Vai Rīga kļūst aizvien “tumšāka”? Sākumā mūsu ielās parādījās jauni, tumšādaini vīrieši… 0
Autors: Haralds Brauns
Daudzi ir pamanījuši, ka Rīgā (un arī citviet Latvijā) pēdējos gados ir parādījušies aizvien vairāk ne-eiropeiska paskata cilvēki ar brūnu ādu un jaunām, mums nepazīstamām valodām. It kā studenti, it kā ēdiena kurjeri, šī cilvēku grupa ir paspējusi īsa laikā iegūt negatīvu konotāciju.
2024. gada septembrī popularitāti internetā guva video, kurā redzami divi tumšādaini ēdiena piegādātāji, kuri uz ielas apmainās ar pasūtījumiem un viens no kurjeriem, smaidot, kasa savu kājstarpi. Sociālajos tīklos cilvēki šausminājās par ārvalstu strādnieku higiēnas standartiem, bet citi sarkastiski pateicās “progresīvajiem”, kas “šos cūkas te atveda un nodarbina.” No šī gada jūlija visiem kurjeriem ir jāiziet obligāti pārtikas higiēnas kursi, jo “pastāv iespējamība, ka pārtikas apritē iesaistītās personas nav apguvušas nepieciešamās zināšanas pārtikas higiēnas jautājumos.”
Tāpat daudzi tumšādainie ēdiena kurjeri 2024. gadā izcēlās, braucot ar katastrofālā tehniskajā stāvoklī esošām automašīnām, kurām turklāt arī bija Somijas reģistrācijas numuri. CSSD atzina: “Ar fiktīviem Somijas numuriem kurjeri izvairās no sodu maksāšanas par stāvēšanu neatļautā vietā un citiem pārkāpumiem. Tas ļauj nemaksāt sodus par neatļautu parkošanos, radariem, nav jāsatraucas, ja gadās apskrāpēt kādu auto. Par skādi samaksās no kopējā OCTA garantiju fonda, proti, no godīgo šoferu kabatas.”
Šobrīd šķietami automašīnu situācija ir uzlabojusies, bet ārvalstnieku skaits tikai turpina pieaugt. Par imigrantu pieplūdumu Rīgā izteicies ir, piemēram, Edgars Jaunups, kurš uzskata, ka sabiedrībā nav skaidrības par to, cik Rīgā ir imigranti no trešajām pasaules valstīm, un šī neskaidrība rada baiļu sajūtu.
Jaunups arī uzskata, ka problēma ir arī “legālie” imigranti, kuri it kā ierodas Latvijā studēt, bet patiesībā atrodas šeit, lai strādātu. Šīs bažas martā daļēji apstiprināja Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts, kurš izteicās:
“No 3000 studentiem, kuri pērn ieradušies Latvijā, tikai katrs trešais turpina mācības. Lielākajai daļai – ap 2000 cilvēku – uzturēšanās atļaujas ir anulētas.” Savukārt iekšlietu ministrs norādīja, ka “šie iebraucēji ierodas it kā studēt, bet viņu patiesais mērķis ir šeit strādāt gadījuma darbus un pavērt durvis uz Eiropas Savienību arī saviem ģimenes locekļiem, ko normatīvie akti pašlaik arī pieļauj”.
Ir novērojams, ka daudzi ēdiena kurjeri brauc ar aizklātām sejām. To varētu skaidrot ar to, ka katrs divdesmitais jeb 5% no ārvalstniekiem Latvijā atrodas nelegāli, tāpēc ir saprotami, kāpēc viņi slēptu savu identitāti. “Nelegāļi” visbiežāk esot kādreizējie studenti vai strādnieki, kuriem beidzies uzturēšanās atļaujas termiņš, daudzi esot nodarbināti ēdienu kurjeru biznesā.
Protams, vēl ir vērts pieminēt žurnālista Gunta Bojāra izteikumus saistībā ar prasību ēdiena kurjeriem iziet obligātus higiēnas prasību kursus. Bojārs, atbildot uz šiem Zemkopības ministrijas plāniem, izteicās, ka “sanitārā minimuma” un latviešu valodas apmācības esot “vāji maskētas rasisma pazīmes”. Elite Veidemane uz šo žurnālista izteikumu atbildēja ar retorisku jautājumu – “Vai prasība mazgāties un zināt latviešu valodu ir rasisms?” Acīmredzami ir arī sabiedrības locekļi, kuri uzskata, ka prasīt no atsevišķiem ārvalstniekiem mazgāties vai neapgrābstīt ēdienu ir pazemojoši.
Kas ir šie cilvēki, kuri šķietami pārpludina Rīgu? Cik viņu ir?
