Viena “lokomotīve” velk visu sarakstu. Kā reklāmas speciālisti vērtē pašvaldību vēlēšanu kampaņas 4
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jautājot vairākiem reklāmas speciālistiem pašvaldību vēlēšanu kampaņu vērtējumus, uzreiz saduramies ar problēmu par mērvienību neesamību, tomēr vērtējumi atšķiras.
“Socioloģisko datu par šīm vēlēšanām nav, jo neviena partija nav spējīga apmaksāt pētījumus katrā novadā atsevišķi, tātad vairāk nekā 40. Tādēļ jebkuri vērtējumi par šīm vēlēšanu kampaņām var būt tikai subjektīvi,” atzīst pazīstamais un pieredzējušais reklāmas kampaņu veidotājs Ēriks Stendzenieks.
Acīmredzama ir arī otra pašvaldību vēlēšanu kampaņu izvērtēšanas problēma – tās ir sadrumstalotas daudzās atsevišķās kampaņās un gandrīz neviens nav spējīgs aptvert tās pilnībā.
Aptaujājot dažus pazīstamus reklāmas profesionāļus, veidojas visai raiba aina, taču pozitīvo viedokļu ir vairāk nekā negatīvo.
Tā, piemēram, komunikācijas stratēģiskais plānotājs un pasniedzējs Zigurds Zaķis stāsta, ka apzināti izbraucis cauri vairākām mazākām pilsētām Zemgalē un Vidzemē, lai novērtētu reklāmas kampaņas.
Viņš uzskata, ka ir ļoti labi, ka Rīgas vēlēšanu kampaņa ir notikusi citā laikā nekā pašvaldību vēlēšanu kampaņas reģionos. “Salīdzinot ar agrāk redzēto, šoreiz acīmredzami lielāka uzmanība tiek pievērsta reģionu kampaņām, jo līdz šim galvenā uzmanība vienmēr tikusi pievērsta Rīgai.
Rezultāts ir pozitīvs – pašvaldību vēlēšanu kampaņu ir vairāk, tās ir aktīvākas un nepārprotami profesionālākas – vismaz tāds iespaids rodas Zemgalē un Vidzemē.
Pat mazajās pilsētās kampaņas ir aktīvākas, nekā tas bijis novērojams agrāk, – ir vairāk vides reklāmu, vairāk uzskatāmās aģitācijas vispār.
Tas liecina par asāku un arī profesionālāku politisko konkurenci šajās vēlēšanās. Var pamanīt, ka diezgan rūpīgi tiek ievērota arī partiju grafiskā identitāte, ko nevarētu teikt par agrākajām pašvaldību vēlēšanu kampaņām, vairāk ir padomāts par dizaina elementiem.
Protams, ir arī visām Latvijas vēlēšanu kampaņām raksturīgie elementi – parasti viena “lokomotīve”, kas velk visu sarakstu, bet pārējiem kandidātiem ir mazāka nozīme.
To gan grūti pārmest, tā ir klasiska vēlēšanu kampaņu tehnika. Tādēļ mans galvenais secinājums no šīs vēlēšanu kampaņas – uzmanības pārvirzīšana no Rīgas uz reģioniem nākusi kampaņām par labu – gan no pašvaldību stiprināšanas viedokļa, gan arī no kampaņu profesionālisma.
Manuprāt, no šī viedokļa raugoties, kampaņas var vērtēt pozitīvi – reģioni būs ieguvēji no asākas politiskās konkurences, tādēļ ir pamats zināmam optimismam par pozitīvām pārmaiņām pilsētu un novadu pārvaldībā,” uzskata Z. Zaķis.
Pilnīgi pretējās domās ir cits reklāmas industrijas pārstāvis – Ventspils novadā dzīvojošais neatkarīgais radošais direktors Voldemārs Dūdums.
Viņa vērtējumā nekādu īstu vēlēšanu kampaņu šī vārda patiesajā nozīmē šoreiz nav bijis.
“Tas, kas ir bijis, vairāk atgādina ķeksīšu ievilkšanu – tā teikt, vajadzēja kampaņu, uztaisījām kampaņu. Ir notikusi kampaņām paredzētās naudas “apgūšana” – uztaisa tradicionālās vēlēšanu avīzes ar šabloniskiem tekstiem un bildēm, samet pastkastēs un cer, ka nobalsos par tiem pašiem, par ko balsots agrāk.
Interesantu radošu piedāvājumu šajā priekšvēlēšanu kampaņā neesmu redzējis nevienu. Vismaz savā reģionā neesmu manījis arī, ka deputātu kandidāti īpaši aktīvi tiktos ar vēlētājiem.”
V. Dūdums gan atzīst, ka radoši un neordināri risinājumi politiskajās kampaņās Latvijā vispār ir retums un pārsvarā kampaņās tiek izmantoti standarta plakāti, standarta vēlēšanu avīzes un diezgan līdzīgas televīzijas un radio reklāmas.
“Tā kā arī šī kampaņa ir līdzīga, tad grūti prognozēt, ka kopumā reģionos varētu uzvarēt jauni politiskie spēki,” domā V. Dūdums.
Ē. Stendzenieks saka, ka gribētu atzīmēt dažas kampaņas, kas uzrunājušas tieši viņu. “Viena no tādām ir Ginta Ziemeļa veidotā vēlēšanu kampaņa “Apvienībai Iedzīvotāji” Ikšķilē.
Kampaņa veidota ar pašironiju, humoru un zināmā mērā pat sevis noniecināšanu, taču, ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanās balso nevis par partijām vai programmām, bet par personībām, šādas kampaņas efekti vēlēšanās var būt gluži pretēji.
Tādēļ ar interesi gaidu, kāds būs vēlēšanu iznākums Ikšķilē.
Vēl viena kampaņa, kuru esmu pamanījis, ir “Jaunās Vienotības” kampaņa Talsos – man šķiet, ka plakāta ar uzrakstu “Īstai politikai ir jābūt pašvaldībā, nevis tirgū” novietošana tieši pie tirgus ir veiksmīgs risinājums – tā ir atsaukšanās uz konkrētu vietu un konkrētiem cilvēkiem.
Tieši tāpat ir ar plakātu pie “Cenu kluba” veikala Talsos – “Vecs ticējums saka: ja tu nepiedalies vēlēšanās, tad tev nav tiesību kritizēt to, kas ar tevi notiks nākamajos četros gados.”
Man šķiet, ka tā ir ļoti aktuāla ziņa – ja nepiedalies vēlēšanās, tad tev nav tiesību būt neapmierinātam ar to, kādā stāvoklī ir ceļa segums tavā ielā, kā tiek apsaimniekoti atkritumi, kas notiek ar skolām un bērnudārziem – un izvietota pareizā vietā.”
