Henriks Hololejs
Henriks Hololejs
Henriks Hololejs

– Vai, jūsuprāt, pret Krieviju vērstajām sankcijām ir bijusi kāda ietekme? 6


– Ir jāņem vērā trīs elementi, kas gādājuši, lai sankcijas būtu efektīvas. Pirmkārt, jau pirms Ukrainas krīzes Krievijā bija vērojama ekonomikas lejupslīde. Krievijas vara neveica nekādas reformas, nemodernizēja ekonomiku un spēcīgi paļāvās uz izejvielu eksportu, nevis peļņu ar pievienoto vērtību. Līdz ar to jau pirms Ukrainas krīzes nenovēršami bija gaidāmas ekonomiskās problēmas. Otrkārt, pašas sankcijas, kas stājās spēkā augusta sākumā. Īpaši efektīvas bijušas tās, kuras skārušas finanšu sektoru, un arī liegums no Eiropas eksportēt aug­stās tehnoloģijas, kas Krieviju ietekmē ilgtermiņā, liedzot naftas ieguvi atklātā jūrā un Arktikā. Trešais elements ir dramatiskā naftas cenas krišanās. Neviens no šiem elementiem atsevišķi nebūtu panācis vēlamo efektu. Jā, no ekonomiskā viedokļa sankcijas ir nostrādājušas, taču tās nav sasniegušas galīgo mērķi, proti, agresijas apturēšanu Ukrainā. Tomēr ir panākts, ka militārais uzbrukums Krievijai ir kļuvis daudz, daudz dārgāks. Sankcijas turpinās visu šo procesu ietekmēt, tās joprojām būs arī daļa no mūsu darbarīkiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Nosaukti 8 vārdu īpašnieki, kuriem gribot vai negribot sanāk iekulties nepatikšanās 9
TESTS. Atbildi uz 8 jautājumiem un noskaidro, vai latviešu kino klasikā orientējies kā zivs ūdenī!
RAKSTA REDAKTORS
Ineses Supes cīņa turpinās: “Kad iznācu no ķirurga kabineta, es apraudājos, jo man gribējās iznākt kā uzvarētājai, bet tā pagaidām nesanāk”
Lasīt citas ziņas

– Kas, jūsuprāt, beidzot spētu apturēt Putinu?

– Tas nu jāvaicā viņam pašam. Ukrainas krīzei ir bijušas dažādi posmi. Šobrīd mums joprojām ir jāturpina cerēt, ka Minskas otrā vienošanās īstenosies, lai gan kopš tās noslēgšanas pamiers ne brīdi tā īsti nav iestājies. Bet mums ir jāpieturas pie diplomātiskā risinājuma. Visiem citiem problēmas risināšanas veidiem būs daudz tālejošākas sekas, un tas nav nedz Eiropas, nedz jebkuras citas valsts interesēs.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Vai Baltijas valstis ir apdraudētas? Jūs pats esat igaunis. Ko cilvēki runā jūsu valstī?

– 24. februārī svinējām Igaunijas 97. neatkarības dienu. Mēs, Baltijas valstis, līdz gada beigām visas būsim 97 gadus vecas. Baltijas valstu neatkarība ir kas tāds, kas nav pašsaprotams. Tas bija iespēju logs, ko pavēra vēsture, un mēs spējām to izmantot. Un pēc tam bija vēl otra iespēja, kad mēs pirms vairāk nekā divdesmit gadiem atkal atguvām neatkarību. Mums ir ārkārtīgi jālolo mūsu neatkarība un jādara viss, lai to noturētu un palielinātu drošību. Mums visām trim ir ciešāk jāsadarbojas, lai nepieļautu vēsturiskās kļūdas. Tagad es esmu ļoti lepns par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Tā šajos pirmajos divos mēnešos piedzīvo ļoti sarežģītu laiku saistībā ar terorisma draudiem, Ukrainas konfliktu, Grieķijas krīzi. Latvijas prezidentūra ar to tiek galā atzīstami.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.