Vai arī Rīgas nākotnes mērs būs pakistānietis? Rīgas centrs katru dienu turpina kļūt aizvien “krāsaināks” 0
Autors: Haralds Brauns
Rīgas centrs katru dienu turpina kļūt aizvien “krāsaināks” un bagātāks ar dažādām valodām. Tomēr nav skaidrības, vai šī kļūs par jauno realitāti vai pārejošu parādību. Vai arī Rīgas nākotnes mērs būs pakistānietis, kā tas ir Londonā?
Iepriekšējā rakstā “Vai Rīga kļūst tumšāka?” secināju, ka pēdējā desmitgadē ne-Eiropas valstu pilsoņu skaits Latvijā ir būtiski palielinājies. Piemēram, indiešu ir kļuvis par teju 5300 vairāk jeb vairāk kā 13 reižu pieaugums pēdējā dekādē. Vjetnamas pilsoņu Latvijā ir kļuvis par 620 vairāk (32 reižu pieaugums), bet šrilankiešu ir kļuvis par teju 900 vairāk (22 reižu pieaugums).
Īsumā: Kas ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja (PUA)?
Uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas atļauj uzturēties Latvijā cilvēkiem, kuri izvēlas Latviju kā savu pastāvīgu dzīvesvietu ilgākam laikam vai pārceļas uz Latviju pavisam. Iemesli var būt
dažādi – darba attiecības, studijas, laulības, nekustāma īpašuma iegāde u.c. 1
Kad ārzemnieks pirmo reizi ierodas Latvijā – viņš ir tiesīgs iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Atkarībā no uzturēšanās iemesla, tā var tikt izsniegta uz termiņu no pusgada līdz 5
gadiem.
Ja ārzemnieks dzīvojis Latvijā ar izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju vismaz 5 gadus, tad viņam ir tiesības pieprasīt pastāvīgu uzturēšanās atļauju (PUA).
Galvenie nosacījumi PUA iegūšanai ir:
nepārtraukta dzīvošana Latvijā,
finanšu līdzekļu esamība,
valsts valodas zināšanās A2 līmenī.
Ja persona ir PUA īpašnieks vismaz 5 gadus, tad tā var pretendēt uz Latvijas pilsonības iegūšanu.
Situācija pirms desmit gadiem
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ir pieejama informācija par pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām. Tā liecina, ka 2015. gada 1. jūlijā Latvijā ar derīgām PUA bija 51411 ārvalstnieks no kopumā 99 valstīm. 2
Veicot aprēķinu, sanāk, ka kopumā no Eiropas* valstīm Latvijā ar PUA bija 6989 ārvalstnieki.
No ne-Eiropas valstīm bija 44422 ārvalstnieki.
Desmit gadus vēlāk, 2025. gada 1. jūlijā, Latvijā ar derīgām PUA bija kopumā 45736 ārvalstnieki no 126 valstīm. 3
No Eiropas valstīm kopumā PUA bija izsniegta 11775 ārvalstniekam. No ne-Eiropas valstīm 33961 ārvalstniekiem.
Var novērot, ka kopējais PUA turētāju skaits pēdējā desmitgadē ir ievērojami krities. Būtiskāko ietekmi ir atstājuši Krievijas ārvalstnieki, kuru kopējais skaits ar PUA 2010. gadā bija 41921, bet šī gada 1. jūlijā tikai 30555, kas arī izskaidro lielo kritumu kopējā statistikā. Vēl 841 Krievijas pilsonim būs jāatstāj Latvija līdz šī gada 13. oktobrim, jo viņiem beidzies PUA derīguma termiņš un viņi nav iesnieguši dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tostarp arī apliecinājumu par sekmīgi nokārtotu valsts valodas pārbaudi. 4
Notikušas arī citas būtiskas izmaiņas: 2010. gadā ar derīgām PUA bija 2008 Ukrainas pilsoņi, bet šogad 3161. Baltkrievijas pilsoņi ar PUA 2010. gadā bija 1449, bet šogad 2003. No Eiropas valstīm būtisks pieaugums ir no Vācijas, Polijas un citām valstīm, kas kopā ar pieaugumu no Ukrainas un Baltkrievijas, izskaidro Eiropas valstu grupas kāpumu.
