Latvijā
Politika

Rīgas domes vēlētāji varēs tikt pie divām balsīm?0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Edijs Pālens/LETA

Rīgas domes atlaišanas likums vēl nav nodots apspriešanai, bet par to pavadošajām izmaiņām Republikas pilsētas un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz pagarināt jaun­ievēlētās domes pilnvaru termiņu, diskusija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien izvērtās plašāka, nekā cerēts.

Komisija vēl nelēma par projekta virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā, jo sēdes gaitā atklājās vairākas tā nepilnības. Valdībā pārstāvētās “KPV LV” frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens, kurš bija viens no projekta iesniedzējiem, tagad aicināja atlikt tā pieņemšanu uz nedēļu, kas liecina, ka vienprātības nav arī koalīcijā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Rīgas domes atlaišanas likumu valdība plāno skatīt 17. decembrī, pēc tam to iesniedzot Saeimā.

Tajā paredzēts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiek nākamā gada 29. februārī, kam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau sākusi gatavoties. Pagājušajā nedēļā koalīcijas deputāti iesniedza izmaiņas vēl divos likumos, lai mainītu jaunās domes ievēlēšanas kārtību. Tās nosaka – ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši mazāk nekā 24 mēneši, jaunā dome tiek ievēlēta uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četriem gadiem.

Maksimālais termiņš tātad var būt seši gadi. Jaunas vēlēšanas vairs nerīko, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši mazāk nekā deviņi mēneši (nevis 15 mēneši kā pašlaik). Tad Saeima lemj par pagaidu administrācijas iecelšanu pašvaldībā. Nebūtu demokrātiski atstāt Rīgas domi uz 15 mēnešiem pagaidu administrācijas, nevis vēlētas lēmējinstitūcijas rokās, iniciatīvu pamato tās iesniedzēji, kurus sēdē pārstāvēja “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Pārpildītajā komisijas sēžu zālē, kur sen nebija redzēts tik daudz interesentu, iesāktā diskusija turpināsies šodien. Taču jau tās pirmajā daļā atklājās vairākas projekta vājās vietas. CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa un arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Vineta Reitere atgādināja, ka katram vēlētājam var būt tikai viena balss.

Pieņemot šos grozījumus, šis princips tiktu pārkāpts, jo, ja februāra beigās uz vairāk nekā pieciem gadiem ievēl Rīgas domi, tad 2021. gada jūnijā Rīgā kārtējās vēlēšanas nenotiek.

Tas nozīmē, ka pilsoņi, kuri balsoja Rīgā, varēs vai nu pārdeklarēties uz citu teritoriju, vai arī šajā dienā nobalsot pašvaldībā, kurā viņiem ir nekustamais īpašums.

Tieslietu ministrija, vērtējot projektu, aicināja deputātus arī padomāt, vai nepastāv riski, ja tik ilgu laiku strādās dome, kas ievēlēta ārkārtas vēlēšanās, pirms kurām bijis īsāks sagatavošanās laiks, un ir ierobežotas priekšvēlēšanu kampaņas iespējas.

LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis aicināja vērtēt šos grozījumus kompleksi ar Rīgas domes atlaišanas likumu. Uz to D. Pavļuts atbildēja, ka piedāvātās izmaiņas attiecas uz visām pašvaldībām, pēc brīža gan viņš atzina: “Deputātu rīcībā ir informācija, ka varētu atlaist Rīgas domi.”

Ja projekts regulē visu pašvaldību ievēlēšanas kārtību, tad ir jautājums, kā šie grozījumi ietekmēs administratīvi teritoriālo reformu, vaicāja Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs (“GKR”). Pēc “Latvijas Avīzes” aplēsēm, riska grupā ir dažas pašvaldības, kuras var nonākt uz “atlaižamo soliņa”. Visticamāk, no šāda soda izdosies izvairīties Beverīnas novadam, kuram jau ilgāku laiku neizdodas ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju pēc Māra Zvirbuļa atkāpšanās no amata.

Tas jāizdara divu mēnešu laikā, bet pirms Ziemassvētkiem domnieki tomēr cerot vienoties par jauno vadītāju.

Nemieri jau kopš vasaras turpinās Dundagas novadā, kurā tagad tiek izmantota arī “kvoruma” noraušana, kurai atkārtojoties var nonākt līdz domes atlaišanai. Pēc Valsts kontroles konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem Garkalnes novadā VARAM pieprasīja domes paskaidrojumu, kas ministriju neapmierināja, tāpēc tā vērsīsies domē atkārtoti.

Saistītie raksti

Visticamāk, janvārī Garkalni sagaida pārmaiņas, bet tas var būt arī ierosinājums atbrīvot tikai tās priekšsēdētāju, ja atceras, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“A/P”) pirmais solis Rīgā bija mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) atstādināšana. Pēc reformas neviens no šiem novadiem vairs nav paredzēts, jo tos plāno iekļaut citā pašvaldībā.

Taču, ja kādu no novada domēm nāktos atlaist, tad arī tur jauno domi ievēlētu uz pilnvaru termiņu līdz 2025. gadam, kā izriet no iesniegtā likumprojekta.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.