Kā daļa no plašā ūdeņraža jomas ES tiesiskā regulējuma pieņemti divi tiesību akti, kas nodrošinās investoriem noteiktību, palīdzot sasniegt plānā “REPowerEU” paredzētos mērķus par ūdeņraža ražošanu un importu.
Kā daļa no plašā ūdeņraža jomas ES tiesiskā regulējuma pieņemti divi tiesību akti, kas nodrošinās investoriem noteiktību, palīdzot sasniegt plānā “REPowerEU” paredzētos mērķus par ūdeņraža ražošanu un importu.
Foto: Scharfsinn/SHUTTERSTOCK

“Beidzot ir ieviesti skaidri nosacījumi.” Eiropa dod zaļo gaismu zaļajam ūdeņradim 25

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Artuss Kaimiņš savā raidījumā pamatīgi nokaitina LTV leģendu Andreju Volmāru, kurš pamet sarunu pusratā
Policija aicina atpazīt attēlā redzamās sievietes, kuras nokārtoja dabiskās vajadzības Rīgas skolas sporta kompleksā 15
VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
Lasīt citas ziņas

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā Eiropas Savienībā (ES) definējams atjaunīgais ūdeņradis.

Saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu pieņemti divi tiesību akti, kas ir daļa no plaša ūdeņraža jomas ES tiesiskā regulējuma, kas aptver investīcijas energoinfrastruktūrā un valsts atbalsta noteikumus, kā arī mērķus un atskaites punktus attiecībā uz atjaunīgo ūdeņradi rūpniecības un transporta nozarē. Sagaidāms, ka tie nodrošinās, ka visu nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu ražošanā tiek izmantota atjaunīgā elektroenerģija.

CITI ŠOBRĪD LASA

Abi akti ir savstarpēji saistīti, un ir nepieciešami, lai degvielas varētu ietvert dalībvalstu atjaunīgās enerģijas izmantošanas mērķos. Tā kā ES vēlas sasniegt plānā “REPowerEU” paredzētos mērķus, proti, saražot 10 miljonus tonnu atjaunīgā ūdeņraža dalībvalstīs un importēt vēl 10 miljonus tonnu atjaunīgā ūdeņraža, minētie akti nodrošinās investoriem noteiktību.

“Beidzot ir ieviesti skaidri nosacījumi, jo nozare un bizness bez tādiem nevar attīstīties. Šie tiesību akti stimulēs zaļās elektroenerģijas ražošanu, tomēr satur arī dažādus ierobežojumus zaļā ūdeņraža ražotājiem, piemēram, paredzot, ka no 2027. gada uz vietas (Latvijā) ir jāattīsta atjaunīgās enerģijas jaudas. Ņemot vērā, kā šobrīd sokas ar atjaunīgās enerģijas projektu – vēja un saules parku – realizāciju, to būs grūti vai pat neiespējami izpildīt,” vērtē SIA “H2Latvia” valdes priekšsēdētājs Kaspars Liepiņš.

Viens no galvenajiem pīlāriem

Lai gan sākotnēji elektroenerģijas pieprasījums ūdeņraža ražošanai būs niecīgs, tiek prognozēts, ka šīs desmitgades beigās tas pieaugs, masveidā ieviešot liela mēroga elektrolīzerus. EK lēš, ka ir vajadzīgas aptuveni 500 teravatstundas (TWh) atjaunīgās elektroenerģijas, lai sasniegtu “REPowerEU” 2030. gada ieceri saražot 10 miljonus tonnu nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu.

2030. gadam izvirzītā 10 miljonu tonnu iecere atbilst 14% no kopējā ES elektroenerģijas patēriņa. Tā ir atspoguļota EK priekšlikumā palielināt 2030. gada atjaunīgo energoresursu īpatsvaru līdz 45%. “Atjaunīgais ūdeņradis ir svarīgs mūsu stratēģijas komponents, kas vajadzīgs, lai efektīvi pārietu uz tīru enerģiju un atbrīvotos no Krievijas fosilā kurināmā dažos industriālajos procesos,” uzsver enerģētikas komisāre Kadri Simsone. “Lai Eiropā šis jaunais tirgus varētu veidoties un attīstīties, ļoti svarīgi ir skaidri noteikumi un uzticama sertifikācijas sistēma. Šie deleģētie akti nodrošinās investoriem tik ļoti nepieciešamo juridisko noteiktību un vēl vairāk stiprinās ES industriālo līderību šajā zaļajā sektorā.”