Tomēr statistika arī parāda, ka būtiski ir kāpis ne-Eiropas valstu pilsoņu skaits ar derīgām PUA. 2010. gada 1. jūlijā ar PUA bija 44 indieši, bet šobrīd jau 138. No Pakistānas bija 15, bet šogad 32. Zemāk tabulā sīkāka informācija.
Tabulā: kopējais ārvalstnieku skaits ar derīgām PUA no dažādām valstīm pēdējā desmitgadē
Šajā tabulā attēlotie dati palīdz skaidrot Rīgas ielās redzošo situāciju. Pēdējos piecos gados būtiski ir pieaudzis vairāku valstu pilsoņu skaits ar derīgām PUA. Īpaši straujš pieaugums vērojams Vjetnamas pilsoņu grupā: pēdējā desmitgadē PUA turētāju skaits pieaudzis par 166 personām jeb vairāk kā 34 reizes. Vairāk kā četrkāršojies Nigērijas pilsoņu skaits ar PUA.
Vēl divas būtiskas grupas: Ķīnas pilsoņu skats ar PUA pieaudzis teju 23 reizes pēdējā desmitgadē, bet Afganistānas pilsoņu – vairāk kā 34 reizes. Jāmin, ka apmēram 97% visu afgāņu ir ieguvuši PUA bēgļa statusā.
Šeit novērotais sakrīt ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem: būtiski pieaug ārvalstnieku skaits Latvijā no ne-Eiropas valstīm. Tomēr būtiski ir arī minēt PUA specifiku: šai atļaujai var pietiekties tikai tad, kad vismaz 5 gadi ir nodzīvoti Latvijā. Termiņuzturēšanās atļauju rakstā secināju, ka būtisks indiešu, šrilankiešu, kirgīzu, filipīniešu un vjetnamiešu pieaugums ir noticis tieši pēdējos pāris gados. Tas nozīmē, ka tūkstošiem ārzemnieki, kuri ir ieceļojuši Latvijā pēdējos gados, vēl nemaz nevar iegūt PUA. Tātad šie skaitļi visdrīzāk vēl tikai turpinās būtiski pieaugt – īpaši, piemēram, indiešu vai vjetnamiešu grupās. Ja pieņem, ka 2022. gadā Latvijā termiņuzturēšanās atļaujas pirmreizēji ieguva 476 indieši 5, tad viņi varēs sākt pietiekties PUA tikai no 2027. gada. 6
Ko darīt ar iebraucējiem?
Ļoti dalās viedokļi par to kā attiekties pret jaunatbraucējiem. Ir daļa, kas vēlas, lai, piemēram, pārtikas kurjeri no ārvalstīm mācītos latviešu valodu. Bet tas nozīmē, ka šie iebraucēji faktiski tiek integrēti Latvijas sabiedrībā. Izvēle ir ļaut šiem migrantiem strādāt un pēc tam doties atpakaļ uz savu izcelsmes valsti vai arī – mācīt viņiem latviešu valodu un veikt pasākumus, lai veicinātu iebraucēju ilgstošu palikšanu Latvijā, tostarp PUA iegūšanu.
Ažiotāžu sabiedrībā 2024. gadā izraisīja Kultūras ministrijas plāns līdz 2027. gadam palielināt trešo valstu pilsoņu skaitu, kuri pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Plāns paredzēja dubultot īpatsvaru gadā no 1,1% 2019. gadā līdz 2,2% 2027. gadā. 7 Daudzi pārprata šo plānu, uzskatot, ka tas paredz palielināt kopējo migrantu skaitu Latvijā. Patiesībā tas paredz palielināt jau Latvijā esošo imigrantu integrāciju sabiedrībā. Protams, ka lielākoties PUA ieguvušie būs Krievijas pilsoņi, bet šis plāns attiecās arī uz indiešiem, vjetnamiešiem, pakistāniešiem un visiem pārējiem ārzemniekiem.
