijai esot pamats pretendēt uz četrām Ukrainas provincēm un Krimu.
Vienlaikus vairākas Trampa administrācijas amatpersonas atzinušas, ka Putins, iespējams, nav gatavs samierināties ar mazāk nekā sākotnējo mērķi – visas Ukrainas iekarošanu.
“Es nezinu, vai Putins vēlas slēgt vienošanos vai arī pārņemt visu valsti. Tas ir tas, ko viņš pats publiski ir paudis,” sacīja ASV valsts sekretārs Marko Rubio. “Mēs zinām, kādi bija viņu sākotnējie mērķi, sākoties karam. Šos mērķus viņi vēl nav sasnieguši.”
