Latvijā

Pūce izsita Rīgas varai pamatu zem kājām0


Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (no labās) paziņojums par lēmumu ierosināt Rīgas domes atlaišanu piektdien vairs nebija pārsteigums. Jau novembrī viņš par to bija brīdinājis Rīgā valdošos politiskos spēkus, bet Saeimas komisija jau vērtē ar ārkārtas vēlēšanām Rīgā saistītos likumprojektus, kuriem pretošanās plānu sākusi gatavot parlamenta opozīcija.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (no labās) paziņojums par lēmumu ierosināt Rīgas domes atlaišanu piektdien vairs nebija pārsteigums. Jau novembrī viņš par to bija brīdinājis Rīgā valdošos politiskos spēkus, bet Saeimas komisija jau vērtē ar ārkārtas vēlēšanām Rīgā saistītos likumprojektus, kuriem pretošanās plānu sākusi gatavot parlamenta opozīcija.
Foto: Zane Bitere/LETA

Rīga pagaidām negrimst gružu kalnos, bet veids, kādā Rīgas dome nodrošināja sadzīves atkritumu izvešanu, nav ilgtermiņa risinājums, kādu paredz likums. Tāpēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) piektdien ierosināja Rīgas domes atlaišanas procedūru, par ko galīgo lēmumu pieņems Saeima. Ministrs izšķīrās izmantot šīs tiesības, atsaucoties uz pašvaldības nespēju atkārtoti veikt savu autonomo funkciju.

J. Pūcem neesot pārliecības par labas pārvaldības principu ievērošanu un politisko stabilitāti pašvaldībā. Tā vietā, lai trīs mēnešu laikā, kad Rīgā bija noteikta ārkārtējā situācija, dome izsludinātu jaunu iepirkumu un noslēgtu līgumu ar konkursa uzvarētāju, tā nodarbojusies ar “politiskajām spēlēm un amatu pārbīdēm”, preses konferencē sacīja J. Pūce.

Dome iepirkumu izsludināja novēloti, un līdz 12. decembrim, kad beidzas septembrī noteiktā ārkārtējā situācija, nav noskaidrots konkursa uzvarētājs un nav noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju, kā arī ar iedzīvotājiem.

Saeima uz vēl trīs mēnešiem pagarināja ārkārtējo situāciju, jo pašvaldības panāktā vienošanās ar atkritumu izvedējiem nav risinājums, kādu paredz Publisko iepirkumu, kā arī Atkritumu apsaimniekošanas likums, norādīja ministrs. Lēmumu pieņemšana domē aizvadītajā periodā bija apgrūtināta, jo Rīgas mēra Oļega Burova (“GKR”) vadītā koalīcija palika mazākumā pēc četru no “Saskaņas” izslēgto deputātu atteikšanās atbalstīt to. Sēdēs vairs nevarēja nodrošināt kvorumu un operatīvu lēmumu pieņemšanu.

Novembra beigās tika izveidota jauna koalīcija, pateicoties četriem citiem neatkarīgajiem deputātiem, kas ievēlēti no labējām partijām. Viņi solīja atbalstīt O. Burovu apmaiņā pret amatiem. Koalīcijas līgumā esot arī prasība izveidot pilsētas izpilddirektora vietnieka posteni, dodot iespēju šo personu izvēlēties nevis konkursā, bet Oskara Putniņa vadītajam deputātu blokam. Izpilddirektora vietniekam paredzēta atbildība par divām konkrētām kapitālsabiedrībām, kuras tagad pārrauga jaunais vicemērs Druvis Kleins no šī paša bloka.

Tas ir tikai viens piemērs, kas liecina par centieniem turpināt līdzšinējo neskaidro “ielikteņu” praksi, kā arī norāda uz koalīcijas trauslumu.

 

Rīgu vajā ne tikai atkritumi

Domes opozīcijas partijas – “Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība un “Latvijas attīstībai,” kas ir viena no “Attīstībai/Par” dalīb­organizācijām, – ziņu par Rīgas domes atlaišanu uzņēma ar gandarījumu, cerot pielikt punktu “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” valdīšanai.

Atkritumi ir tikai viena maza daļiņa no tā, kas notiek Rīgā, kuru vajā iespējamie korupcijas skandāli, resoriskās pārbaudes, nedienas ar Brasas un citiem tiltiem, “Latvijas Avīzei” uzskaitīja “Vienotības” frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis. Līdz ar likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu Saeima vērtēs arī izmaiņas vairākos citos likumos, kas paredz grozīt domes ievēlēšanas kārtību, – ja tās pieņems, jauno domi vēlēs uz atlikušo šās domes pilnvaru laiku (nedaudz vairāk par gadu) un vēl četriem gadiem.

J. Pūce piedāvā ārkārtas vēlēšanas rīkot 29. februārī, bet Saeima vēl var koriģēt šo datumu.

Līdz jaunās domes sanākšanai Rīgā ieceltu pagaidu administrāciju, kuru arī apstiprinās Saeimā.

Ministrs piektdien vēl nevarēja to nosaukt, bet uzsvēra, ka administrācijā būšot politiski neitrāli cilvēki no valsts pārvaldes, noraidot baumas, ka tajā varētu būt arī “AP” biedrs Edgars Jaunups, “jo viņš ir politiķis un nestrādā civildienestā”. Pagaidu administrācijā būšot no trim līdz septiņiem cilvēkiem. Administratori varēs lemt arī par domes budžetu, kas nākamā gada sākumā Rīgas domei būtu jāpieņem.

