“Te viņi dzīvo un te viņi mirst,” atbildīgās personas komentē masveida dzīvnieku bojāeju Ķemeru nacionālajā parkā 0
Ķemeru nacionālā parka Dunduru pļavās bojāgājušo dzīvnieku līķus plānots izvest, aģentūrai LETA atklāja Ķemeru nacionālā parka fonda vadītājs Andis Liepa.
Viņa vadītais fonds nodrošina Dunduru pļavās mītošo taurgovju un zirgu uzraudzību. Liepa sacīja, ka dzīvnieku bojāeja nav nekas īpašs. “Te viņi dzīvo un te viņi mirst,” komentēja fonda vadītājs, skaidrojot, ka šogad, ņemot vērā bargo ziemu, kritušo skaits ir lielāks nekā parasti.
Pēc viņa paustā, tas neesot nekas ārkārtējs. Dzīvnieki tiekot piebaroti, arī ūdens viņiem tiekot nodrošināts. Liepa noliedza, ka ūdens pļavās būtu piesārņots, lai gan, protams, palu ūdeņi var saturēt dažādus piejaukumus.
Fonda pārstāvis stāstīja, ka bojā var aiziet arī kāds no jaunuļiem, kas barojas ar mātes pienu gadījumā, ja mirst pati māte. Tā arī esot ierastā prakse.
Ņemot vērā lielo sabiedrības interesi par notikušo, dzīvnieku līķus no pļavām plānots izvest. Liepa gan atzina, ka tas būs liels izaicinājums, jo pļavas ir mitras, speciālais transports tajās iebraukt nevarēs, tāpēc līķi ar traktortehnikas palīdzību būs jāatgādā tuvāk ceļam, bojājot zemsedzi.
Liepa cer, ka jautājuma aktualizēšana masu medijos palīdzēs atrisināt gadu desmitiem nerisināto jautājumu par pļavās mītošo dzīvnieku statusu, jo pašlaik attiecībā uz tiem izvirzītas tādas pat prasības kā pret mājlopiem, lai gan dzīvnieki tiek turēti savvaļai pietuvinātos apstākļos. Mainot viņu statusu, dzīvnieku skaitu varētu regulēt mednieki, iegūstot realizācijai augstvērtīgu gaļu, sacīja Liepa.
Saskaņā ar Ķemeru nacionālā parka fonda aplēsēm pļavās līdz šim mita ap 100 zirgu un 130 taurgovju, taču aptuveni 20% no taurgovju ganāmpulka ir gājuši bojā.
Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsver, ka juridiskā un praktiskā atbildība par dzīvnieku uzturēšanu un to labturību gulstas uz konkrēto zemes nomnieku – Ķemeru Nacionālā parka fondu, nevis pārvaldi kā valsts zemes iznomātāju.
Fondam saskaņā ar spēkā esošo valsts zemes nomas līgumu apsaimniekošanā nodoti vairāk nekā 466 hektāri zemes bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos. Līguma mērķis ir nodrošināt zālāju biotopu aizsardzību Dunduru pļavās un citās teritorijās, un tajā kā pieļaujamie apsaimniekošanas veidi ir noteikti gan zālāju pļaušana un nopļautās zāles novākšana, gan noganīšana. Zālāju uzturēšana un atjaunošana veicama, ievērojot Eiropas Savienības nozīmes biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas vadlīnijas.
Līgums neuzliek DAP kā iznomātājam pienākumu veikt dzīvnieku uzraudzību vai nodrošināt to uzturēšanu, jo dzīvnieku izmantošana zālāju apsaimniekošanai ir bijusi paša nomnieka brīva izvēle. DAP uzsver, ka taurgovju un konik zirgu pastāvīgo klātbūtni Dunduru pļavās ir nodrošinājis fonds, ganāmpulks un dzīvnieku novietne Lauku atbalsta dienesta datubāzē ir reģistrēti uz fonda vārda.
Pārvalde skaidro, ka sabiedrībā paustie pieņēmumi par nepietiekamu uzraudzību no valsts iestādes puses neizriet no tiesiskā regulējuma, jo pārvaldes loma šajā gadījumā aprobežojas ar zemes iznomāšanu dabas aizsardzības mērķiem, nevis sveša īpašuma – šajā gadījumā dzīvnieku – ikdienas aprūpi.
Gadījumos, kad dzīvnieki tiek izmantoti zālāju platību apsaimniekošanā, to īpašniekam ir pienākums ievērot visas valstī spēkā esošās prasības, tostarp, Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā noteikto, uzsver DAP. Tas ietver pienākumu rūpēties par dzīvnieku veselību un labturību atbilstoši to sugai un fizioloģijai.
“Līdz ar to situācija Dunduru pļavās ir vērtējama kopsakarā ar nomnieka izvēlēto saimniekošanas praksi un spēju nodrošināt savā īpašumā esošo dzīvnieku uzturēšanu atbilstoši vispārpieņemtajām labturības prasībām un Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāna nosacījumiem,” komentē pārvaldē.
