Foto: Shutterstock

Jānis Hermanis: Vai nodokļu reforma ir norisinājusies “pēc plāna”? 0

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņoto, iekasētie kopbudžeta ieņēmumi 2018. gadā ir sasnieguši 9,41 miljardu eiro, kas ir par 788,4 miljoniem eiro jeb 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš 105
Lasīt citas ziņas

Lielāko daļu jeb 93% no kopējās nodokļu masas nodrošina pieci nozīmīgākie ieņēmumu avoti – valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, pievienotās vērtības nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, akcīze un uzņēmumu ienākuma nodoklis (sk. attēlu).

Te jāpiebilst, ka šeit nav ietverti pašvaldību iekasētie ieņēmumi, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis (2018. gadā – 223 milj. eiro).

CITI ŠOBRĪD LASA

Iekasēto nodokļu palielināšanās ir lielā mērā saistīta ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kas turpinās jau vairākus gadus, jo tās rezultātā palielinās uzņēmumu apgrozījums, peļņa un ieguldījumi, savukārt iedzīvotāji nopelna lielākas algas un vairāk patērē.

Tāpat ekonomikas augšupejas posmā legalizējas daļa no ēnu ekonomikas un mazinās aplokšņu algu īpatsvars.

2018. gadā stājās spēkā nodokļu reforma, kam bija vairāki mērķi – veicināt Latvijas konkurētspēju, pārnesot nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un radot pievilcīgākus ap­stākļus investīcijām, ierobežot ēnu ekonomiku un netaisnīgu konkurenci, mudinot uzņēmumus uzrādīt lielāku peļņu un pēc iespējas sasaistot nomaksāto nodokļu apjomu ar publiskā sektora sniegtajiem pakalpojumiem.

Tāpat bija jāsamazina arī ienākumu nevienlīdzība. Reformas iespaidā ir būtiski mainījušies iekasētie maksājumi vairākās pozīcijās.

Lielākais ienākumu kritums 2018. gadā bija no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kas ir samazinājies par 122 milj. eiro (-28,6%), jo šī nodokļa piemērošana no peļņas gūšanas brīža turpmāk pārcelta uz peļņas sadales brīdi.

2018. gadā tika ieviesta arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāte, tādējādi lielākajai daļai darba ņēmēju pieauga alga “uz rokas”. Šo izmaiņu dēļ iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pieauga tikai par 20 milj. eiro (+1,2%).

Abās minētajās pozīcijās valsts ir atteikusies no būtiskas ieņēmumu daļas, tomēr, plānojot atdevi ilgākā periodā, – ja uzņēmumi vairāk investēs attīstībā un tiks uzrādītas lielākas algas, turpmākajos gados gaidāmi lielāki nodokļu ieņēmumi kopumā.

Lai kompensētu reformas ieņēmumu zudumus, 2018. gadā ir pacelta akcīze degvielai, cigaretēm un alkoholam. Iekasētie akcīzes nodokļi ir palielinājušies par 122 milj. eiro (+13,4%).

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lielākais papildinājums budžetā (par 411 milj. eiro jeb +14,7%) ir bijis no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šos ieņēmumus veicinājis gan pieaugošs nodokļu maksātāju skaits, gan vispārējais algu kāpums (t. sk. ceļot minimālo algu).

Reklāma
Reklāma

Lai finansētu veselības aprūpi, par vienu procentpunktu tika paaugstināta VSAOI likme. Nozīmīgs ieņēmumu kāpums (par 269 milj. eiro jeb +12,3%) ir bijis arī no pievienotās vērtības nodokļa – galvenokārt pateicoties būvdarbu pasūtījumu un tirdzniecības apgrozījuma pieaugumam.

Kopējais plānotais ieņēmumu apjoms 2018. gadā ir izpildīts par 101,3%. No šāda skatpunkta var secināt, ka nodokļu reforma ir norisinājusies “pēc plāna”.

Tomēr reformas efektu ilgākā laikā parādīs arī citi būtiski rezultāti, piemēram, kāds būs investīciju pieaugums turpmākajos gados un kādā mērā samazināsies ienākumu nevienlīdzība.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.