Kas ir termiņuzturēšanās atļauja (TUA)?
Ārvalstnieki ierodas Latvijā studēt un strādāt, saņemot uzturēšanās atļauju.
Termiņuzturēšanās atļauja ir dokuments, kas tiek izsniegts personas apliecības formātā un ļauj ārvalstniekam uzturēties Latvijā noteiktu laiku. Atļauja nepieciešama ārvalstniekiem, kuri vēlas Latvijā uzturēties ilgāk par 90 dienām pusgada laikā.
Iemesli TUA saņemšanai var būt – darba attiecības, studijas, laulības, nekustāma īpašuma iegāde u.c.
Kad ārzemnieks pirmo reizi ierodas Latvijā – viņš ir tiesīgs iegūt termiņuzturēšanās atļauju. Atkarībā no uzturēšanās iemesla, tā var tikt izsniegta uz termiņu no pusgada līdz 5 gadiem.
Uzturēšanās atļauja Latvijā ļauj tās turētājam:
• brīvi pārvietoties pa Šengenas zonas valstīm;
• oficiāli strādāt Latvijas teritorijā;
• patstāvīgi noformēt ielūgumus vīzas saņemšanai tuviem radiniekiem no trešajām valstīm;
• pieteikties pastāvīgajai uzturēšanās atļaujai pēc 5 gadiem un Latvijas pilsonībai – pēc 10 gadiem.
Kāda bija situācija pirms desmit gadiem?
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ir pieejama informācija par uzturēšanās atļaujām. 2015. gada 1. janvārī Latvijā kopumā bija 33244 ārvalstnieki ar derīgām TUA no kopumā 122 valstīm. Veicot aprēķinu, sanāk, ka kopumā no Eiropas* valstīm Latvijā ar TUA bija 13990 ārvalstnieki.
No ne-Eiropas valstīm bija 19257 ārvalstnieki.
Desmit gadus vēlāk 2025. gada 1. jūlijā Latvijā ar derīgām TUA bija 81640 ārvalstnieki no kopumā 154 valstīm. No Eiropas valstīm kopumā TUA bija izsniegta 51 979 ārvalstniekam. No ne-Eiropas valstīm 29 661 ārvalstniekiem.
Var novērot, ka izsniegto TUA skaits ir ievērojami pieaudzis pēdējā desmitgadē. Daudz detaļu atklāj detalizēts valstu pārskats. Būtisks pieaugums ir novērojams Ukrainas pilsoņiem izsniegto TUA skaitā: jūlija sākumā tas bija 32,3 tūkstoši. Pirms Krievijas veiktā pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī Latvijā bija tikai apmēram 7 tūkstoši ukraiņu ar TUA.
Pavisam nedaudz ir krities Krievijas pilsoņu skaits ar izsniegtām TUA: šobrīd tādu ir nedaudz mazāk par 10 tūkstošiem, bet pirms pilna mēroga iebrukuma sākuma – bija 10,3 tūkstoši.
Vai Rīga tiešām kļūst “tumšāka”?
Nule publicētā TUA statistika liecina, ka iebraukušo pilsoņu pieaugums no ne-Eiropas valstīm ir turpinājies.
Pēdējā pusgada laikā vien Latvijā Indijas pilsoņu skaits ar derīgām TUA ir palielinājies par 444, sasniedzot kopā 5689 pilsoņus. Par 56 ir palielinājies arī Pakistānas pilsoņu ar TUA skaits, sasniedzot 395. Arī šrilankiešu ir kļuvis par 52 vairāk, sasniedzot 934. Zemāk tabulā ir sīkāka info.
Tabulā: kopējais ārvalstnieku skaits ar derīgām TUA no dažādām valstīm pēdējā desmitgadē
Šajā tabulā apkopotie dati palīdz skaidrot Rīgas centrā redzamo situāciju. Pēdējā desmitgadē vairāku valstu pilsoņu skaits ar derīgām TUA ir būtiski pieaudzis: indiešu ir kļuvis par 5260 vairāk jeb tas ir pieaugums vairāk kā 12 reizes pēdējā desmitgadē. Par 891 ir pieaudzis šrilankiešu skaits jeb pieaugums vairāk kā 20 reizes. Tadžikistānas pilsoņu ir kļuvis par 624 vairāk jeb 15 reižu pieaugums. Visbeidzot, Vjetnamiešu skaits ir pieaudzis par 623 – vairāk kā 31 reižu liels pieaugums pēdējā desmitgadē.
