Tramps ievilināja Putinu slazdā: kā Vašingtonas priekšlikums kļuva par problēmu 21
ASV prezidenta Donalda Trampa ideja izveidot tā saukto Miera padomi ir negaidīti pārvērtusies par nopietnu diplomātisku izaicinājumu Krievijai. Lai arī formāli Krievija tiek aicināta piedalīties jaunajā formātā, reāli šī padome Maskavai ir neizdevīga, raksta britu laikraksts “The Times”.
ANO Drošības padomē Krievijai ir veto tiesības, kas ļauj bloķēt neērtus lēmumus un saglabāt lielvaras statusu. Taču jaunajā “Miera padomē” šādu privilēģiju nav – dalība nozīmētu būt tikai vienai no daudzām valstīm, bez īpašām tiesībām un bez iespējas noteikt darba kārtību.
Pats Tramps uzskata, ka šī padome nākotnē varētu aizstāt esošos ANO mehānismus, kas Maskavai rada vēl lielāku satraukumu. Ja Krievija atsakās piedalīties, tas tikai nostiprina tās tēlu kā izolētai agresorvalstij. Savukārt piekrišana piedalīties nozīmē atzīt, ka noteikumus diktē Vašingtona, nevis Maskava.
Krievijas politiskajās aprindās pieaug nervozitāte – kļūst arvien skaidrāk, ka Trampa vadītā ASV ārpolitika ir neprognozējama un spēcīga un ka “Miera padome” nav neitrāla platforma, bet gan instruments amerikāņu ietekmes nostiprināšanai.
Kremli satrauc arī tas, ka šajā jaunajā formātā Krievijai netiek piešķirts atsevišķs statuss, kā tas ir ANO Drošības padomē. Tā vietā tā atrodas vienā rindā ar citām valstīm, ko Maskava uztver kā statusa pazemināšanu.
Vēl smagāk Maskavai ir tas, ka dalība šajā padomē grauj vienu no galvenajiem Krievijas propagandas tēliem – ideju par vienlīdzību ar ASV. Tagad Krievija kļūst par vienu no “dalībniekiem”, nevis par globālu spēlētāju ar veto tiesībām. Pat Krievijas diplomāti neoficiāli atzīst, ka šis ir politisks zaudējums, un retorikā arvien biežāk izskan tādi jēdzieni kā “piespiedu līdzdalība” un “nepieciešamība piekāpties”.
