ILustratīvs attēls.
ILustratīvs attēls.
Foto. imago images/blickwinkel

Visai Eiropai bailes sāk iedvest.. vilki. Tie uzbrukuši pat Eiropas Komisijas prezidentes ponijam 45

Dabas aizsardzības speciālisti nu saskaras ar lauksaimniekiem pazīstamo konfliktu “cilvēks pret dabu”. Kurš baidās no Eiropas lielajiem, sliktajiem vilkiem? Lauksaimnieki, galvenokārt, un arī, iespējams, ietekmīgākā sieviete Eiropā, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kas brīdina kontinentu par viņu radītajiem draudiem, par to raksta foreignpolicy.com.

Reklāma
Reklāma
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 19
Mājas
Vārītus rīsus nedrīkst uzglabāt ilgāk par vienu dienu! 10 bieži pieļautas kļūdas gatavojot, kas var izraisīt saindēšanos ar pārtiku
Lasīt citas ziņas

Vilki, pateicoties gadiem ilgajiem sugas saglabāšanas centieniem, ir atgriezušies mežos un bieži vien nu ir vietās, kur tie sen nebija bijuši.

Vilku populācija Eiropā ir pieaugusi līdz gandrīz 20 000, daļēji ES Dzīvotņu direktīvas, 1992. gada politikas, kuras mērķis bija aizsargāt četrkājaino plēsēju un citu Eiropas vietējo savvaļas dzīvnieku, rezultātā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Beļģijā vilki nesen atgriezās pēc gadsimtu ilgas prombūtnes. Skandināvijā Somija, Zviedrija un Norvēģija ir devušas medniekiem atļauju izķert nelielu skaitu. Līdzīgi Francijā valdība septembrī nāca klajā ar savu Nacionālo vilku plānu, nedaudz mīkstinot likumus, kas tos aizsargā.

Eiropas Komisija, Eiropas Savienības izpildvara, septembrī uzsāka mēģinājumu potenciāli samazināt vilku populācijas, reaģējot uz pieaugošo spiedienu no galveno konservatīvo interešu grupu alianses visā kontinentā — lauksaimniekiem un cilvēkiem, kuru dzīvniekus ir nogalinājuši vilki.

“Vilku baru koncentrācija dažos Eiropas reģionos ir kļuvusi par reālu apdraudējumu mājlopiem un, iespējams, arī cilvēkiem,” septembra sākumā sacīja Eiropas Komisijas prezidente Kristīna fon der Leiena. “Es aicinu vietējās un valsts iestādes vajadzības gadījumā rīkoties.”

ES nesenā rīcība, lai risinātu pieaugošās vilku populācijas problēmas, ir būtiskas izmaiņas kopš 2021. gada oktobra, kad bloks nosauca vilku par Eiropas bioloģiskās daudzveidības “neatņemamu sastāvdaļu”.

Pērn septembrī fon der Leiena, bijusī Vācijas aizsardzības ministre un konservatīvās Kristīgo demokrātu savienības biedre, zaudēja savu poniju Dolliju vilka uzbrukumā netālu no Hannoveres. Nākamais domes rīkojums bija nošaut šo vilku tēviņu, kas bija nogalinājis arī citus dzīvniekus šajā apgabalā.

Politiķos valdīja niknums. 2022. gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma ierosinājumu, aicinot samazināt vilku aizsardzības līmeni.

Tomēr ne visi dala šos politiskos uzskatus. Bioloģiskās daudzveidības eksperti, piemēram, Bruna Campos, Vācijas NVO EuroNatur pārstāve, nepiekrīt. “Vilki Eiropā neapdraud cilvēkus,” viņa sacīja. “Viņi dažkārt uzbrūk mājlopiem, taču jau ir zināmas vairākas metodes, kā masveidā samazināt šos draudus,” viņa piebilda, ierosinot tādus nenāvējošus paņēmienus kā labāki nožogojumi un nejaušas, krāsainas gaismas, trokšņa vai kustības radīšana atbaidīšanai.

Reklāma
Reklāma

Dabas aizsardzības speciālistiem plaukstošā vilku populācija ir veiksmes stāsts, nevis grēkāzis grūtībās nonākušiem lauksaimniekiem.

Eiropā vilku uzbrukumi tiek saistīti arī ar tēzi “cilvēks pret dabu”, skaidrojot, ka dabiskās dzīvotnes sarūk un lauksaimnieki, lopkopji un gani arvien vairāk iejaucas vilku apdzīvotajās teritorijās.

ASV no Aļaskas līdz Arizonai daudzi ASV štati saskaras ar pastiprinātiem lāču uzbrukumiem, savukārt daļa Āfrikas, piemēram, Kenija un tās lopkopjus nogalina lauvas. Indijā apdraudētie Āzijas ziloņi katru gadu nogalina aptuveni 500 cilvēku, pieaugot spriedzei starp lauksaimniekiem un vietējiem iedzīvotājiem.

Citiem vilku problēmas risināšana ir dzīvesveids. Herberts Dorfmans ir Itālijas eirodeputāts, kurš nāk no kalnainā Dienvidtiroles reģiona. Viņš sacīja, ka vilku problēma nav saistīta tikai ar lauksaimniekiem, un to nevar atrisināt ar elektriskajiem žogiem. “Nesen manā reģionā kāds jauns cilvēķs zaudēja dzīvību lāča uzbrukumā, skrienot pa publisku meža taku. Arvien vairāk tiek atcelti skolas braucieni ar bērniem dabā,” viņš sacīja.

Citi saskata fon der Leienas personīgās intereses pēkšņās pūlēs samazināt vilku populāciju. Piemēram, Nīderlandes parlamenta debatēs 7. septembrī kreisā spārna deputāte Leonija Vesteringa apsūdzēja fon der Leienu varas ļaunprātīgā izmantošanā, lai “personīgi atmaksātu vilkiem”.

Viena no Zviedrijas skaļākajām pretvilku balsīm ir kristīgo demokrātu deputāts Kjell-Arne Ottoson. Viņš teica, ka visi lauki cieš, kamēr ģimenes “neuzdrošinās ļaut bērnam spēlēties ārā vai doties uz skolas autobusu vienas”. Šogad zviedru medniekiem pretrunīgi tika atļauts nogalināt 75 vilkus no aptuveni 460. “Tiklīdz vilks tuvojas lielpilsētas teritorijai, tas pēkšņi kļūst bīstams un tiek eitanāzēts. Kāpēc tas nav bīstami, kad tas staigā pa manu [lauku] māju? Ottosons teica.

Debates par vilkiem norisinās pēc “lauku un pilsētu robežlīnijas”, sacīja Joahims Mergejs no Briselē bāzētā Dabas un mežu pētniecības institūta, taču plašākā nozīmē tās simbolizē pārmaiņu draudus, no kuriem baidās daudzi konservatīvie. “Tāpēc vilki ir tik politiski: tie simbolizē neapmierinātību ar kontroles zaudēšanu, ko piedzīvo lauksaimnieki, mednieki un citi lauku cilvēki,” viņš teica.

Vilki uzbrūk mājdzīvniekiem gaišā dienas laikā!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.