Savukārt aktīvistu grupa ir nosūtījusi aicinājumu Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Saeimai ar lūgumu steidzami iesaistīties jautājuma risināšanā par masveida dzīvnieku bojāeju, iespējamo ūdens resursu piesārņojumu, kā arī atbildīgo iestāžu rīcības izvērtēšanu.
“Atbildīgo ministriju “atbildības mētāšana” ir šokējoša, ņemot vērā, ka dažu dienu laikā mirušo dzīvnieku skaits pieaudzis jau līdz 79. Ja konkrēta regulējuma trūkums ir novedis pie gandrīz 100 neizsargātu dzīvnieku ilgstošām ciešanām un bojāejas šīs ziemas ietvaros, iedzīvotāji aicina labot šo “likuma robu”,” savā vēstulē raksta iedzīvotāji.
Viņi mudina noteikt definējumu, iestāžu kompetences un atbildības, kā arī nodrošināt pienācīgu aizsardzību savvaļas dzīvniekiem, kas tiek turēti ierobežotā teritorijā un kuru labturība joprojām ir atkarīga no cilvēka.
Vēstulē uzsvērts, ka šis neesot pirmais gads, kad Ķemeru Nacionālā parka fonda pārraudzībā esošajās iežogotajās teritorijās Dunduru pļavās masveidā ir miruši dzīvnieki. Mirušo dzīvnieku skaits līdz šim bija mazāks, taču iestāžu faktiskās rīcības trūkums ilgtermiņā esot radījis vēl smagākas sekas ekosistēmai un dabai.
Jau ziņots, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot ziņojumus par mirušām taurgovīm Ķemeru nacionālā parka Dunduru pļavās, konstatējis, dzīvniekiem nav infekcijas slimību pazīmju, tādēļ epizootiju jeb slimību izplatīšanās draudi nepastāv, aģentūru LETA informēja PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.
PVD nav vērtējis dzīvnieku turēšanas apstākļus, jo saskaņā ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānu laika posmam no 2024. gada līdz 2036. gadam taurgovis ir definētas kā pussavvaļas dzīvnieki, kuru turēšanas mērķis ir ganību platību apsaimniekošana. Plānā paredzēts, ka dzīvie un kritušie dzīvnieki piesaista plēsējus un tie ir nozīmīgi īpaši aizsargājamo sugu, piemēram, ērgļu, aizsardzībā.
Ņemot vērā, ka taurgovis netiek turētas lauksaimniecības mērķiem, PVD nevar vērtēt šo dzīvnieku turēšanas apstākļus tā, kā tas būtu attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem, no kuriem iegūtie produkti nonāk pārtikas apritē. Arī dzīvnieku līķu savākšanas procedūra pārtikas apriti un dzīvnieku veselību un labturību regulējošo normatīvu izpratnē ir attiecināma uz lauksaimniecības, nevis savvaļas dzīvniekiem, skaidroja dienestā.
Ja šiem dzīvniekiem tiktu piemērotas prasības, kas attiecināmas uz lauksaimniecības dzīvniekiem, šāda turēšanas metode nevarētu pastāvēt, jo taurgovīm nav nodrošināta iespēja patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem, tām nevar sniegt veterinārmedicīnisko palīdzību, nav dzīvnieku novietnes un nevar ievērot citas būtiskas prasības, skaidroja Lamberga.
Vienlaikus PVD turpina vērtēt, vai nav saskatāmas pazīmes par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), kura pārraudzībā strādā PVD, otrdienas vakarā paziņojis, ka ir jāpārbauda, vai Dunduru pļavu taurgovju masveida nāves iemesls nav nolaidība vai cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem.
“Tā kā par minētajām taurgovīm atbildīgs ir Ķemeru nacionālā parka apsaimniekotājs – DAP, ir jautājums, vai tā pietiekami rūpīgi uzrauga savā pārvaldībā esošās teritorijas un tajās mītošos dzīvniekus,” norāda ministrs, paužot, ka, viņaprāt, šāda situācija ir nepieņemama, kad aizsargājamā dabas teritorijā “ļauj nobeigties tik lielam dzīvnieku skaitam”.
Valsts policijā aģentūrai LETA apliecināja, ka ir saņemta informācija par notikušo un ir sākta pārbaude.
Vienlaikus PVD atzīmēja, ka jautājums par taurgovju statusu ir bijis aktuāls vairākus gadus.
DAP vides inspektori pirmdien, apsekojot Dunduru pļavu ganību teritoriju, secināja, ka teritorijā bojā gājuši galvenokārt vecie dzīvnieki, kuri jau bija pārsnieguši bioloģiskā vecuma slieksni, tādēļ no dabas procesu viedokļa šāds atbirums ir vērtējams kā normāls dzīvnieku dzīves cikls.
Sociālajos medijos Arigo Toro (iepriekš Aldis Gobzems) ir publiskojis attēlus ar beigtiem dzīvniekiem Dunduru pļavās, apgalvojot, ka tur masveidā nobeidzas dzīvnieki. Viņš esot saskaitījis 41 dzīvnieka līķi.
