VIDEO. Glābšanas riņķis vientuļajām sievietēm Zanzibārā – jūras sūkļu audzēšana 3
Okeāna temperatūrai paaugstinoties, vientuļās mātes un šķirtās sievietes Zanzibārā pāriet no jūras aļģu audzēšanas uz jūras sūkļu audzēšanu, lai pelnītu iztiku. Labklājības meklējumi ir bijuši galvenais iemesls, kāpēc Radžabu un vēl 12 citas šķirtās sievietes un vientuļās mātes no Zanzibāras Jambiani ciema Indijas okeānā audzē pret klimata pārmaiņām izturīgos sūkļus, vēstīts “BBC” intervijā.
Beidzamajos gados jūras sūkļu audzēšana šīm sievietēm ir kļuvusi par ienesīgu biznesu. Daudzas sievietes Jambiani audzē jūraszāles, taču zemā raža jūras temperatūras paaugstināšanās dēļ ir skārusi ienākumus. 2009. gadā dažas sievietes sāka audzēt švammēm līdzīgus porainus, mīkstus jūras sūkļus: primitīvus ūdensdzīvniekus, kurus pēc novākšanas izmanto personīgajā higiēnā un uzkopšanā.
Jūras sūkļi ir izturīgāki pret temperatūras paaugstināšanos un filtrē ūdens piesārņotājus, piemēram, notekūdeņus un pesticīdus. “Sūkļi ir smalki dzīvnieki; ja es tos labi neiztīrīšu, tie nomirs,” saka Radžabu, rūpīgi rīkojoties ar tiem un raugoties, lai tos nesaspiestu.
Lai sūkļi nepārkarstu saules ietekmē vai tos nesabojātu motorlaivas, Radžabu nodrošina, ka tie vienmēr paliek zem ūdens.
Viņa katru dienu četras stundas pavada okeānā, rūpējoties par sūkļiem. Pēcpusdienā viņa dodas uz biroju, lai šķirotu un marķētu izžuvušos sūkļus pārdošanai.
Viņa pameta skolu, kad viņai bija 17 gadu, jo viņas māte vairs nevarēja atļauties samaksāt par studijām, sagraujot viņas sapni kļūt par ārsti. Kad vīrs viņu pameta pēc deviņiem gadiem, Radžabu sāka audzēt jūraszāles, lai uzturētu savus divus bērnus. Bet viņa tik tikko spēja nopelnīt pietiekami daudz, lai viņus uzturētu — tikai 70 000 Tanzānijas šiliņu (£22/$28) katru mēnesi.
2020. gadā sieviete vērsās pie Marine Cultures, lai izskaidrotu savu sarežģīto situāciju un meklētu darbu. Viņa tika ātri uzņemta un sāka gūt lielākus ienākumus.
“Tas ir grūts darbs, bet man patīk to darīt, un par to maksā diezgan labi,” viņa saka. “Es gūstu stabilus ikmēneša ienākumus, kas ir pietiekami, lai apmierinātu savas ģimenes vajadzības,” sieviete norāda.
Jūras sūkļi, kas tehniski ir dzīvnieki, bet aug, vairojas un izdzīvo kā augi, sastāv no slāņa, kurā ir sīkas poras, kas ļauj ūdenim ieplūst un izplūst. Tiek uzskatīts, ka jūras radības ir pastāvējušas vairāk nekā 600 miljonus gadu un, iespējams, bija pirmais Zemes dzīvnieks. Zinātnieki ir identificējuši vairāk nekā 15 000 sugu visā pasaulē.
Ideja par sūkļu audzēšanu
Šveices bezpeļņas organizācija Marine Cultures 2009. gadā Zanzibārā uzsāka sūkļu audzēšanu ar mērķi palīdzēt nabadzīgām sievietēm gūt labākus ienākumus un aizsargāt reģiona dabas resursus.
“Es domāju, ka ir labi kopt jūru, ne tikai ņemt no tās, neko nedodot pretim,” saka organizācijas dibinātājs Kristians Vaterlaus.
Līdz 2000. gadu sākumam jūras aļģu rūpniecība bija Zanzibāras vietējās ekonomikas mugurkauls, nodarbinot 20 000 sieviešu, tādējādi paaugstinot viņu dzīves līmeni un sociālo statusu. Taču jūras aļģu nozari ir skārusi temperatūras paaugstināšanās, saka Vaterlaus.
Apvienotās Karalistes Jorkas universitātes pētnieku 2021. gadā veiktajā pētījumā konstatēts, ka jūras aļģu raža un kvalitāte šajā apgabalā ir krasi samazinājusies temperatūras paaugstināšanās, stipra vēja un nepastāvīgo nokrišņu dēļ.
“Es atklāju, ka jūras aļģu cenas ir zemas, un cilvēki nepelna labu naudu,” saka Vaterlaus. Cenšoties palīdzēt Jambiani jūras aļģu audzētājiem, kuriem trūkst naudas, Vaterlaus apgabalu iepazīstināja ar jūras sūkļu audzēšanas ideju un metodi.
