Kāpēc vieni saņem daudzus krāpšanas zvanus, bet citi – nevienu? 14
“Kāpēc man nav zvanījusi neviena raudoša mazmeitiņa, bet manai mammai jau piecas?! Kāpēc krāpnieki turpina zvanīt mammai, ja viņa jau visas piecas reizes ir likusi saprast, ka viņai nav ko zvanīt un krāpniecība neizdosies?” – tā TV24 raidījuma “Uz līnijas” skatītāja izsaka neizpratni par krāpnieku izvēli un pastāvīgo uzmākšanos, kas rada jautājumus par krāpšanas taktiku.
Šādus zvanus saņem daudzi, savu skaidrojumu sāk Marija Celma, “Luminor” bankas krāpniecības novēršanas eksperte, norādot, ka, iespējams, krāpnieki filtrē cilvēkus pēc balss, kāds ir cilvēks un kāds potenciāli varētu būt viņu guvums. Viņa uzsver, ka šāda atlase ir daļa no krāpšanas stratēģijas. Eksperte piebilst, ka balss tonis un reakcija var ietekmēt, vai zvans turpināsies. Tas liecina par mērķtiecīgu pieeju krāpnieku darbībā.
“Kad es saņemu zvanu no krāpniekiem, es ar viņiem runāju profesionālu interešu vadīta. Tas, ko esmu pieredzējusi, tā ir zvanu filtrēšana,” atklāj krāpnieku shēmas niansi Celma. Viens piezvana un paklausās, vai cilvēks varētu būt potenciālais krāpniecības upuris; ja aizdomas apstiprinās, notiek savienojums ar nākamo krāpnieku, kurš veic nelietīgo procesu. Šāda metode parāda plānotu pieeju. Tas atklāj krāpnieku organizētību.
“Viņi veic atlasi. Tas liecina par to, ka arī krāpniekiem pašiem nav uzreiz skaidrs, vai šis cilvēks būs potenciāls krāpšanas upuris,” rezumē Celma. Viņa norāda, ka filtrēšana ir dinamisks process, kas pielāgojas katram gadījumam – krāpnieki izvēlas mērķus rūpīgi.
“Tele2” brīdina par krāpnieku uzbrukumiem viedtelevizoriem
Mobilo sakaru operators SIA “Tele2” brīdina, ka Latvijā ir aktivizējušies krāpnieki, kuri cenšas izkrāpt sensitīvus personas datus, uzbrūkot viedtelevizoriem, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.
Krāpnieku mērķis ir iegūt lietotāju bankas kontu piekļuves datus un kredītkaršu informāciju. Visbiežāk uzbrukumi tiek vērsti pret mazpazīstamu zīmolu un nepietiekami aizsargātām ierīcēm, kuru lietotāji mēdz lejupielādēt trešo pušu lietotnes no nezināmiem un neuzticamiem avotiem.
Krāpnieki izmanto ļaunatūru ar nosaukumu “Android-Vo1D”, kas mērķēta uz “Android” ierīču lietotājiem, īpaši televizoriem.
“Tele2” drošības nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs norāda, ka pēdējo dažu nedēļu laikā ir konstatēti aptuveni 2000 šādi uzbrukumu mēģinājumu.
Lai sevi pasargātu, “Tele2” aicina iedzīvotājs uzmanīties, veicot trešo pušu programmatūru lejupielādi no nezināmiem avotiem un rūpīgi pārbaudīt informāciju par konkrēto lietotni vai programmatūru pirms tās lejupielādēšanas, piemēram, citu lietotāju atsauksmes.
“Bite Latvija” maijā bloķējusi teju 565 000 krāpniecisku zvanu
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējs SIA “Bite Latvija” maijā bloķējis 564 969 krāpniecisku zvanu, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.
Vienlaikus, kopš 2024.gada maija, kad tika ieviests bezmaksas drošības risinājums telefonkrāpniecības apkarošanai, operatora tīklā bloķēti jau teju 1,5 miljoni krāpniecisku zvanu.
Pagājušā gada vasarā mēnesī tika reģistrēti no dažiem tūkstošiem līdz aptuveni 50 000 bloķētu zvanu, tad 2025.gada pavasarī šis skaits sasniedz jau simtus tūkstošu mēnesī. Aprīlī bloķēti 433 274 zvani, savukārt maijā – 564 969.
Analizējot galvenos bloķēšanas iemeslus šā gada maijā, uzņēmuma pārstāvji norāda, ka 64,% jeb 361 680 izsaukumi bija no “Bite Latvija” mobilā tīkla numuriem, kas veikti no ārvalstīm, taču pēc operatora datiem lietotāji neatrodas ārpus Latvijas. Tikmēr 35,9% jeb 202 983 izsaukumu bija no Latvijas mobilo un fiksēto tīklu numuriem, kas nav piešķirti nevienam operatoram, savukārt mazāk nekā 0,1% jeb 306 izsaukumi bija no Latvijas fiksēto tīklu numuriem, kas tika veikti no ārvalstīm.
“Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš atzīmē, ka krāpnieki kļūst aizvien agresīvāki un neatlaidīgāki, tāpēc, līdzās operatora tehniskajai aizsardzībai, svarīga ir arī katra cilvēka personīgā piesardzība un modrība.
Viņš norāda, ka, ņemot vērā straujo krāpniecisko zvanu pieaugumu un arvien rafinētākās metodes, sagaidāms, ka aktivitāte saglabāsies augstā līmenī arī nākotnē.
