Visiem zināms, kura paciente ir stāvoklī… Stāsts par kādu reģionos praktizējošu ģimenes ārsti, pie kuras pacientiem ir bail doties
0
Ne pirmo reizi “nāku” pie jums ar dakterstāstiem. Ne pirmo reizi atgādināšu, ka ļoti cienu darbu, ko ikdienā mūsu visu labā veic mediķi, zinu neskaitāmus augstākā līmeņa profesionāļus, kas nepagurdami strādā cilvēku veselības labā, tomēr līdzīgi kā tajā teicienā – viens darvas piliens mēdz sabojāt pat veselu medus podu.
Un atkal runa ir par attieksmi, nevērību un necieņu par pacientiem. Ir cilvēki, kuri ir savā īstajā vietā, bet ir tādi, kam darbs acīmredzami ir mokas, tad nu jācieš pacientiem.
Saņēmu vēstuli no kādas lasītājas reģionos. Minēšu vien to, ka viņa ir no Dobeles novada, taču neprecizēšu ārstu prakses vietu, lai situāciju nepadarītu pacientei vēl smagāku. Padalīšos ar stāstu un galu beigās noskaidrosim, ko tad pacients var darīt, ja saskaras ar nepatīkamu attieksmi no mediķiem.
Iveta saka, ka vienmēr pie ģimenes ārstes dodas ar lielām bailēm, jo daktere kopā ar feldšeri jeb ārsta palīgu izsmejot pacientus.
Daudz nepatīkamu situāciju
“Feldšere vienmēr ir iekšā kabinetā, redzu, kā saskatās ar ārsti, reizēm pacientu komentē, pat viņam esot klāt. Ārstei neko neuzdrošinos pateikt lieki, vien pašu nepieciešamāko, jo biežākais komentārs, ko sadzirdu, ir: “Ko tad tu gribi? Paskaties savu personas kodu!” Man bija kājas trauma, stipri sasitu celi, lūdzu palīdzību, bet viņa ieteica gaidīt, jo pāriešot. Pēc 9 mēnešiem sāpes joprojām neatkāpās, nevarēju pieskārties celim (pati pēc izglītības esmu mediķe, tāpēc noprotu, ka ir skrimšļa un saites problēmas), par to sūdzējos ārstei, uz ko viņa atbildēja: “Tad vienkārši nepieskaries celim!”” situāciju ieskicē Iveta.
Viņa teikusi, ka ir nepieciešama palīdzība, jo ir pagrūti braukt ar automašīnu, sāpju dēļ nospiest sajūgu ir kā neiespējamā misija, taču uz darbu kaut kā ir jātiek. Daktere pasmējusies un ieteikusi iegādāties mašīnu ar automātisko ātrumkārbu.
Citā laikā šī pati daktere izrakstījusi medikamentus pret asinsspiediena problēmām, taču paciente sajutusi, ka nepanes konkrēto medikamentu, ļoti bieži vajadzējis doties uz tualeti, nevarējusi tāpēc arī naktī pagulēt. Nedēļu nomocījusies, līdz nolēmusi vērsties pie ārstes un pastāstīt, kā jūtas. Atbilde atkal bijusi kā ņirgāšanās: “Ļoti labi, iekšas iztīrās!”
Neapmierināti esot arī citi pacienti. Ārste uz darbu braucot no cita novada, teju vienmēr kavējoties, reizēm stundu, citreiz ilgāk. Cilvēki sēžot mašīnās un gaidot, pie tam tas ir darba laikā, kad strādājošajiem tā stunda vai divas ir daudz, jo ir jādara arī citas lietas.
“Viendien izpalīdzēju kaimiņienei, kura ir invalīde, pārvietojas ar kruķiem. Aizvedu viņu pie ārstes. Cilvēkam ir grūti nosēdēt, nostāvēt nevar vispār. Bet mēs pavadījām ilgu laiku, gaidot vizīti. Turpat blakus raudāja bērniņi, kuriem arī ir grūti izturēt ilgo gaidīšanu. Ārste tikmēr iznāca, ne vārda nepateica, vienkārši uzvārīja sev kafiju un noteica: “Jūs te nepukstiet, man nepatīk, ka pukst!””
Šis stāsts ir no lauku pagasta, kur dažkārt ārstei nākas doties arī mājas vizītēs pie pacientiem, kuri nevar saviem spēkiem nokļūt ārstes praksē. Arī par to ārste esot dusmīga, jo viņai jāsmērē savs auto. Nekautrējoties ņemt naudu no veciem cilvēkiem, kuriem nemaz nebūtu jāmaksā, bet pretī nekad neizsniedzot čekus vai kvītis par pakalpojumu.
“Nauda tiek pieprasīta arī par analīzēm, par kurām man kā diabēta pacientei nemaz nebūtu jāmaksā, bet čeku, protams, neizsniedz.”
Esot sajūta, ka ārste dara, ko grib, jo dažkārt starp pacientiem skaļi ar feldšeri aprunājot cilvēkus, kas uzgaidāmajā telpā esot labi dzirdams un radot nepatīkamas sajūtas gaidītājiem. Visiem, kas vien vēlas, esot zināms, kura paciente ir stāvoklī, bet kam ir atklāts ļaundabīgs audzējs.
Varbūt rodas jautājums, kāpēc šī sieviete un citi pacienti samierinās ar šādu situāciju? Lauku reģionos nav izvēles, pie kura ģimenes ārsta doties. Ir viens uz pagastu, bez iespējām atrast citu, jo šis darbs, protams, nav medusmaize. Tomēr vai tas attaisno šādu attieksmi? Noteikti nē!
Kam sūdzēties?
Sazinājos ar Veselības inspekciju, lai noskaidrotu, kādas ir pacientu iespējas šādās situācijās ko mainīt vai ietekmēt, vai pacientiem ir tiesības uz laipnu attieksmi.
Inspekcijā skaidro, ka nelaipna attieksme pret pacientu ir uzskatāma par pacientu tiesību aizskārumu, un tā nav vērtējama tikai kā komunikācijas problēma. Aizvainojoša vai agresīva attieksme, vai rīcība pret pacientu nav savienojama ar pacienta tiesībām uz laipnu attieksmi.
Pacientu tiesību likuma 5.panta otrā daļa noteic, ka pacientam ir tiesības uz laipnu attieksmi, kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no viņa slimības rakstura un smaguma.
Laipna attieksme ir profesionāla ētikas prasība, ko ārstniecības personai ir pienākums ievērot. Nelaipnas attieksmes gadījumā, pacientiem ir tiesības vērsties pie ārstniecības iestādes vadības, Veselības inspekcijā vai ārstniecības personas sertifikācijas institūcijā, piemēram, Latvijas Ārstu biedrībā, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienībā, Latvijas Māsu asociācijā, ar lūgumu izvērtēt ārstniecības personas iespējamo ētikas normu pārkāpumu.
Varbūt arī Tev ir kāds stāsts, kurā esi gatavs ar mani padalīties? Sūti stāstu vai kontaktinformāciju man e-pastā uz [email protected].
Vai arī šeit:
