Vai 2.pensiju līmenim jābūt brīvprātīgai izvēlei? 0
Kāda ir 2.pensiju līmeņa jēga un nākotne? Varbūt, sekojot kaimiņvalstu pieredzei, jāļauj šos uzkrājumus cilvēkiem izņemt? Kādi ir ieguvumi un riski? Kā rīkoties ar saviem finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu labklājību pensijā – par to TV24 raidījumā “Naudas cena” diskutēja Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure, LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis un Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs, bankas Citadele meitasuzņēmuma “CBL asset management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Kā zināms, pensiju sistēma visās trīs Baltijas valstīs ir balstīta uz trīs līmeņu modeli. Pirmais ir valsts garantētā pensija, ko maksā no šodienas iedzīvotāju iemaksām. Otrais – personīgais uzkrājums. Šī nauda tiek ieguldīta, lai vecumdienās saņemtu vairāk. Un trešais līmenis – papildu brīvprātīgais fonds tiem, kuri grib uzkrāt vēl drošākai nākotnei. Līdz 2021. gadam visās Baltijas valstīs dalība pirmajos divos līmeņos bija obligāta visiem strādājošajiem. Tagad situācija mainījusies: Lietuvā no šā gada iedzīvotāji vairs netiek automātiski iesaistīti otrajā pensiju līmenī. Igaunija veikusi radikālākas izmaiņas un jau 2021. gadā iedzīvotājiem ļāva atteikties no otrā pensiju līmeņa, kā rezultātā no 2. pensiju līmeņa izstājās ap 150 tūkstošiem cilvēku – aptuveni piektā daļa sistēmas dalībnieku. Iedzīvotāju kontos nonāca apmēram 1,1 miljards eiro. Vieni to izmantoja ikdienā nepieciešamo lietu iegādei, pirka automašīnu, sadzīves tehniku, bet citi naudu vienkārši atstāja ikdienas patēriņu kontos.
Vai kaimiņvalstu lēmums bija pareizs, viedokļi ir dažādi. Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure uzskata, ka 2.pensiju līmeņa izmaksa vērtējama kā populistisks solis. “Vinnēja vēlme izpatikt vēlētājiem! Kas gan var būt vieglāks, kā norēķināties ne ar savu naudu. Protams, ka cilvēki vienmēr atradīs, kur iztērēt naudu, tāpēc jau eksistē pensiju politikas veidotāji, kuriem ir tā atbildīgā loma un misija – parūpēties par to, ko cilvēks pats nevar.” Jānis Hermanis, analizējot pensijas veidošanas sistēmu Latvijā un Igaunijā, atzīst, ka Igaunijas pensionārs būs pat trešdaļu turīgāks nekā latviešu.
Savukārt, salīdzinot dzimstības datus ar pensionāru skaitu nākotnē, skaidrs, ka naudas līdzekļu būs nepietiekami, tāpēc katram pašam vajadzētu padomāt par savu dzīvi pensijā, bet, kā norādīja Kārlis Purgailis, statistika liecina, ka arī latvieši brīvprātīgajā krāšanā ir kūtri. “3.pensiju līmenī iesaistījušies mazāk kā puse no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.” Bet, atgriežoties pie 2.līmeņa, kas Latvijā darbojas tikai 25 gadus, Evija Dundure piebilda: “Mēs nevaram spriest par pensiju, analizejot pagātni. Mums būs problemas ar 1.pensiju limeni, jo mums nedzimst tik daudz bērnu, cik vajadzētu. Tas nozīmē, ka mums pašiem jāparūpējas par fondēto pensiju un cita veida pensiju uzkrājumiem.”
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