Var veikt teorētisku aprēķinu: ja 2024. gadā Latvijā TUA pirmreizēji ieguva 2143 indieši, tad 2029. gadā 2,2% no tiem būtu apmēram 50 indieši – tik daudz no viņiem izlemtu par labu palikšanai Latvijā ilgtermiņā (iegūtu PUA). Līdzīgi 2023. gadā TUA pirmreizēji ieguva 2129 indieši, tad 2028. gadā PUA varētu nolemt iegūt arī apmēram 50 indieši. Protams, šie ir spekulatīvi aprēķini. Reālie skaitļi var būt būtiski lielāki vai mazāki.
Kā “glābt” Latviju?
Ja radikāli nemainīsies demogrāfiskā situācija, tad Latvijas nākotne būs ļoti, ļoti drūma. Aplēses liecina, ka Latvijā 2100. gadā varētu dzīvot vien pus miljons iedzīvotāju. 8
Demogrāfs Ilgmārs Mežs ir izteicies, ka demogrāfijas seku risināšanai vajadzēs “(..) pensijas vecumu tuvināt 100 gadiem, (..) vai arī jādomā par kaut kāda apjoma imigrāciju”. 9 2050. gadā uz vienu pensionāru būs divi strādājošie, nevis trīs, kā ir šobrīd. 10 Tas nozīmē, ka dzīve vidējam Latvijas iedzīvotājam kļūs sliktāka gandrīz visos iespējamos veidos, tostarp grūti iedomāties, kā militāri nosargāt valsti ar 500 tūkstošiem iedzīvotāju, kuru vidējais vecums visdrīzāk būs pāri 50.
Kā uz šo reaģē mūsu valdība? Iepriekšējā rakstā jau minēju, ka Labklājības ministrija demogrāfijas stiprināšanai lūdza piešķirt papildus 150 miljonus eiro no nākamā gada budžeta. Kā rīkojās valdība, kas demogrāfiju ir pasludinājusi par otru prioritāti līdzās aizsardzībai? Valdība nolēma piešķirt Labklājības ministrijai nedaudz vairāk par pusi prasītā jeb 80 miljonus eiro, ar ko, protams, nepietiks un konsekventi Latvija turpinās izmirt. Tas notiek laikā, kad aizsardzībai tiks nodrošināti 5% no IKP un pat, iespējams, paņemts līdz 8,4 miljardu eiro vērts aizņēmums aizsardzībai. Vārdos demogrāfija it kā ir Latvijas prioritāte, bet praksē starp demogrāfiju un aizsardzību nav nekādas paritātes.
Taisnība ir, ka demogrāfija ir katra pilsoņa pienākums. Jau šodien katrs var izdarīt izvēles:
Boikotēt “Bolt” un “Wolt” ēdiena kurjerus, neizmantojot to pakalpojumus. Katrs, kurš pasūta ēdiena pievešanu līdz māju durvīm, finansē imigrāciju Latvijā.
Publiski paust savu nostāju demogrāfijas un migrācijas jautājumos; konsekventi iestāties pret mošeju celtniecību Latvijā.
Izdarīt savu izvēli vēlēšanās, balstoties politiskās partijas apņēmībā risināt demogrāfiskās problēmas. JV, ZZS un Progresīvie ir parādījuši savu vienaldzību pret demogrāfijas jautājumiem, nodarbojoties ar demagoģiju, saucot demogrāfiju par prioritāti, bet realitātē sekmējot demogrāfijas situācijas pasliktināšanos.