Tanzānijas Dodomas universitātes jūras biologs Aziza Saids piekrīt, ka sūkļi ir izturīgāki pret karstākām temperatūrām, piebilstot, ka tiem nepieciešama mazāka apkope, kā arī tirgus cena ir augstāka.
Sūkļi arī aizsargā vidi, saka Saids. Un tie bagātina jūras gultni, izspiežot taukskābes un aminoskābes, lai tās absorbētu citi organismi, viņa piebilst.
Tomēr jūras sūkļu audzēšana ir arī ilgs process. Ir jāgaida pilns gads, lai sūkļi izaugtu līdz briedumam, un viņi ir ļoti atkarīgi no dabisko sēklu pieejamības. Sūkļu audzētāji paļaujas tikai uz sēklu savākšanu no dabiskās vides.
Pētījumi kā pierādījums
Pētījumi arī ir parādījuši, ka sūkļveida radījumi paši spēlē nozīmīgu lomu cīņā pret klimata pārmaiņām. Jūras sūkļi pastāv visos pasaules okeānos. Viņu skeleti sadalās mikroskopiskos silīcija gabaliņos, kas palīdz kontrolēt oglekļa ciklu okeānā un samazina siltumnīcas efektu, norāda eksperti. Izšķīdušais silīcijs ir ļoti svarīgs diatomu augšanai — sīkiem organismiem, kas, izmantojot fotosintēzi, absorbē lielu daudzumu CO2 okeānā.
Saskaņā ar citu pētījumu jūras sūkļi arī efektīvi filtrē jūras ūdeni un samazina jūras piesārņojumu. Pētnieki atzīmē, ka viens sūklis var sūknēt tūkstošiem litru ūdens dienā caur kanālu un poru labirintu, kas aiztur piemaisījumus un organiskās vielas.
Sievietes tiek apmācītas
Pirms jūras sūkļu novākšanas sievietes apmāca Marine Cultures. Kopš 2009. gada apmācītas 13 sievietes.
Apmācība ietver sieviešu mācīšanu peldēt, nirt, lietot aprīkojumu. Tiek mācīts, kā tīrīt un kopt sūkļus, veikt grāmatvedības uzskaiti, tiek sniegtas zināšanas mārketingā un pastāstīts, kā klasificēt pārdošanai paredzētos sūkļus.
Katrs sūklis tiek pārdots par 37 000–74 900 Tanzānijas šiliņiem (£12–£24/$15–30), atkarībā no tā izmēra un kvalitātes. Tos pārdod suvenīru veikaliem, tūristiem un viesnīcām Zanzibārā un ārzemēs.
Palielināta sabiedrības informētība par plastmasas izstrādājumu radītajiem riskiem videi palīdzēs veicināt dabisko sūkļu izmantošanu.
Smags darbs atmaksājas
Kāda sieviete Hadži pastāsta, ka sūkļu audzēšana ir palīdzējusi sievietēm atbrīvoties no finansiālās atkarības no vīriešiem, kas padarīja viņas neaizsargātas pret ekspluatāciju un vardarbību. “Mums kā sievietēm vajadzētu uzņemties atbildību par savu dzīvi. Mums nevajadzētu tikai gaidīt, kad mūsu vīrs uzliks ēdienu uz galda,” saka Hadži.
Tagad, kad viņi gūst stabilus ienākumus, viņu ietekme ģimenes lēmumu pieņemšanā ir palielinājusies, viņa piebilst.
Arī Radžabu smagais sūkļu audzētājas darbs ir atmaksājies. Tikai divu gadu laikā viņa ir nopelnījusi pietiekami daudz naudas, lai nopirktu zemes gabalu, uz kura būvē māju ar trīs guļamistabām. “Es gribu dzīvot ar saviem bērniem savā mājā,” viņa saka.
Tāpat kā Radžabu, Hadži uzskata, ka sūkļu audzēšana ir daudz labāka nekā jūras aļģu audzēšana, ar kuru viņa nodarbojās 15 gadus, velkot smagās jūraszāles ārā no jūras. “Bija grūti spēcīgā vējā nest uz galvas jūraszāles,” viņa saka, piebilstot, ka pilošais sāļais ūdens kairināja viņas acis.
Tomēr sūkļu audzēšana ir ienesusi naudu un likusi pasmaidīt, viņa stāsta. “Vienīgais noslēpums ir smagi strādāt. Smags darbs atmaksājas.”
Tāpat kā Radžabas un Hadži, arī kādas citas sievietes Abdallas dzīve ir bijusi kā amerikāņu kalniņi. Pēc pirmā vīra nāves Abdalla, bijusī jūraszāļu audzētāja un septiņu bērnu māte, kļuva par savas ģimenes vienīgo apgādnieci.
Stāsts par Abdallu un citām sievietēm parāda ieguvumus no sūkļu audzēšanas – tie nodrošina ekonomisko neatkarību un dzimumu līdztiesību, vienlaikus saglabājot jūras ekosistēmas.
“Es nenogurstoši strādāju, lai nopelnītu naudu, lai mani bērni varētu iegūt labāku izglītību un gūt panākumus dzīvē,” saka Radžabu.
