VDD prognozē, ka var palielināties dronu izmantošana Eiropā terorisma nolūkos 0
Pērn Eiropā notika 16 terora akti un iespējams, ka nākotnē tajos biežāk izmantos bezpilota lidaparātus, 2025. gada pārskatā spriež Latvijas Valsts drošības dienests (VDD).
VDD atzīmē, ka pērn notikušie terorakti Eiropā visi bija maza mēroga uzbrukumi ar salīdzinoši nelielu upuru skaitu. Vairākumu uzbrukumu jeb 12 no tiem veica personas, kuras bija iespaidojušās no islāmistu teroristu propagandas. Savukārt četrus terora aktus īstenoja citu vardarbību attaisnojošu ideoloģiju sekotāji.
Papildus Eiropas valstu dienestiem dažādās sagatavošanās stadijās izdevās novērst 22 plānotus uzbrukumus: 15 islāmistu, kā arī septiņus citu vardarbību attaisnojošu ideoloģiju atbalstītāju plānotus uzbrukumus. Pērn un iepriekšējos gados notikušo un novērsto incidentu līdzīgais skaits uzskatāmi parāda, ka Eiropā pēdējos gados saglabājas pastāvīgs teroristu radīts apdraudējums.
Uzbrukumu veikšanai teroristi pērn turpināja izmantot vienkāršas metodes, kurām nav nepieciešama iepriekšēja sagatavošanās. 12 no 16 notikušajiem uzbrukumiem teroristi izmantoja asus priekšmetus.
Trijos uzbrukumos teroristi ar transportlīdzekli ietriecās cilvēku pūlī, vienā no tiem kaitējuma radīšanai papildus izmantojot arī nazi. Savukārt vienā gadījumā teroristi izmantoja paštaisītas sprāgstvielas.
Pērn nenotika neviens uzbrukums ar šaujamieročiem, tomēr dienestiem
vairākos gadījumos Eiropā izdevās atklāt teroristu grupējuma “Hamās” atbalstītāju ieroču un kaujas munīcijas slēptuves, kā arī pierādījumus par plānotu šaujamieroču izmantošanu terora aktu veikšanai.
Vienā gadījumā Beļģijā izmeklēšanas iestādes atklāja, ka uzbrucēji terora aktā kaitējuma radīšanai plānoja izmantot bezpilota lidaparātu. Pērn citos pasaules reģionos terora aktu īstenošanai izmantotās metodes, VDD vērtējumā, liecināja, ka arī Eiropā teroristi varētu aizvien biežāk plānot uzbrukumiem izmantot bezpilota lidaparātus vai ar sprāgstvielām aprīkotas un attālināti vadāmas ierīces, teikts pārskatā.
Pērn Eiropā saglabājās līdzīgas terorisma draudu tendences kā iepriekšējos gados. Teroristi galvenokārt iesaistījās individuālu uzbrukumu plānošanā, tostarp ar mērķi atriebties Izraēlai par notikumiem Tuvajos Austrumos. Šo tendenci apliecina arī vairāki novērstie gadījumi, kuros personas bija plānojušas uzbrukumus objektiem, kas saistīti ar Izraēlas diplomātisko korpusu vai ebreju kopienu.
Vairākās Eiropas valstīs 2026. gadā saglabāsies augsti terorisma draudi. Ietekmi uz drošības situāciju Eiropā joprojām radīs konflikti Tuvajos Austrumos un citi ģeopolitiski notikumi. Arī 2026. gadā Eiropā iespējami incidenti, kuros uzbrucēji vērsīsies pret ebreju kopienu vai ar Izraēlu saistītiem objektiem.
Nozīmīgākos terorisma draudus Eiropas drošībai turpinās radīt islāmistu teroristi, kuri, līdzīgi kā iepriekšējos gados, veiks lielāko daļu uzbrukumu Eiropas valstīs. Arī labējie un kreisie ekstrēmisti turpinās iesaistīties teroristiskās aktivitātēs.
Galvenie uzbrukumu mērķi
Paredzams, ka galvenie teroristu uzbrukumu mērķi Eiropā arī 2026. gadā saglabāsies cilvēku masveida pulcēšanās vietas, tiesībaizsardzības institūciju darbinieki un simboliski objekti. Vienlaikus pieaugošā terorisma draudu daudzveidība un teroristu grupējumu aktivizēšanās citos pasaules reģionos var radīt negatīvu ietekmi uz drošības situāciju Eiropas valstīs, tajā skaitā Latvijā, teikts pārskatā.
VDD prognozē, ka šogad terorisma draudu līmenis Latvijā saglabāsies zems. Galvenos terorisma draudus turpinās radīt atsevišķu personu radikalizēšanās un potenciāla iesaistīšanās vardarbīgās aktivitātēs, ietekmējoties no interneta platformās izplatītajām vardarbību attaisnojošajām ideoloģijām. Tāpat terorisma draudus turpinās radīt iespējama ar terorismu saistītu personu ieceļošana Latvijā.
Vienlaikus ņemot vērā drošības situāciju reģionā, šogad apdraudējums terorisma riska objektiem saglabāsies paaugstināts. Pastāv risks, ka pret šādiem objektiem var tikt veiktas dažādas mērķtiecīgas izlūkošanas aktivitātes vai provokācijas.
Agresorvalsts Krievijas specdienesti saglabās interesi un meklēs iespējas veikt kaitnieciskas darbības pret terorisma riska objektiem, kā arī simboliskiem objektiem ar mērķi iebiedēt sabiedrību un mazināt tās atbalstu Ukrainai, uzsver VDD.
VDD arī pārskatā norāda, ka aizvadītajā gadā VDD uzmanībā nonāca patvēruma meklētājs, kurš iepriekš bija nonācis VDD ārvalstu partnerdienestu uzmanībā saistībā ar iesaisti teroristiska rakstura aktivitātēs. Dienesta rīcībā bija informācija par šī patvēruma meklētāja kontaktiem ar islāmistu teroristu grupējumu pārstāvjiem.
Saistībā ar minēto patvēruma meklētājs sadarbībā ar Valsts robežsardzi tika aizturēts un ievietots aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā. Pēc tam, balstoties uz VDD rekomendāciju, iekšlietu ministrs konkrēto patvēruma meklētāju iekļāva ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, kā rezultātā persona tika izraidīta no Latvijas, novēršot potenciālu apdraudējumu Latvijas valsts un sabiedrības drošībai.
VDD pērn turpināja pievērst uzmanību konflikta Tuvajos Austrumos ietekmei uz drošības situāciju Latvijā. Dienests savas kompetences ietvaros veica pastiprinātu situācijas monitoringu Latvijas sabiedrībā, tostarp musulmaņu vidē. Šo aktivitāšu laikā VDD pērn Latvijā nekonstatēja terorismu attaisnojošus vēstījumus vai aicinājumus iesaistīties vardarbīgās aktivitātēs, vai arī atbalsta paušanu teroristu grupējumiem.
