Velns slēpjas detaļās: eksperti vērš uzmanību uz galveno problēmu Trampa palīdzības solījumā Ukrainai 0
Ukraina un tās sabiedrotie atzinīgi uztvēra Donalda Trampa paziņojumu par atbalsta pastiprināšanu Ukrainai un viņa pieejas maiņu pret Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Taču, kā raksta UNIAN, atsaucoties uz ziņu portālu Reuters, pēc šī paziņojuma izkristalizējusies viena problēma – konkrētu detaļu trūkums.
“Tramps ir izklāstījis tikai vispārīgu koncepciju, nevis konkrētu plānu. Kā atzinušas 10 amatpersonas ASV un Eiropā, tas, cik būtisks būs šis atbalsts Ukrainai, būs atkarīgs no gaidāmajām pārrunām par to, kurš piegādās aprīkojumu,” raksta izdevums.
Velns slēpjas detaļās
Kā norādījis viens no Ziemeļeiropas vēstniekiem Vašingtonā, “velns slēpjas detaļās”, un galvenais jautājums tagad esot, kurš un kad piegādās Patriot.
Pirmdien, tiekoties ar Trampu Ovālajā kabinetā, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute pieminēja sešas NATO valstis — Somiju, Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Nīderlandi un Kanādu —, kuras esot gatavas piedalīties ieroču iepirkumu programmā.
Taču divu šo valstu vēstniecību avoti ASV Reuters atklājuši, ka personīgi par šo plānu uzzinājuši tikai tad, kad par to tika publiski paziņots.
“Neviens nebija iepriekš informēts par precīzām detaļām, un es pieņemu, ka pat ASV administrācijas iekšienē tikai tagad sāk apjaust, ko tas praktiski nozīmē,” atzina kāds Eiropas vēstnieks.
Bijušais ASV vēstnieks NATO Kurts Volkers prognozējis, ka Ukraina varētu saņemt 12–13 Patriot baterijas, taču to piegāde varētu prasīt pat gadu.
Pašlaik ASV amatpersonas ar NATO sabiedrotajiem pārrunā un izvērtē, kurš būtu gatavs sūtīt bruņojumu uz Ukrainu. Kāda amatpersona norādīja, ka Trampa administrācija izskata NATO krājumus, lai noskaidrotu, kas ir pieejams. Nākamais solis būšot pārliecināt sabiedrotos nodot Ukrainai aprīkojumu kādā “apmaiņas darījumā”, piebilda avots.
Turklāt Trampa paziņojums, ka vienai valstij esot 17 Patriot sistēmas, no kurām dažas tiks tieši nogādātas Ukrainā, radījis apmulsumu Eiropas sabiedroto un ASV Kongresa rindās, atzīmē amatpersonas.
“Nevienai NATO dalībvalstij, izņemot ASV, nav tik daudz Patriot sistēmu,” apliecināja divi avoti, kas pārzina situāciju, tādēļ radušās aizdomas, ka Tramps, iespējams, domājis atsevišķas Patriot sastāvdaļas, piemēram, palaišanas iekārtas vai raķetes.
Vēl kāda amatpersona pavēstīja, ka Tramps pats tieši iesaistījies pārrunās, lai gan pagaidām tās notiekot lēni.
Putina ambīcijas sniedzas tālāk
Divas ASV amatpersonas Reuters atklāja, ka Trampa retorikas krietnais saasinājums pret Maskavu pēdējās nedēļās skaidrojams ar pārliecību, ka Putins atsakās no jebkādām sarunām.
Kāds avots sacīja, ka Tramps sācis apzināties, ka Putina ambīcijas sniedzas tālāk par Krimu un četriem Austrumukrainas reģioniem.
“Trīs Krievijas avoti, kas tuvi Kremļa aprindām, apgalvo, ka Putins nepārtrauks karu Rietumu spiediena dēļ un uzskata, ka Krievija, kas jau pārcietusi bargākās Rietumu sankcijas, spēs izturēt arī turpmākas ekonomiskās grūtības, tostarp Trampa solītos ASV tarifus Krievijas naftas pircējiem,” raksta Reuters.
Jau vēstījām, ka Donalds Tramps otrdien žurnālistiem paziņoja, ka raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām “Patriot” jaunā piegādes mehānisma ietvaros jau ir nosūtītas Ukrainai.
“Tās jau ir nosūtītas,” Tramps sacīja žurnālistam, kurš sāka uzdot jautājumu par raķetēm “Patriot”.
“Tās nāk no Vācijas, un pēc tam Vācija tās aizstās. Un visos gadījumos Savienotajām Valstīm viss tiks pilnībā apmaksāts. Tātad notiek tā: kā jūs zināt, Eiropas Savienība, ja paskatās, būtībā Eiropas Savienība, bet, teiksim, NATO formā, tas ir ļoti līdzīgi, bet NATO mums visu samaksās. Dažos gadījumos Eiropas Savienības valstis maksās mums tieši,” pavēstīja Tramps.
Jautāts, vai sekundārās sankcijas valstīm, kas pērk Krievijas naftu, neskars amerikāņu patērētājus, Tramps atbildēja: “Es tā nedomāju. Es domāju, ka visa šī lieta galu galā izzudīs. Tai vajadzētu izzust. Putins taču saka: “Es gribu mieru, es gribu mieru,” bet līdz šim viņš nav darījis to, ko viņš saka, ka darīs. Tāpēc es domāju, ka tas izzudīs. Bet mēs to redzēsim pavisam drīz.”
Tramps pirmdien brīdināja Krieviju, ka piemēros 100% muitas tarifus Maskavas tirdzniecības partneriem, ja tā 50 dienu laikā neatrisinās karu Ukrainā. Tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, Tramps arī paziņoja par plānu, saskaņā ar kuru NATO Eiropas valstis iegādāsies no ASV ieročus, tostarp pretraķešu sistēmas “Patriot”, un nosūtīs tās Ukrainai.
Vācija jau ir paziņojusi, ka tai būs svarīga loma šajā plānā. Berlīne piedāvājusi samaksāt par divām “Patriot” sistēmām.
Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens otrdien paziņoja, ka Dānija ir gatava iesaistīties plānā un finansiāli to atbalstīt. Nīderlandes ārlietu ministrs Kaspars Veldkamps atklāja, ka arī Nīderlande pozitīvi raugās uz šo plānu.
Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons paziņoja, ka Zviedrija piedalīsies. Ministrs uzsvēra, ka Ukrainai ir ļoti nepieciešami pretgaisa aizsardzības ieroči, ņemot vērā Krievijas pastāvīgos uzbrukumus.
