Sevišķi nobažījušies ir mazo salonu darbinieki. Vai kontrolieri nav epidemioloģiski bīstami? 12
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz ar striktajiem ierobežojumiem, kurus spiesti ievērot friziersaloni, aktuāls kļuvis jautājums, vai draudus klientu un arī pakalpojumu sniedzēju epidemioloģiskajai drošībai ar savu klātbūtni nerada paši pārbaužu veicēji.
Sevišķi nobažījušies ir mazo salonu darbinieki. Tā kā salonā ar platību zem 25 m2 drīkst uzturēties vienīgi viens meistars un viens klients, jebkura pārbaužu veicēja klātbūtne salona saimniekam rada bažas par epidemioloģisko prasību pārkāpumu.
Turklāt bīstamības robežas šādā situācijā pārsniedz arī salonā esošo cilvēku skaits.
Veselības ministrijā skaidro, ka prasību ievērošanu skaistumkopšanas pakalpojumu jomā pašlaik ir tiesības kontrolēt četrām dažādām institūcijām: Veselības inspekcijai, Valsts policijai, pašvaldības policijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram.
“Iestāžu darbiniekiem un amatpersonām ir valsts deleģējums veikt uzraudzību un pārbaudes klātienē,” skaidro Veselības ministrijas preses sekretāre Sintija Gulbe.
“Veicot pārbaudes, uzraugošās iestādes darbiniekiem ir jāievēro epidemioloģiskās drošības prasības.” Viņa nepaskaidro, ko iesākt saloniem, ja abas šīs prasības nonāk savstarpējā pretrunā.
Arī Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Ermansone uz jautājumu, kādas ir inspekcijas iespējas pārbaudīt 24 kv. m. salonu, neradot ar papildu cilvēka (kontroliera) klātbūtni epidemioloģiskus draudus apmeklētājam un frizierim, atbild nevis pēc būtības, bet apelējot pie iestādes tiesībām: “Inspekcija pilda savas funkcijas epidemioloģiskās drošības uzraudzībā, un tai ir tiesības apmeklēt jebkuru objektu (Epidemioloģiskās drošības likums).”
Veselības ministrijā vienīgi norāda, ka uz ikvienu valsts iedzīvotāju, tostarp arī kontrolējošo iestāžu darbiniekiem, attiecas visas epidemioloģiskās drošības prasības – distances ievērošana, deguna un mutes aizsega valkāšana un roku dezinfekcija.
Tāpat saskaņā ar Veselības ministrijas pārstāves teikto kontrolējošo iestāžu darbinieku kolektīvos notiek regulāra testēšana, lai nepieļautu infekcijas izplatīšanos.
Savukārt Veselības inspekcijas pārstāve Ermansone zina stāstīt, ka kontrolējošām institūcijām nav prasības veikt darbinieku “skrīningu”, piebilstot, ka Veselības inspekcijas inspektori tiek vakcinēti atbilstoši MK noteikumu Nr. 360 pielikuma Nr. 3 pirmajai prioritātei.
Līdz ar to var secināt, ka tie inspektori, kas to būs vēlējušies, visdrīzākais, jau ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnu pret kovida infekciju.
Frizētavām pašlaik tiek prasīts arī ievērot stingru klientu pierakstu ar 20 minūšu pauzēm telpu vēdināšanai un dezinfekcijai. Savukārt pārbaudes brīdī meistaram klienta apkalpošanu nākas pārtraukt, jo visa uzmanība jāvelta kontrolieru jautājumiem.
Rezultātā klienta apkalpošana ieilgst, turklāt nav iespējas ievērot turpmāko pieraksta grafiku.
Tomēr Veselības ministrijas ieskatā dienestiem iepriekš vienoties ar frizētavām par konkrētu pārbaudes laiku nebūtu piemērots risinājums.
“Kontroles pasākumu mērķis ir pārbaudīt prasību ievērošanu tieši ikdienas apstākļos, nevis apstākļos, kad uzņēmums ir informēts par noteiktu laiku pārbaudei,” skaidro Sintija Gulbe.
