Masks vēlas “aizsegt” Sauli, lai mazinātu globālo sasilšanu, taču zinātnieki brīdina, ka pretrunīgi vērtētā tehnika var radīt katastrofālas sekas 0
SpaceX dibinātājs Īlons Masks nācis klajā ar kārtējo pretrunīgi vērtēto ideju. Viņš vēlas bloķēt saules starus, lai atdzesētu planētu. Kaut arī viņa priekšlikums teorētiski varētu mazināt globālo sasilšanu, zinātnieki brīdina, ka šāda darbība varētu novest pie vēl lielākas katastrofas, vēsta “Dailymail”.
Sociālajā tīklā “X” Masks paziņojis, ka vēlas palaist Zemes orbītā milzīgu, saules enerģiju izmantojošu satelītu konstelāciju. Šie ar mākslīgo intelektu aprīkoti satelīti varētu veikt sīkas korekcijas saules starojuma daudzumā, kas nonāk līdz Zemei, tādējādi radot atvēsinošu efektu.
Masks norāda, ka tikai nelielas korekcijas būtu nepieciešamas, lai novērstu globālo sasilšanu vai arī, ja būtu nepieciešams, pat globālu atdzišanu. Taču viņš arī piebilda, ka pārāk liels saules starojuma samazinājums varētu pārvērst Zemi par sniega piku, atsaucoties uz seno klimata periodu, kad Zeme bija klāta ar ledu.
Pirms aptuveni 640 miljoniem gadu Zeme piedzīvoja periodu, kad lielākā daļa planētas virsmas bija klāta ar ledu. Šo periodu zinātnieki dēvē par “Sniega pikas zemi”. Kad virsma ir pārklāta ar ledu, tā atstaro saules siltumu atpakaļ kosmosā, pastiprinot atdzišanu. Pēc miljoniem gadu vulkāniskās aktivitātes izdalītais oglekļa dioksīds radīja pietiekamu siltumnīcas efektu, lai ledus atkustu.
Eksperti brīdina – risks ir pārāk augsts
Lili Fēra, Klimata tiesību centra pārstāve no Berlīnes, uzsver, ka šāda ideja ir ļoti spekulatīva un potenciāli bīstama. “Saules ģeoinženierija ir būtiski neprognozējama un var vēl vairāk destabilizēt mūsu jau tā trauslo klimata sistēmu,” viņa norāda. “Šādu tehnoloģiju ieviešana apdraudētu miljardiem cilvēku, un, ja tā tiktu uzsākta, to nevarētu vienkārši pārtraukt bez riska izraisīt strauju temperatūras kāpumu,” atzīmē Fēra.
Profesore Semija Bazarda, glacioloģe un klimata zinātniece no Ziemeļumbrijas Universitātes, norāda, ka šāds projekts prasa globālu vienošanos, jo sekas būtu jūtamas visā pasaulē. “Nevienam indivīdam vai valstij nevajadzētu būt pilnvarām ietekmēt visas pasaules klimatu. Jo īpaši, ja izmantotā metode ir nepārbaudīta un ar iespējamu negatīvu ietekmi,” viņa brīdina.
Viņa arī atzīmē, ka jāņem vērā oglekļa emisijas, kas saistītas ar satelītu palaišanu un mākslīgā intelekta darbību: “Mums jau ir pārbaudīts un efektīvs risinājums – siltumnīcefekta gāzu samazināšana. Tieši uz to mums jākoncentrējas.”
Ietekme uz dzīvību uz Zemes
Zinātnieki uzsver, ka saules starojuma samazināšana tieši ietekmē fotosintēzi, kas ir visu dzīvības formu pamats. Pat 1-2% samazinājums varētu nopietni kaitēt lauksaimniecībai, mežiem un skābekļa ražošanai. Šādas izmaiņas varētu izraisīt globālu pārtikas krīzi un sabrukumu ekosistēmās.
Eksperti uzsver, ka cilvēki bieži pārvērtē savu kontroli pār dabu un nenovērtē ekosistēmas trauslumu. Jebkura kļūda šādā projektā būtu ar neparedzamām sekām, jo klimata sistēma ir ārkārtīgi sarežģīta.
Pētnieki norāda, ka, lai gan ir svarīgi diskutēt par risinājumiem klimata krīzei, šādi liela mēroga inženiertehniskie projekti prasa ļoti nopietnu zinātnisku izvērtēšanu.
Lai arī teorētiski iespējams, ka ar satelītiem varētu ietekmēt saules starojumu, zinātnieki uzsver, ka šāda iejaukšanās klimata sistēmā ir pārāk bīstama, nepārbaudīta un var novest pie pretēja efekta, kas ir, vēl lielākas globālās sasilšanas vai pat atdzišanas. Līdz šim drošākā un efektīvākā pieeja klimata krīzes risināšanai joprojām ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana.
