Latvijā
Sabiedrība

Juris Lorencs: Pie mirušo statistikas pierodot. Cik vērta ir cilvēka nāve Latvijā?2


Juris Lorencs
Juris Lorencs
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Manā priekšā ir trīs skaitļi – 30, 11 un 5. Tieši 30 – tik daudz cilvēku Latvijā miruši ar Covid-19 slimību 110 dienu laikā kopš ārkārtas situācijas pasludināšanas 12. martā. 11 – tik daudz cilvēku Latvijā noslīka garajās Jāņu brīvdienās, tātad piecās dienās. Un, visbeidzot, aizvadītajā sestdienā autonegadījumos gājuši bojā pieci cilvēki, to skaitā divi bērni. 30 mirušo 110 dienās.

11 mirušo piecās dienās, pieci mirušie – vienā dienā. Vai tā nav kliedzoša disproporcija?

Jāņu brīvdienās noslīkušie bijuši pārsvarā vīrieši spēka gados, kuriem, kā saka, vēl dzīvot un dzīvot. Daži varbūt iedzēruši, tomēr kopumā galvenais nāves iemesls – cilvēki pārvērtējuši savu peldētprasmi. Vai vispār nav pratuši peldēt. Diemžēl šogad Latvijā noslīkuši jau 58 cilvēki.

Saprotams, katra dzīvība ir nenovērtējams dārgums. Tomēr ekonomisti ir centušies izteikt tās vērtību naudas izteiksmē – gan zinātniskas intereses dēļ, gan sniedzot rekomendācijas apdrošināšanas kompānijām. Vērtējumu metodoloģijas atšķiras, tomēr galvenajās vadlīnijās tās sakrīt – tiek ņemts vērā cilvēka mūža laikā radītais pienesums saimnieciskajā kopproduktā, viņa patēriņš un maksātie nodokļi, ieguldījums vispārējā labumā (bērnu audzināšana, vecāku aprūpe, sabiedriskie pienākumi, militārais dienests utt.), kā arī valsts izdevumi jaunā pilsoņa izglītībai un medicīniskai aprūpei. Rietumu sabiedrībā, Eiropā un ASV, šis skaitlis svārstās robežās no 3 līdz 6 miljoniem eiro.

Tāpēc katra nāve, un it īpaši jau pāragra, ir ne tikai traģēdija ģimenei, tie ir arī ekonomiskie zaudējumi visai sabiedrībai.

Un te vietā būtu atcerēties, manuprāt, visai īpatnējo Valsts kontroles pētījumu par peldbaseinu celtniecības “lietderību” reģionos. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pat izteicās par “ambicioziem un dārgi uzturamiem objektiem, kas sevi nespēj atpelnīt”.

Bet vai tā ir? Un ko nozīmē atpelnīt? Divu nesen uzcelto peldbaseinu – Kuldīgas un Ludzas – izmaksas ir 3,3 un attiecīgi 2,8 miljoni eiro. Tātad samērojamas ar ekonomistu novērtēto cilvēka dzīvības vērtību. Latvijas vasara ir īsa. Kur tad bērni vislabāk var iemācīties peldēt, ja ne baseinā? Ja peldbaseina esamība izglābj kaut vienu dzīvību, tas jau ir atmaksājies!

Sākoties Covid-19 epidēmijai, ekonomika Latvijā daļēji tika apturēta. Attaisnojums – lai glābtu dzīvību. Dakteris Pēteris Apinis nesen raksta: “SARS-CoV-2 vīrusa radītie slimības un nāves gadījumi bija nesalīdzināmi mazāka problēma par globālo haosu un informācijas krīzi.