Ārvalstnieku skaits nepieauga vienmērīgi. Indijas pilsoņu skaits ar TUA ir dubultojies tieši pēdējos piecos gados. Līdzīgu tendenci var novērot Uzbekistānas, Turcijas, Tadžikistānas, Kamerūnas, Šrilankas un citu ārvalstnieku grupās. Tas skaidro, kāpēc vizuāli citāda izskata cilvēku pieaugums šķiet noticis strauji un negaidīti, it kā tikko šo cilvēku Latvijā nebija.
Mans personīgais novērojums ir, ka sākumā uz ielām parādījās jauni tumšādaini vīrieši. Pēc laika uz ielām bija redzamas arī ārvalstnieku sievietes, tad jaunieši un nu var šos cilvēkus redzēt, piemēram, parkā staidzinot savus suņus. Tas līdzinās ķēdes migrācijai (chain migration), kad imigranti seko citiem savas grupas imigrantiem uz kādu noteiktu reģionu. Pirmie bija vīrieši, kuri izpētīja Latvijas piedāvātās iespējas darba tirgū vai izglītības sektorā, viņi iedzīvojās Latvijā un tad spēj sniegt atbalstu citiem migrantiem, kuri dodas uz Latviju.
Oficiāli, piemēram, Indijas ārvalstnieki Latvijā ir darba ņēmēji (1,3 tūkstotis) un studenti (teju 3,5 tūkstoši). Vjetnamieši lielākoties (ap 500) ir saņēmuši TUA darba nolūkos. Savukārt lielākā daļa šrilankiešu (ap 800) ir studenti. Ar sīkāku informāciju var iepazīties PMLP mājaslapā.
Demogrāfiskā situācija Latvijā – katastrofāla, bet ne unikāla
Latvijā 2024. gadā bija reģistrēts 26 341 mirušais un jau ceturto gadu pēc kārtas mirušo skaits divas reizes pārsniedz dzimušo skaitu. Tāpat LSM februārī ziņoja, ka Latvijā pērn reģistrēts vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos 100 gados.
Runājot par demogrāfisko situāciju Latvijā, ir vērts pieminēt šogad Labklājības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par demogrāfiskās politikas attīstību”. Šajā ziņojumā iezīmēta ļoti negatīva aina: “Depopulācija, kas pārskatāmā nākotnē ir nenovēršama, kā arī iedzīvotāju novecošana radīs pieaugošu spiedienu pret valsts pārvaldi kopumā, vājinot tās spēju nodrošināt sabiedrības funkciju kvalitatīvu izpildi visā valsts teritorijā.” Tāpat minēts: “Saskaņā ar Eurostat prognozēm sagaidāms, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties – no 2022. līdz 2070. gadam sarūkot par trešdaļu – līdz 1,3 miljoniem.” “Ar vecumu saistīto pabalstu sistēmas galvenokārt tiek finansēta no vispārējiem (nodokļu) ieņēmumiem. Sabiedrībai novecojot, nelielam nodarbināto skaitam nāksies nodrošināt pensiju izmaksas lielam pensionāru skaitam, kā arī nodrošināt veselības un ilgtermiņa aprūpes vajadzības.”
Šajā ziņojumā arī minēts, piemēram, ka EK Latvijai iesaka “vajadzības gadījumā novērst darbaspēka trūkumu ar pārvaldītu migrāciju, kas pilnībā papildina ES talantu izmantošanu”. Par to, vai kebabnīcas un ēdiena kurjeri papildina ES talantu izmantošanu – par to, lai lemj katrs pats.
Filozofs un Latvijas Universitātes docents Artis Svece ir izteicies, ka cilvēku daudzumam ir nozīme. Ar sarūkošu cilvēku skaitu “grūti nodrošināt plaukstošu ekonomiku, inovatīvu tehnoloģisko vidi, kvalitatīvas universitātes, intelektuālus žurnālus vai krāšņi izgaismotu pilsētu.” Svece pauž, ka finansiāli labvēlīgu un ģimenēm drošu apstākļu radīšana vien nebūs risinājums, kā piemēru minot Skandināviju, kur bērni tāpat nedzimst. Noslēgumā Svece secina, ka īpaši netic būtiskām pārmaiņām Latvijas iedzīvotāju dzimstībā.
“Rezultātā, manuprāt, mūsu liktenis ir imigrācija. Viss pārējais izskatās pēc ilūzijām un pašapmāna.”