Būtiski ir arī celt sodus nelegālo imigrantu pārvadātājiem. Piemēram, vīrietim, kurš 2024. gadā Latvijā centās ievest 19 nelegālos migrantus, tika piespriests tikai sešu gadu un viena mēneša ilgs cietumsods. 11 Ievestie nelegāļi var būt gan Krievijas specoperāciju karavīri, gan Islāma valsts kaujinieki – tas paliek nezināms, ja personas netiek identificētas. Par nelegālo migrāciju ir brīdinājis Rīgas vicemērs Edgars Ratnieks, kurš minēja, ka šogad Rīgā septiņos mēnešos jau ir aizturētas un Valsts robežsardzei nodotas 20 personas – visvairāk no Sudānas un Etiopijas. 12
Ratnieks izteicās: “(..) ja agrāk lielāko īpatsvaru veidoja uzbeki, tad šogad dominē tieši Āfrikas valstis.” 13
Šobrīd vēl PUA turētāju skaits no trešajām valstīm nav liels, bet imigrācija Latvijā šobrīd ir embrija fāzē tam, kas Francijā, Vācijā, Lielbritānijā un citviet Eiropā jau ir izplatījies ar metastāzēm. Imigranti tiek vesti tik ilgi līdz vienā brīdī no tiem vairs nevar atbrīvoties, jo ekonomiski viņi ir kļuvuši pārāk nozīmīgi. Vācijā 2040. gadā 70% lielo pilsētu iedzīvotāji būs ar imigrantu izcelsmi. 14
Pēteris Apinis atzinis, ka dažādu faktoru ietekmē – klimata pārmaiņas, nevienlīdzība, karadarbība, resursu trūkums – aizvien lielāks skaits migrantu no Āfrikas un Āzijas būs spiesti pārvietoties, tostarp uz Latviju. 15 Latvijai šiem jaunpienācējiem būs jāfinansē un jānodrošina viņu “unikālās veselības vajadzības”. 16 Tas ir Latvijas interesēs, lai imigrantiem un bēgļiem būtu visa nepieciešamā vakcinācija, pēctraumas stresa sindroma ārstēšana, vēža, diabēta un hipertensijas diagnostika un ārstēšana utt.
Secinājums: ar šī brīža valsts politiku uz ielām turpināsies palielināties tumšādainu cilvēku skaits ar mums nepazīstamām valodām un kultūrām un sabiedrība turpinās novecot, kā arī aizvien vairāk ārzemnieku katru gadu sāks sevi saukt par latviešiem.
* Eiropas valstis šeit ir ES, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, arī Balkānu valstis, Ukraina, Moldova, Baltkrievija, bet ne Turcija, Krievija, Gruzija, Azerbaidžāna u.tml.
Informācijas avoti:
1. https://www.pmlp.gov.lv/lv/jaunums/uzturesanas-atlaujas-kadi-ir-veidi
2. https://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika-uzturesanas-atlaujas-2015
3. https://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika-uzturesanas-atlaujas-2025
4. https://www.pmlp.gov.lv/lv/jaunums/beidzies-pastavigas-uzturesanas-atlauju-deriguma-termins-841-
krievijas-federacijas-pilsoniem-kuri-nav-pieteikusies-es-pastaviga-iedzivotaja-statusam
5. https://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika-uzturesanas-atlaujas-2021
6. https://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika-uzturesanas-atlaujas-2022
7. https://www.vestnesis.lv/op/2024/251.9
8. https://lvportals.lv/norises/286795-latvija-2100-gada-varetu-but-vien-pusmiljons-iedzivotaju-2017
9. Turpat.
10. https://jauns.lv/raksts/bizness/618611-pensiju-eksperts-prognozes-liecina-ka-2050-gada-vienu-
pensionaru-uztures-divi-stradajosie
11. https://tv3.lv/zinas/latvija/nelegali-no-baltkrievijas-ieveda-19-imigrantus-latvija-pakistanas-pilsonim-
piespriez-sesu-gadu-cietumsodu/
12. https://www.la.lv/ratnieks-riga-sogad-pieaudzis-aiztureto-nelegalo-imigrantu-skaits
13. Turpat.
14. https://www.dw.com/en/germany-in-20-years-1-in-3-people-will-have-migrant-roots/a-51101172
15. https://www.la.lv/migranti-un-begli-latvija-vinu-veselibas-aprupe-globali-pieaugosas-migracijas-
konteksta
16. Turpat.
