Vai iespējami tehniskie risinājumi, lai pasargātu cilvēkus no krāpniekiem? Eksperti skaidro, kā tos atpazīt un kā rīkoties, ja tāds piezvana
5
Ja runājam par ekonomiku, skaidrs, ka jārunā par naudu. Ja runājam par naudu, tad bez pelnīšanas un tērēšanas viens no centrālajiem jautājumiem ir drošība. TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika” kopā ar drošības ekspertiem šoreiz diskutējam par finanšu krāpniecību un to, kādas iespējas ir sevi no apkrāpšanas pasargāt. Tas attiecas gan uz privātpersonām, gan uzņēmumiem.
Raidījuma lielie jautājumi, kā allaž, ir trīs. Vai iespējami tehniskie risinājumi, lai pasargātu cilvēkus no krāpniekiem? Vai visaptveroša sabiedrības informēšana var glābt no apkrāpšanas? Vai krāpniekus var efektīvi izsekot un sodīt?
Bet runājam arī par to, kādi ir aktuālākie finanšu krāpniecības veidi, ar kuriem šobrīd sastopas Latvijā, vai krāpnieki kļūst arvien “gudrāki” un kā mainās viņu taktikas, kā arī – kādas ir praktiskas darbības, lai samazinātu iespēju tikt apkrāptam.
Programmatūras inženieris un krāpnieku mednieks Elviss Strazdiņš atzīst, ka krāpnieku slazdos iekrīt ne tikai privātpersonas, kurām zvana, uzdodoties par amatpersonām vai nelaimē nonākušiem tuviniekiem, bet arī juridiskas personas.
Arī Tele2 drošības nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs apliecina, ka riskam pakļauti visi. “Ja agrāk bija priekšstats, ka krāpnieku upuri ir tikai seniori vai jaunieši, tad tagad tā nav – iekrīt arī mazie un vidējie uzņēmumi, iekrīt vadītāji ar augstāko izglītību. Diemžēl neviens nav pasargāts.”
Kā atpazīt krāpnieku? Kā rīkoties, ja tāds piezvana?
Elviss Strazdiņš: “Es neieteiktu ar dažādiem jautājumiem mēģināt saprast vai tas ir krāpnieks, vai nē. Jo tas tikai palielinās uzticību krāpniekam. Viņš var pareizi atbildēt uz visiem jautājumiem. Jo jūs neesat pirmais cilvēks, ko viņš mēģinās apkrāpt – jūs būsiet simtais, tūkstošais vai varbūt vēl vairāk un viņš jau zina precīzi, kādus jautājumus uzdos un kā viņam labāk jāatbild. Ja tāds zvana, uzreiz jāmet nost klausuli, neiesaistoties tālākā sarunā.”
Līdzīgu viedokli pauž arī Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons: “Skaidrs, ka pretī ir labi trenēts cilvēks, kurš to dara ikdienā. Viņš ar to pelna naudu. Mēs ikdienā darām savas lietas un, ja ir šāds zvans, mēs šai sarunai neesam principā gatavi.”
Vai ir tehniski risinājumi, kā pasargāt cilvēkus? Elviss Strazdiņš: “Cilvēki grib ātrus pārskaitījumus, grib veikalā ar karti norēķināties un lai tā nauda uzreiz aiziet, bet, kad tā iekrīt kādā drošības filtrā un darījums ir nedaudz ilgāks, viņi sūdzas. Un arī tad, kad nauda aiziet krāpniekam, atkal sūdzas – kāpēc krāpniekam aizgāja tik ātri nauda? Bet jūs paši gribat tos maksājumus zibenīgus, jūs negribat veikalā samaksāt un pēc dienas nākt pēc preces!”.
Varbūt pietiek ar to, ja neatbild uz zvaniem no ārzemēm? Tele2 drošības nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs raidījumā pauž, ka ir novērojama tendence, ka krāpnieki zvana arī no Latvijas numuriem. Un ir arī gadījumi, kad runā latviski. Protams, krāpnieki tādā veidā mēģina kāpināt ticamību. ”Mums ir ieviesti vairāki risinājumi, kas filtrē un analizē plūsmu tīklā un ir risinājumi ar kuriem šādi zvani un īsziņas tiek bloķētas, bet jāsaprot, ka otrā pusē ir krāpnieki ar lieliem resursiem, ar attīstītām tehnoloģijām un viņi visu laiku meklē veidus, kā apiet mūsu sistēmas.”
Elviss Strazdiņš: Cilvēkiem jāsaprot, ka tas numurs, kas rādās ekrānā ir zvana identifikators, ko var mainīt, un to arī dara. “Es pats daudzas reizes esmu runājis ar krāpniekiem, vaicājis, vai es varu pieglabāt šo numuru, lai zinātu, ka jūs man zvanāt, bet man atbild: “nē, nē, nevar, tāpēc, ka es nezinu, kāds man būs nākamais numurs”. Krāpnieki automātiski ģenerē jaunas “adreses”. Nav tādu resursu, lai nobloķētu visus numurus no kuriem viņi varētu zvanīt.”
Reinis Jansons: “Tā pirmā aizsardzības līnija esi pats, cilvēks. Skaidrs, ka tie tavi lēmumi ir būtiskākie tajā brīdī. Protams, tehnoloģijas palīdz tajā otrajā aizsardzības līnijā, ja tā var teikt, – bet tā pirmā līnija esi tu pats.”
Ko var darīt? Elviss Strazdiņš: “Skolās mācām matemātiku, lai, piemēram, cilvēks zina, cik viņam veikalā atlikums jāizdod. Tieši tāpat normāli būs mācīt drošību. Es jau zinu, ka jau šobrīd audzināšanas stundās, piemēram, reizi nedēļā viena stunda tiek veltīta drošībai. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam cīnīties efektīvi – apmācīt jau no bērnības.”
Visu raidījumu iespējams noskatīties kanālā TV24 vai šī raksta sākumā.
