Ļaujot vaļu konspiratoram sevī, man nešķiet nejauši, ka šis incidents notika Austrumu partnerības samita priekšvakarā, bet lelles pretinieku gājiens bija pieteikts precīzi sanāksmes dienā. Nav grūti iedomāties, ka tieši tāds bija mērķis – taustīt, cik tālu iet mūsu iebiedēšana, pie reizes dodot signālu kaimiņvalstij netīkamajam samitam. Čekisti ļoti labi zina kā iebiedēt cilvēkus, īpaši postpadomju sabiedrībās. Pat ja uzbrukums lellei nav rūpīgāk izplānots gājiens, tad tas tāpat labi iekļaujas nejaukajā ģeopolitiskajā dinamikā. Nevajag pat nekam notikt, vajag tikai iebiedēt, kutināt nervus. Tallinai nolaupa robežsargu, lietuviešiem nupat arestē spiegu, Latvijai tiek savs pārsteigums – biedēšana, spēlējot uz mūsu sabiedrības polarizāciju un vēsturiski iedēstītajām bailēm (joprojām atminos, kā kāda paziņa, kas 1960. gados mācījās aspirantūrā Ļeņingradā, stāstīja, cik viņasprāt Latvijā bija bailīgi studenti, salīdzinot ar krievu studentiem, kas uzdrošinājās uzdot daudz kritiskākus jautājumus). 8