Ukrainai atļauts veikt triecienus ar tālās darbības raķetēm pa mērķiem Krievijā: avoti atklāj, cik daudz šādu raķešu ir Ukrainas bruņoto spēku rīcībā 0
Ukraina 2023.–2024. gadā iztērēja lielāko daļu saņemto tālās darbības raķešu. Jaunas piegādes varētu mainīt situāciju.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņojis, ka Vācija, Lielbritānija, Francija un ASV ir atļāvušas Ukrainai izmantot Rietumu piegādāto bruņojumu, lai veiktu uzbrukumus militāriem objektiem jebkurā Krievijas teritorijas punktā. Tas oficiāli atceļ ilggadējo tabu uz triecieniem ārpus Ukrainas teritorijas, raksta Forbes.
Vienlaikus eksperti brīdina: Kijiva, visticamāk, jau ir iztērējusi ievērojamu daļu no tālās darbības raķešu krājumiem, kas tika saņemti 2023.–2024. gadā. Jautājums par turpmākajām piegādēm paliek atvērts, raksta “Unian”, atsaucoties uz “Forbes”.
Kādas raķetes ir Ukrainas rīcībā?
Starp galvenajām tālās darbības sistēmām, kas šobrīd ir Ukrainas bruņoto spēku arsenālā, ir franču–britu spārnotās raķetes SCALP-EG/Storm Shadow, kā arī amerikāņu ATACMS, kuras tiek palaistas no HIMARS un M270 sistēmām. Šīs raķetes tika izmantotas pret mērķiem Krievijas teritorijā jau 2024. gada rudenī, neskatoties uz Krievijas izteiktajiem kodoldraudiem. Formāli Rietumu sabiedrotie iepriekš atļāva šādus triecienus tikai pa tiešu apdraudējumu Ukrainai izraisošiem mērķiem.
Jaunais lēmums šos ierobežojumus atceļ.
Taču, kā norāda militārie analītiķi, “jautājums par krājumu apjomu joprojām ir aktuāls”. Tiek lēsts, ka līdz pagājušā gada rudenim Ukraina bija saņēmusi mazāk nekā 50 ATACMS raķetes un jau daļu no tām izlietojusi triecienos. Kas attiecas uz SCALP/Storm Shadow, Ukraina, iespējams, ir saņēmusi vairākus simtus šo raķešu, tostarp 40 vienības no Francijas 2024. gada janvārī.
Šādu raķešu ražošana ir ierobežota: Francija un Lielbritānija kopā ar Itāliju savulaik bija iegādājušās 1600 šādu munīciju vienību, no kurām daļa jau izmantota vai prasa remontu. Pašreizējās ražošanas jaudas ļauj izgatavot vien 50–100 SCALP raķetes gadā, lai gan Francija šim nolūkam ir investējusi 2 miljardus eiro, lai paplašinātu ražošanu.
Vai Ukraina saņems Taurus?
Īpaši aktuāls ir jautājums par vācu spārnoto raķešu KEPD-350 Taurus piegādi — spēcīgu ieroču sistēmu ar vairāk nekā 310 jūdžu (aptuveni 500 km) darbības rādiusu un spēju iznīcināt nocietinātus mērķus. Bijušais kanclers Olafs Šolcs atteicās tās nodot Ukrainai, taču Frīdrihs Mercs iepriekš bija šīs idejas atbalstītājs. Tagad, ieņemot amatu, viņš no konkrēta viedokļa atturas.
Pašlaik Mercs arī paziņojis, ka Berlīne vairs publiski neizpaudīs informāciju par ieroču piegādēm Ukrainai, kas varētu nozīmēt, ka Taurus nodošana notiek vai jau ir sākusies.
“Šī ir zīme, ka Vācija varētu mainīt savu politiku piegāžu jautājumā bez lieka politiska spiediena,” komentē aizsardzības nozares avoti.
Vācijas rīcībā atrodas aptuveni 600 Taurus raķešu, lai gan daļai no tām nepieciešama modernizācija. To iespējamā izmantošana kopā ar SCALP/Storm Shadow ļautu Ukrainai veikt triecienus līdz pat 650 km dziļumā — pat pa militāriem objektiem ap Maskavu. Tomēr praktiskā darbības distance būs atkarīga no palaišanas apstākļiem, jo īpaši no lidojuma augstuma, lai izvairītos no Krievijas pretgaisa aizsardzības.
Ko Ukrainai dod šī atļauja?
Ukrainas bruņotie spēki var iegūt stratēģisku priekšrocību, uzbrūkot Krievijas bumbvedēju bāzēm, raķešu palaišanas vietām un dronu noliktavām vēl Krievijas teritorijā. Šāda taktika atbilst principam: “triec nevis pa bultu, bet pa loku.”
Tomēr izšķirošais faktors būs pieejamo munīcijas krājumu un jauno piegāžu apjoms. Ja Ukrainai nav pietiekami daudz raķešu vai tā nesaņems ievērojamu jaunu piegāžu daudzumu, atļauja uzbrukumiem Krievijā dos tikai ierobežotu efektu.
Šajā kontekstā tiek apspriesta arī iespēja Ukrainai iegādāties amerikāņu JASSM spārnotās raķetes — tās ir savienojamas ar F-16 iznīcinātājiem un var būtiski paplašināt Ukrainas raķešu triecienu potenciālu jau pēc šo iznīcinātāju ierašanās.
Rietumi atļāvuši Ukrainai veikt triecienus Krievijā
Pēc vairāk nekā diviem gadiem kopš plaša mēroga kara sākuma, Rietumi atcēluši vienu no galvenajiem ierobežojumiem — aizliegumu izmantot Rietumu ieročus triecieniem pa Krievijas teritoriju.
Sākotnēji Francija, Lielbritānija un ASV atļāva Ukrainai veikt mērķētus triecienus pa Krievijas militāriem objektiem, kas tieši piedalās uzbrukumos Ukrainai. Taču 2025. gada maija beigās Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka Berlīne, Vašingtona, Parīze un Londona oficiāli atļauj Ukrainai izmantot piegādāto bruņojumu triecieniem pa jebkuriem militāriem mērķiem Krievijas teritorijā.
Tas paver iespēju iznīcināt Krievijas bāzes, noliktavas, palaišanas iekārtas un komandpunktus dziļi Krievijas aizmugurē.