Situāciju noteikti neuzlabos tas, ka Labklājības ministrija nākamā gada budžetā vēlējās iegūt 150 miljonus eiro, lai veiktu demogrāfijas atbalstošus pasākumus, bet piešķirti tika tikai 80 miljoni. Tas notiek laikā, kad Latvija par savu mērķi ir pasludinājusi sasniegt 5% no IKP aizsardzībai un pat plāno pieteikties līdz pat 8,4 miljardu eiro vērtam aizdevumam, lai ieguldītu drošībā. Kā demogrāfija var būt prioritāte, ja demogrāfijas atbalstam tiek piešķirti 80 miljoni (kurus ja valsts nespētu nodrošināt, tad Latvija būtu neizdevusies valsts, pēc Labklājības ministra vārdiem), bet Latvija ir spējīga aizņemties vairāk kā simts reižu lielāku naudas summu ieguldījumam, kura devums demogrāfijai ir tuvu nullei?
Kāpēc politiķi prioritizē aizsardzību, nevis demogrāfiju? Jo tā ir daudz izdevīgāk viņiem. Aizsardzība ir aktuāla šodien dēļ kara Ukrainā un tā ļauj gūt popularitātes punktus nākamajām vēlēšanām. Bet demogrāfija ir riskanta, prasa 20 gadus līdz pirmajiem rezultātiem un varbūt tad šobrīd pie varas esošās partijas jau būs nonākušas vēstures mēslainē.
Šķietams Rīgai lemts tapt “tumšākai” katru gadu. Mums ir tikai ietekme, no kuras valsts iebraucējus uzņemt. Un Eiropā šāda situācija ir plaši izplatīta: Londonā tikai trešdaļa iedzīvotāju ir baltādaini briti ; Vīnes bērnudārzos 37-41% bērnu ir musulmaņi ; bet Zviedrijā otrā izplatītākā valoda ir arābu, kuru daudzi vēlas pilnībā ieviestu skolās, lai migrantu bērniem būtu vieglāk mācīties.
* Eiropas valstis šeit ir ES, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, arī Balkānu valstis, Ukraina, Moldova, Baltkrievija, bet ne Turcija, Krievija, Gruzija, Azerbaidžāna u.tml.
Avoti:
1. https://x.com/AnceAV/status/1834631605404442858
2. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2025-ediena-piegadatajiem-no-julija-obligati-jaiziet-partikas-higienas-kursi-ar-parbaudes-darbu.a592906/
3. https://zinas.tv3.lv/latvija/edienu-kurjeri-radijusi-shemu-ka-braukt-ar-satiksmei-bistamiem-auto-tv3-zinas-atklaj-nelegalu-autoparku-riga/
4. https://zinas.tv3.lv/latvija/edienu-kurjeru-rusas-vagu-saga-aizdomas-par-nelegalu-vietejo-nomas-biznesu/
5. XTV. Edgars Jaunups par imigrantu pieplūdumu Rīgā. https://xtv.lv/rigatv24/video/w4pVaPalGOX-edgars_jaunups_par_imigrantu_piepludumu_riga
6. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2025-rosina-stingrak-kontrolet-treso-valstu-pilsonu-uzturesanos-latvija.a593097/
7. https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/izraidisana-notiek-gandriz-ik-dienu-latvija-katrs-divdesmitais-arvalstnieks-nelegalis/
8. https://nra.lv/neatkariga/komentari/elita-veidemane/471422-vai-prasiba-mazgaties-un-zinat-latviesu-valodu-ir-rasisms.htm
9. https://www.pmlp.gov.lv/lv/jaunums/uzturesanas-atlaujas-kadi-ir-veidi
10. https://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika-uzturesanas-atlaujas-2015
11. https://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika-uzturesanas-atlaujas-2025
12. https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/e6f4fe32-1aaa-42ae-a9dd-4bfcc7ae1587
13. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.02.2025-latvija-pern-registrets-vismazakais-dzimuso-skaits-katra-menesi-pedejos-100-gados.a587842/
14. https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/e6f4fe32-1aaa-42ae-a9dd-4bfcc7ae1587
15. https://satori.lv/article/demografija-ka-latvijas-liktenis
16. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.07.2025-gandriz-uz-pusi-samazina-planotas-izmaksas-bernu-pabalstu-celsanai.a608477/
17. https://tv3.lv/zinas/ekonomika/latvijas-aizsardziba-valsts-no-briseles-plano-aiznemties-lidz-84-miljardiem-eiro/
18. https://www.ethnicity-facts-figures.service.gov.uk/uk-population-by-ethnicity/national-and-regional-populations/regional-ethnic-diversity/latest/
19. https://www.derstandard.at/story/3000000265984/die-glaubensfrage-an-den-wiener-pflicht-schulen
20. https://www.dailysabah.com/life/2018/01/16/with-migrant-influx-swedes-interest-in-arabic-language-skyrockets
