Ļaujot vaļu konspiratoram sevī, man nešķiet nejauši, ka šis incidents notika Austrumu partnerības samita priekšvakarā, bet lelles pretinieku gājiens bija pieteikts precīzi sanāksmes dienā. Nav grūti iedomāties, ka tieši tāds bija mērķis – taustīt, cik tālu iet mūsu iebiedēšana, pie reizes dodot signālu kaimiņvalstij netīkamajam samitam. Čekisti ļoti labi zina kā iebiedēt cilvēkus, īpaši postpadomju sabiedrībās. Pat ja uzbrukums lellei nav rūpīgāk izplānots gājiens, tad tas tāpat labi iekļaujas nejaukajā ģeopolitiskajā dinamikā. Nevajag pat nekam notikt, vajag tikai iebiedēt, kutināt nervus. Tallinai nolaupa robežsargu, lietuviešiem nupat arestē spiegu, Latvijai tiek savs pārsteigums – biedēšana, spēlējot uz mūsu sabiedrības polarizāciju un vēsturiski iedēstītajām bailēm (joprojām atminos, kā kāda paziņa, kas 1960. gados mācījās aspirantūrā Ļeņingradā, stāstīja, cik viņasprāt Latvijā bija bailīgi studenti, salīdzinot ar krievu studentiem, kas uzdrošinājās uzdot daudz kritiskākus jautājumus). 8
No kurienes uzbrucēji zināja par izstādi pat kuru nezināja pat daži mani paziņas, kas parasti ir informēti par mākslas norisēm? Kopš kura laika kaut kāds Donbasa separātistu fans interesējas par visai marginālu latviešu mākslu, kas turklāt izlikta vietā, kuru tāda veida tipi parasti neapmeklē? Viss jau galu galā ir beidzies labi, bet jāgatavojas, ka mēģinājumi biedēt iespējams vēl sekos. Un biedēšana tik labi nostrādā, jo biedējamie tiek izolēti – viņus arī citi baidās aizstāvēt. Ja var izolēt lielus spēlētājus, tad var arī izolēt dažus māksliniekus un pēc tam nelielu tautu.
Tagad – nu jau vairs ne biedēšanas – upuris ir lielā Ukraina, kurai vienai pašai jācīnās, bet vēl svaigā atmiņā ir, kā Krievijas propaganda draudēja un mēģināja izolēt pat Lielbritāniju, kad tā vērsās pret Krieviju pēc Aleksandra Ļitviņenko noindēšanas. Pārējā pasaule klusēja. Solžeņicins Gulaga arhipelāgā hipotētiski vaicāja, kas būtu bijis, ja visi čekas arestējamie stāvētu pretim agresīvajām, bet nelielajām čekistu grupām, kas braukāja apkārt pa nakti arestējot un tādējādi neitralizējot savus pretiniekus. Mūsdienās tādu uzdrīkstēšanos neviens – vismaz pagaidām – vēl neprasa, bet fakts ir, ka ir jābūt gataviem uz to, ka cilvēkus mēģinās iebiedēt, jo biedēšana strādā. Taču tā kļūst neefektīgāka, kad esi gatavs uz to – tostarp to pārliecinoši nosodot.
