“Vīrietim jāpelna 7000 eiro? Nē, mēs ģimenē iztiekam ar 1000 eiro mēnesī!” Latvieši stāsta, cik šobrīd pelna
0
Cik daudz jāpelna, lai pietiktu? Mūžīgais jautājums, kas šajā inflācijas un viss-paliek-arvien-dārgāks-laikā ir aktuāls nemainīgi. Tik, cik pietika šajā datumā pirms gada, šobrīd daudziem jau ir par maz.
“Tātad, cik būtu jāpelna uz papīra Rīgā ģimenei ar diviem bērniem (30-40gadi pašiem)? Un kā jums šķiet, cik ir pietiekami mūsdienās pelnīt vīrietim uz papīra un cik sievietei ģimenē? Bez kaut kādām galējībām, lai normāli dzīvotu ne šikotu ne izdzīvošanai – tieši šāda diskusija izveidojusies “Threads” sociālajā tīklā.
Cilvēku norādītās summas krasi atšķiras, kāds min ap 3000 eiro visai ģimenei, cits norāda, ka vīrietim vien jānopelna 7000 eiro. Vēl kāds saka, ka dzīvesveids tomēr svarīgs – ko ēd, kā izklaidējas, vai ceļo, nevar aizmirst arī par komunālajiem maksājumiem un kredītiem.
“Ko nozīmē- cik būtu ok? Paskatieties, kādas ir algas. Pieņemsim, ka abi nav vadītāji privātā kompānijā, ka abi strādā skolā vai valsts iestādē…alga būs +- ap 1100- 2000 uz papīra. Tātad kopumā vidēji ap 3000 uz papīra. Vai tas ir ok pie mūsdienu cenām? Protams, ka nē, jo cenas aug, bet realitātē domāju lielākā daļa aptuveni pelna 3000-4000 robežās uz ģimeni (1+1) Un tad ir tie, kas vairāk…un tie, kas pat mazāk,” komentāros raksta kāda sieviete.
Cits iesaka vadīties nevis pēc summas, bet paradumiem, norādot, ka jāprot plānot savi izdevumi: “Šeit, manuprāt, viss ir atkarīgs no finanšu pratības. Ja ir attīstīta finanšu pārvaldība abiem pieaugušajiem, tas būs pavisam cits cipars un iespējas kā ģimenei, kas neseko līdzi tēriņiem, neplāno pirkumus, bieži iepērkas spontāni, pēc iegribām, utt. tur jau vajadzēs naudu x2 un tad vēl nepietiks līdz mēneša beigām.”
Ko vēsta statistikas dati par vidējām algām Latvijā? LA.LV. vairāk stāsta ekonomists Pēteris Strautiņš.
“Uz šo jautājumu ir viegli atbildēt – CSP nupat paziņoja, ka vidējā alga 2. ceturksnī bija 1808 eiro bruto izteiksmē jeb uz papīra. Gada griezumā algas 2. ceturksnī auga par 8,2%. Ja interpretē jautājumu pavisam burtiski, var teikt, ka šobrīd, 3. ceturksnī vidējā alga varētu būt jau ap 1830 eiro – parasti alga gada laikā aug no ceturkšņa uz ceturksni, tad drusku samazinās 1. ceturksnī, bet ilgākā laikā kāpj uz augšu. Šogad caurmērā vidējā alga Latvijā varētu būt ap 1820 eiro, tā ir gandrīz divkāršojusies kopš 2017. gada (kad alga vidēji bija 926 eiro) un nav tālu līdz trīskāršam pieaugumam kopš 2010. gada, kad vidējā alga bija vien 632 eiro. Cenas kopš 2010. gada ir augušas par 62%.
Domstarpības starp uzņēmumiem un darbiniekiem bieži rada neizpratne par to, ko īsti reālās algas rādītājs mēra. Vidējā alga nav summa, ko saņem ekonomikas “visvidējākais” darbinieks, tā ir algu mediāna. Tā 2. ceturksnī bija 1464 eiro. Tātad atrašanās zem vidējās algas līnijas vēl nenozīmē, ka esi novērtēts sliktāk nekā strādājošo vairākums.
Ļoti svarīgs ir arī neto jeb “uz rokas” saņemtās algas lielums. Tā 2. ceturksnī bija 1342 eiro, bet neto algas mediāna bija 1111 eiro, ļoti viegli atcerēties. Pateicoties IIN efektīvās likmes samazināšanai gada sākumā, jo īpaši iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem, alga gada laikā auga straujāk, attiecīgi par 8,4% un 12,1%. Cenas 2. ceturksnī auga par 3,8%.
Privāti uzņēmumi, kas strādā dažādās vietās Latvijā, mēdz noteikti atšķirīgas algas, atkarībā no vietējiem darba tirgus apstākļiem. Valsts parasti politisku iemeslu dēļ atturas noteikt atšķirīgus algu līmeņus vienam un tam pašam darbam. Taču vidējās algas sabiedriskajā sektorā dažādos reģionos vienalga atšķiras. Centrālajā valdībā algas ir augstākas nekā pašvaldībā. Skolotājiem mēdz būt lielākas slodzes blīvāk apdzīvotajos reģionos.
Noteikti ir darbinieki, kuru algu līmeni ietekmē tas, cik viņi varētu pelnīt citās valstīs. Šis faktors palīdz ārstiem būtu vislabāk apmaksātajai profesijai. Ir darbinieki, kas tiek “pirkti” globālajā tirgū, AirBaltic vadītājs ir spilgts piemērs,” viņš norāda.