 

Izmantos iespēju apstrīdēt

“Gods kalpot Rīgai” (“GKR”) un “Saskaņa” nevēlas padoties. “Mēs izmantosim visas likumā paredzētās iespējas un darīsim visu, lai pašvaldības labo vārdu attīrītu no pārmetumiem par atkritumu izvešanu, kas ir nodrošināta ierastajā režīmā,” “LA” sacīja “GKR” frakcijas vadītājs, Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko. Viņaprāt, tas ir politiski motivēts J. Pūces lēmums, ņemot vērā, ka viņš bija šā sasaukuma opozīcijas deputāts. Neesot arī skaidrs, kā domes atlaišana atrisinās atkritumu izvešanas jautājumu.

Jāatgādina, ka šī krīze sākās septembrī. Rīgas domes izsludinātā iepirkuma procedūra bija pretrunā ar spēkā esošajiem saistošajiem noteikumiem, kas paredzēja Rīgu sadalīt trīs sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, bet iepirkums bija izsludināts par pakalpojuma sniegšanu visā Rīgā kā vienā zonā, noslēdzot līgumu uz 20 gadiem, tā ierobežojot konkurenci. Konkurences padome noteica pagaidu regulējumu, pēc kā tika apturēta līguma noslēgšana starp jauno atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītājiem un valdītājiem, bet iepriekš slēgtie līgumi bija zaudējuši spēku.

V. Stepaņenko vēl neatklāja, kāda būs Rīgā valdošo partiju reakcija uz Saeimas lēmumu atlaist domi, ja tāds tiks pieņemts.

Taču viena no iespējām ir vērsties Satversmes tiesā. Tas gan nekavētu jaunu vēlēšanu sarīkošanu. Taču Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) “LA” pieļāva, ka Saeimas opozīcija varētu izmantot arī tiesības vākt 34 deputātu parakstus, lai lūgtu Valsts prezidentu Egilu Levitu apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Runa ir par likumiem, kas paredz jauno domi ievēlēt uz vairāk nekā piecu gadu pilnvaru termiņu.

“Tas viss ir jānoliek uz bremzēm,” uzskata V. Valainis. Taču atšķirībā no “Saskaņas” ZZS kampaņā par Saeimas atlaišanu neiesaistīsies. “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs “LA” pieļāva, ka viņa vadītās partijas deputāti arī varētu lūgt prezidentam apturēt likuma publicēšanu. To paredz Satversmes 72. pants, kas nosaka – šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Ja divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad likums ir publicējams. Tautas nobalsošana nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no deputātiem.

 

Partiju konsultācijas sākušās

Saeimā vēl nav sākusies ar Rīgas domes atlaišanu saistīto likumprojektu apspriešana, bet partijas jau konsultējas par startu pašvaldības vēlēšanās. V. Ķirsis apstiprināja, ka domes labējā opozīcija, izņemot “Attīstībai/Par”, varētu startēt ar kopīgu sarakstu. Neoficiāli zināms, ka tajā, iespējams, iekļausies arī valdībā pārstāvētā “KPV LV”.

“Saskaņas” un “GKR” līderu iepriekšējie paziņojumi liecina, ka tās varētu iet katra ar savu sarakstu. Taču “GKR” vēl domas dalās – ir politiķi, kas uzskata, ka abām partijām būtu jāiet ar kopīgu sarak­stu. Vēl nav zināms, vai Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs kandidēs uz Rīgu, jo, iespējams, līdzīgi kā Saeimas vēlēšanās, viņš tikai būs “Saskaņas” seja reklāmas kampaņā.

Konkurence kreisajā spārnā pieaugs, jo 2017. gadā uz Rīgu nestartēja Latvijas Krievu savienība.
Saistītie raksti

Tās līdere, EP deputāte Tatjana Ždanoka aģentūrai LETA ir apstiprinājusi, ka šoreiz partija piedalīsies pašvaldības vēlēšanās. Daļu balsu “Saskaņai” var atņemt arī “Progresīvie,” kuras līdz­priekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa ir pazīstama cittautiešu jauniešu vidū.

Savi plāni ir arī bijušajiem “Saskaņas” biedriem, kas domē izveidojuši neatkarīgo frakciju Valērija Petrova vadībā, Centriski labējā spārnā jārēķinās ar konkurenci, kuru sagādās Zaļo un zemnieku savienība un Latvijas Reģionu apvienība, kuras līderis Edvards Smiltēns “LA” apstiprināja, ka partijas jau sākušas konsultēties par, iespējams, kopīga sarak­sta veidošanu. Viņaprāt, vissliktākais būtu, ja, nespējot vienoties, kāda no labējām partijām paliktu aiz svītras ar 4,9%, bet par to nodotās balsis iegūtu “Saskaņa” ar sabiedrotajiem.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
FOTO: Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un 1991. gada barikāžu laikā kritušo piemiņas vietām Bastejkalnā
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Policija rosina apsūdzēt vīrieti par amfetamīna laboratorijas uzturēšanu Salaspilī
6 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Liepājā bezvēsts pazudusī Andželika ir atrasta
7 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Uzdevumi, kas jāpilda ķīmijas olimpiāžu dalībniekiem, kļūst aizvien grūtāki. Saruna ar Nauri Narvaišu
3 stundas
LE
LETA
Sports
Merzļikins atzīts par NHL aizvadītās nedēļas otro zvaigzni
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Ekstrēmos laikapstākļos Spānijā divi bojāgājušie
1 stunda
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: Par mata tiesu no lielas nelaimes! Ļaundaris kāpņu telpā sarīko ugunsgrēku
31 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Kariņš: Koalīcija iebilst pret mīkstākām prasībām VP vadītāja amata kandidātiem
1 stunda