“Salaboju auto par 1000 eiro, bet naudu nesaņēmu!” Kā tas iespējams, ka negodīgus cilvēkus uz “lāpstiņām nenoliek” pat tiesas spriedums?
0
LA.LV redakcijā vērsusies lasītāja, kura dalās ar kādu, viņasprāt, absurda pilnu situāciju. Kaimiņiem pieder autoserviss, klients saņēmis pakalpojumu, bet par remontu tā arī neesot samaksājis. Runa ir par aptuveni 1000 eiro.
“Man kaimiņiem serviss, viņiem viens klients nesamaksāja par mašīnas remontu – ap 1000 eiro –, arī beigās bija jāvēršas tiesā.
Tiesa, protams, lēma par labu kaimiņiem, piesprieda tam maksāt. Tas nemaksā. Viņu nodeva parādu piedzinējiem, tas tāpat nemaksā. Pagājis jau labs laiks, bet naudiņu tā arī viņi nav dabūjuši. Atbildīgās instances saka – mēs neko nevaram izdarīt. Kas tā par sistēmu mums Latvijā?” raksta lasītāja.
Ko šādā situācijā darīt uzņēmējam, ja pakalpojums sniegts, tiesa uzvarēta, bet nauda tāpat netiek atgūta? LA.LV lūdza skaidrojumu zvērinātam advokātam Laurim Klagišam.
Advokāts norāda, ka lasītājas jautājums par “sistēmu Latvijā” ir ļoti saprotams. Tomēr šajā gadījumā jānošķir divas lietas – tiesas lēmums un šī lēmuma reāla izpilde.
Viņš skaidro, ka sistēma formāli savu darbu ir izdarījusi – tiesa izvērtēja situāciju un lēma par labu autoservisam. Problēma sākas brīdī, kad spriedums jāizpilda, bet parādniekam nav oficiālu ienākumu, nav īpašumu un bankas kontā nav naudas.
Ja cilvēks strādā neoficiāli, saņem algu aploksnē vai viņam juridiski nekas nepieder, zvērināts tiesu izpildītājs nevar piedzīt to, kā faktiski nav. Advokāts uzsver, ka tiesu izpildītājs nevar “uzburt” naudu no zila gaisa. Turklāt likums sargā arī parādnieka iztikas minimumu.
Šādas situācijas ļoti skaidri parāda, cik svarīgi uzņēmējiem ir domāt par savu aizsardzību vēl pirms pakalpojuma pilnīgas pabeigšanas un klienta aizbraukšanas.
Klagišs norāda, ka šādā gadījumā vēršanās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā uzņēmējam nepalīdzēs. PTAC aizsargā patērētājus – fiziskas personas – no negodprātīgiem komersantiem, nevis komersantus no klientiem, kuri nesamaksā.
Ja klients nesamaksā autoservisam, celtniekam, mēbeļu izgatavotājam vai citam pakalpojuma sniedzējam, tas ir civiltiesisks strīds par saistību nepildīšanu. Šādos gadījumos uzņēmējam jāvēršas pie parādu piedziņas uzņēmuma vai tiesā.
Advokāts norāda, ka pakalpojumu sniedzēji šādās situācijās nonāk ļoti bieži. Īpaši neaizsargātas ir nozares, kur klients rezultātu saņem pirms pilnas rēķina apmaksas. Tie ir autoservisi, būvniecība, mēbeļu izgatavošana, grāmatvedības, dizaina un dažādi ārštata pakalpojumi.
Negodprātīgi klienti nereti saprot, ka tiesvedība ir lēna un uzņēmējam ne vienmēr būs laiks, nauda un nervi cīnīties par katru rēķinu. Ja cilvēkam oficiāli nav ienākumu un īpašumu, viņš var ciniski izmantot pakalpojuma sniedzēja uzticēšanos.
Dažkārt pēc pakalpojuma saņemšanas sākas arī strīdi par it kā neeksistējošiem defektiem. Advokāts norāda, ka šādi tiek mēģināts attaisnot nemaksāšanu vai samazināt rēķinu, un to nereti dēvē arī par “patērētāju terorismu”.
Tiesā pakalpojuma sniedzējs var vērsties arī pret privātpersonu, un pats process nav sarežģītāks nekā gadījumā, ja parādnieks būtu uzņēmums. Tiesa var piedzīt parādu no privātpersonas. Sarežģītākā daļa sākas pēc tam – kad spriedums ir jāizpilda un nauda reāli jāatgūst.
Vienlaikus advokāts norāda, ka ilgtermiņā parāds pret fizisku personu var būt pat drošāks nekā pret uzņēmumu. Ja parādā paliek SIA, uzņēmumu var pasludināt par maksātnespējīgu vai likvidēt, un parāda atgūšana var kļūt praktiski neiespējama. Savukārt fiziskai personai parāds nepazūd – tas saglabājas gadiem.
Tas nozīmē, ka brīdī, kad šis cilvēks sāks strādāt oficiāli, iegādāsies auto, saņems mantojumu, mēģinās saņemt kredītu vai viņa kontos parādīsies līdzekļi, tiesu izpildītājam var rasties iespēja piedzīt naudu par labu kreditoram.
Klagišs uzņēmējiem iesaka vienkāršu, bet ļoti būtisku lietu – neuzņemties visus riskus pašiem. Lielākiem remontiem, pasūtījumiem vai projektiem vienmēr vajadzētu pieprasīt avansu vismaz detaļu un materiālu vērtībā.
Ja klients atsakās maksāt avansu, tas jau var būt brīdinājuma signāls. Advokāta ieskatā labāk no šāda klienta atteikties laikus, nevis vēlāk no savas kabatas apmaksāt viņa auto detaļas vai citus materiālus.
Otrs būtisks ieteikums ir visu fiksēt rakstiski. Strādājot tikai “uz goda vārda”, uzņēmējs sevi pakļauj lielam riskam. Nepieciešama tāme, e-pastu vai ziņu sarakste, pasūtījuma apstiprinājums, pieņemšanas-nodošanas akts vai citi pierādījumi, kas apliecina, par ko abas puses vienojušās.
Pretējā gadījumā klients vēlāk var apgalvot, ka tāda summa nav saskaņota, darbi nav pasūtīti vai pakalpojums nav bijis tādā apmērā. Bez dokumentāliem pierādījumiem tiesā savu taisnību pierādīt būs daudz grūtāk.
Lasītājas aprakstītais gadījums vēlreiz parāda – pat uzvarēta tiesa ne vienmēr nozīmē tūlītēju naudas atgūšanu. Tāpēc pakalpojumu sniedzējiem svarīgākais ir laikus domāt par drošības mehānismiem, kas samazina risku palikt gan bez darba samaksas, gan bez materiālos ieguldītās naudas.
Vai tu esi bijis krāpniecības upuris? Vai vēlies padalīties savā stāstā, pieredzē vai varbūt tev nepieciešama jurista konsultācija kādā jautājumā? Raksti man uz [email protected].