Aizliegumi apmeklēt medicīnas iestādes un ārstēties no citām slimībām globāli radīs daudz lielākus veselības zaudējumus nekā Covid-19…

Ja mēs kā pilsoņi pieprasām, lai naudu ieguldītu veselības aprūpē – slimnīcu ēkās, milzīgos elektroniskos aparātos, laboratorijās un operāciju blokos, medikamentos un zālēs, tas ir pareizi, bet nav pietiekami. Mums vienlaikus ir vairāk naudas jāiegulda parkos (tīrā gaisā), peldbaseinos, veloceliņos un veselīgā ēdmaņā.” Zem šiem vārdiem es varētu parakstīties par visiem 100%!

Latvijas valsts dažkārt atgādina cilvēku, kurš pērk dārgas zīmolu drēbes, bet ikdienā knapinās ar veselīgu ēšanu. Kad tiek diskutēts par “Rail Baltica”, kā pats par sevi saprotams tiek minēts fakts, ka, raugoties no ekonomiskā viedokļa, šis projekts ilgtermiņā diezin vai atmaksāsies. Tomēr tam esot liela politiska, militāra, pat psiholoģiska nozīme. Tātad ir lietas, kas tomēr nepakļaujas formāliem peļņas kritērijiem.

Krīzes laikā valsts ar vieglu roku palīdz “Air Baltic”, ieguldot tā pamatkapitālā 286 miljonus eiro. Cik tas ir izdevīgi visas Latvijas iedzīvotājiem?

Turklāt uz Rīgu jau nelido “Air Baltic” vien! Un kas notiks, ja nāks jauni pandēmijas viļņi un lidosta atkal stāvēs tukša? Vai sekos jauni naudas injekciju viļņi, gaidot labākus laikus? Savukārt sporta zāle, veloceliņš, peldbaseins Kuldīgā, Bauskā, Ludzā vai Balvos kalpo cilvēkiem katru dienu, sargājot to, kas pandēmijas laikā tika pasludināts par galveno prioritāti – cilvēka veselību un dzīvību. Dārgums, pret kuru mēs paši brīžiem izturamies nevērīgi.

Covid-19 krīze atklāja daudz ko jaunu – ekonomikā, politikā, medijos, starptautiskajās attiecībās. Arī mūsu attieksmē pret nāvi. Jautājums – kāpēc moderno cilvēku neuztrauc nāve uz autostrādes vai noslīkstot? Vēl vairāk – viņu īpaši neuztrauc arī alkohola cirozes sagrautas aknas, nikotīna izraisīts plaušu vēzis, nemaz nerunājot par elementāru aptaukošanos.

Izrādās – tas, kas viņu visvairāk biedē, ir nāve slimnīcas gultā, ar skābekļa masku uz sejas. Kāpēc? Atbildi uz to meklē psihologi, filozofi un teologi.

Bet pagaidām baudīsim skaisto vasaru. Kustēsimies svaigā gaisā, peldēsimies, brauksim ar divriteni, dosimies uz mežu un pludmali! Tā būs vislabākā atbilde vīrusam! Turklāt dakteri apgalvo, ka saulē iegūtu D vitamīnu nevarot pārdozēt.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IS
Ilmārs Stūriška
Sports
Starp lauksaimnieka ikdienu un pasaules rekordiem ūdens motosportā. Slakteru dzimtas stāsts trijās paaudzēs
3 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
“Pamēģiniet iztikt ar 300 eiro, šo cilvēku dzīve kļūst par izdzīvošanu,” Arhibīskaps Vanags par pensijām, NĪN un korupciju Rīgā
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Divi novadi ir brīvi no Covid-19 slimniekiem
19 minūtes
RR
Rebeka Rogale
Praktiski
5 idejas, kā izgaismot dārzu saviem spēkiem: gaisma no metāla kārbas, burkas vai pudeles
1 stunda
Ieva Ēvalde
Ekonomika
“Jaunie vecāki laimīgi brauc mājās ar jaundzimušo, bet jāskatās uz krematoriju!” Ko valmierieši domā par to, ka kļūst par “bēru galvaspilsētu”? 1
6 stundas