Ekonomika
Darbs un nauda

Vai strādāt mājās ir videi draudzīgāk? Ilgtspēju izšķir kondicionieri0


Tendence strādāt no mājām turpināsies un nākotnē kļūs videi vēl draudzīgāka.
Tendence strādāt no mājām turpināsies un nākotnē kļūs videi vēl draudzīgāka.
Foto: Kudla/SHUTTERSTOCK

Nekādu emisiju, dodoties uz darbu, nekāda enerģijas patēriņa biroja vajadzībām – darbs no mājām varētu šķist kā ilgtspējīgākais risinājums cerībā atstāt mazāko iespaidu uz klimatu. Izrādās, tik vienkārši vis nav, raksta britu raidorganizācija “BBC”.

Ilgtspēju izšķir kondicionieri

Ilgtspējība ir atkarīga no emisiju samazināšanas, ko visefektīvāk izdarīt, atsakoties no iekšdedzes auto izmantošanas un samazinot milzīgo enerģijas patēriņu biroju ēkās.

Tomēr Londonā bāzētās konsultāciju firmas “WSP UK”, kas specializējas uz inženierrisinājumiem, pētījumā atklāts, ka Lielbritānijā darbs no mājām ilgtspējīgs ir tikai vasarā.

Uzņēmums pētījuma laikā sekojis līdzi 200 dažādās Lielbritānijas vietās strādājošiem cilvēkiem, secinot, ka ziemas periodā videi kaitīgāk ir sildīt katra darbinieka mājokli, nevis vienu biroja ēku.

“Enerģijas pārvaldība biroju ēkās ir krietni sarežģītāka nekā atsevišķās mājās, kas beigu beigās nozīmē mazāku emisiju apjomu,” norādījis “WSP UK” ilgtspējības direktors Deivids Saimons.

Savukārt vasarā britu salās mājās patērētās enerģijas apjoms krietni samazinās, jo klimata dēļ Lielbritānijā mājās neizmanto gaisa kondicionierus, kas ir ievērojami enerģijas patērētāji. Tāpat nav nepieciešama arī apsilde.

No kā ražota elektrība?

“BBC” gan norāda, ka ilgtspējīgs dzīvesveids ir ļoti daudzslāņains un situācija var atšķirties katrā pasaules valstī.

Piemēram, Norvēģijā vairāk nekā 40% pērn pārdoto automobiļu bija elektroauto, līdz ar to Norvēģijā automobiļu radīto izmešu apjoms ir krietni mazāks nekā valstīs, kurās joprojām krietni populārāki ir iekšdedzes dzinēja auto, piemēram, Lielbritānijā, ASV, arī Latvijā.

Vēl citās valstīs un pilsētās būtisku vietu ieņem sabiedriskais transports, bieži – elektriskais. Taču arī tā darbināšanai nepieciešams saražot enerģiju. Katrs elements būtiski ietekmē svaru kausus par labu darbam no mājām vai tomēr ne.

Šajā vienādojumā būtisku lomu spēlē jau minētie gaisa kondicionieri, kuri ir ārkārtīgi populāri ASV.

Zināms, ka gaisa atdze­sēšanas procesā tiek patērēts lielāks enerģijas daudzums nekā gaisa uzsildīšanā, kas nozīmē, ka mājokļu dzesēšana atstāj vēl būtiskāku iespaidu uz vidi nekā sildīšana.

Tas nozīmē, ka valstīs, kurās gaisa kondicionieri ir ļoti populāri, darbs no mājām nebūs ilgtspējīgākais risinājums pat vasarā, norādījis Jeila Mežsaimniecības un vides skolas profesors Kenets Gilingems.

Tomēr viņš piebilst, ka nepietiek vien ar attālinātā darba ietekmes mērīšanu – nedrīkst neņemt vērā arī to, no kurienes nāk elektrība, kas darbina sildītājus, gaisa kondicionierus, sabiedrisko transportu u. c. lietas, kas atkarīgas no elektrības.

Piemēram, Islandē liela daļa enerģijas ir tīra ģeotermālā enerģija, kas ir videi draudzīga. Tāpat labs enerģijas avots ir vējš, ūdens. Diemžēl citās valstīs enerģiju joprojām iegūst no gāzes un oglēm – vismaz Eiropā šos enerģijas avotus cenšas aizvietot ar videi draudzīgākiem avotiem, taču kopumā pasaulē ir vietas, kur par to īsti nedomā.

“BBC” autore Meredita Turitsa arī iesmej, ka pat raksta veidošanā ievērojami atšķīrusies atstātā ietekme uz vidi.

Raksts tapis viņas mājās ASV ziemeļu daļā, kur temperatūra bijusi vien -1 grāds pēc Celsija. Nācies darbināt gāzes apkuri.

Savukārt rak­stu rediģējusi viņas kolēģe Jamaikā, kurā temperatūra pārsniedz +30 grādus – nācies lietot gaisa kondicionieri. Visbeidzot, pēdējos otas triepienus pielicis redaktors Jaunzēlandē, kur bijuši patīkami +20 grādi, – nav bijusi nepieciešama nedz sildīšana, nedz dzesēšana. Pat ja būtu – Jaunzēlande ir ļoti zaļa valsts, un, visticamāk, enerģija tiktu iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem.

 

Rodas arī “trešās puses” emisijas

ASV kompānija “Zapier”, kas nodarbina 320 darbiniekus 27 valstīs, ir viena no pirmajām attālinātā darba kompānijām pasaulē, kas izvēlējusies iegādāties oglekļa emisijas, lai kompensētu uzņēmuma atstāto ietekmi uz vidi. Uzņēmuma izpilddirektors Veids Fosters, kurš iepriekš strādājis enerģētikas sektorā, atklājis, ka pērn “Zapier” ar mežu stādīšanas palīdzību kompensējis 647 tonnas oglekļa.

Aplēsēs iekļautas arī emisijas, ko rada darbs no mājām, korporatīvā infrastruktūra, piemēram, serveri un ceļošana.

Tomēr, pat ņemot vērā to, ka šādi uzņēmumi cenšas samazināt savas darbības rezultātā radušās emisijas, joprojām ir iespējams, ka izmantotie aprēķini ir nepilnīgi.

Gilingems skaidro, ka šāda veida uzņēmumi rada arī t. s. “trešās puses ” emisijas, kas saistītas ar produkcijas piegādi, darbībai nepieciešamo produktu piegādi utt. “Pieņemsim, ka uzņēmums katram attālinātajam darbiniekam dod 1000 eiro mājas biroja izveidei.

Lai to paveiktu, birojam nepieciešamas mēbeles u. c. veida produkti, kuru piegādē tiek izmantoti kuģi, lidmašīnas, automašīnas, kravas automašīnas. Šāds piegāžu apjoms var būt lielāks nekā viena lielāka konteinera nosūtīšana uz uzņēmuma galveno biroju,” uzsvēris profesors.

 

Tendence turpināsies

Tomēr vēlme strādāt no mājām, no kafejnīcas vai citas darbiniekam ērtas vietas kļūst arvien izteiktāka. Kas interesanti – palielinās darbinieku prasības pēc rūpēm pret vidi.

Saistītie raksti

Nevar neņemt vērā arī to, ka biroja neesamība ievērojami samazina uzņēmumu izmaksas. Var droši apgalvot, ka tendence strādāt no mājām turpināsies un nākotnē tas liks nākt klajā ar jauniem risinājumiem, kas darbu no mājām padarīs daudz ilgtspējīgāku.

Kamēr uzņēmumi vēl meklē pareizāko risinājumu attālinātā darba ekoloģiskās pēdas samazināšanai, tikmēr daudzi attālinātā darba piekritēji jau ņem lietu savās rokās un, piemēram, uz māju jumtiem uzstāda saules paneļus vai mazus termostatus.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
AJ
Atis Jansons
Ekonomika
Kā tad tās riepas deldējam? Droša braukšana un nedaudz tehnisku zināšanu 2
1 diena
IB
Ivars Bušmanis
Ekonomika
“Pandēmija parādīja, ka attīstāmies nepareizi.” Intervija ar Arni Putniņu 2
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Olafs Zvejnieks: Valsts riskē ar masveidīgu uzņēmumu maksātnespēju un bezdarba pieaugumu
1 diena

Lasītākie

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
“Jaunais īpašnieks apliks sētu, arhitektūras piemineklis tur stāvēs neredzams!” Biedrība lūdz glābt Anniņmuižu
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
“Spļāviens sejā nacionālai pašapziņai,” Dzintars naudu krievu medijiem salīdzina ar terorisma finansēšanu 1
1 stunda
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Gobzems satrakojies. Čalim jumts aizbraucis. Kokaīnu sašņaucies. Kā Saeimas parkets viņu vēl nes! 5
3 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Ekonomika
“Nebūs viesstrādnieku, raža sapūs uz lauka!” Kāpēc latvieši negrib mēnesī nopelnīt 1000 eiro? 25
6 stundas
LE
LETA
Veselam
Pagājušajā diennaktī Latvijā nav atklāts neviens jauns Covid-19 inficētais
5 stundas