Reklāma
Reklāma

2020. gadā Eiropas Komisija pieņēma Ūdeņraža stratēģiju, kurā izklāstīts redzējums par Eiropas ūdeņraža ekosistēmas izveidi no pētniecības un inovācijas līdz ražošanai un infrastruktūrai, kā arī starptautisko standartu izstrādei un tirgiem. Paredzams, ka ūdeņradim būs liela nozīme rūpniecības un lielas noslodzes transporta dekarbonizācijā Eiropā un pasaulē.

Līdz ar programmu “Gatavi mērķrādītājam 55%” EK ir nodrošinājusi stimulus Ūdeņraža stratēģijas ieviešanai, to vidū obligāti sasniedzamos mērķus rūpniecības un transporta nozarei.

Ūdeņradis ir arī viens no galvenajiem plāna “REPowerEU” pīlāriem, kura nolūks ir atbrīvoties no Krievijas fosilā kurināmā.

Veidos ūdeņraža ieleju

2023. gada vasarā biedrība “Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris” kopā ar vēl 43 partneriem no Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Polijas, Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Francijas un Norvēģijas sāks piecu gadu ilga ES “Horizon Europe” programmas projekta “Cross-border Hydrogen Valley around the Baltic Sea” (“BalticSeaH2”) jeb “Baltijas jūras pārrobežu ūdeņraža ieleja” īstenošanu.

SIA “H2Latvia” valdes priekšsēdētājs Kaspars Liepiņš: “Jaunie tiesību akti stimulēs zaļās elektroenerģijas ražošanu. Beidzot ir ieviesti skaidri nosacījumi, jo nozare un bizness bez tādiem nevar attīstīties.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Projekta mērķis ir radīt pirmo un reģionā lielāko starpvalstu ūdeņraža ekosistēmu, kas transformētu enerģētikas aprites ekonomiku reģionā, veicinot ātrāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas ieguvi, uzkrāšanu un izmantošanu Eiropā. “Latvijai ir dota vienreizēja iespēja būt kopā ar ziemeļvalstīm un Baltiju ūdeņraža ražošanas un pielietojuma, kā arī eksporta infrastruktūras attīstībā,” ir gandarīts K. Liepiņš.

“Dalība projektā mums ļaus iezīmēt sevi Eiropas enerģētikas kartē ne vien kā valsti, kurā tiek ražota un pašpatērēta zaļā enerģija, bet arī kā nozīmīgu punktu, kas nodrošina tās eksportu uz citām Eiropas valstīm. Tostarp projekta laikā vietējie uzņēmumi varēs iesaistīties kopējā ekosistēmas attīstībā un sniegt savu pienesumu projekta īstenošanā.”

Starp pirmajiem “BalticSeaH2” veicamajiem uzdevumiem ir dažādu ūdeņraža tehnoloģiju risinājumu izmēģinājumi, ūdeņraža ražošanas potenciāla pētniecība un praktiskā realizācija, tehnoloģiju un to pielietojumu prototipēšana, bāzes infrastruktūras izveide un starpsektoru sadarbības veicināšana.

Ūdeņraža ielejas veidotāji kā savus galvenos izaicinājumus min rūpes par klimata izmaiņu mazināšanu un visas Eiropas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī ekonomikas stimulēšanu, infrastruktūras un inovāciju attīstīšanu un ieviešanu. Projekta partneri pārstāv gan pilsētu pašvaldības, gan inovāciju, tehnoloģiju, ražošanas un enerģētikas uzņēmumus, gan zinātniskās laboratorijas un industriju.

Latviju projektā pārstāv biedrība “Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris” un Rīgas brīvosta. “Dalība reģiona lielākajā ūdeņraža ielejā ir mūsu iespēja jau šodien būt reģiona inovāciju un zināšanu kodolā, kā arī iesaistīties ne tikai kopējas reģiona ūdeņraža stratēģijas izstrādē, bet arī demonstrēt un vadīt reālus risinājumus,” teic Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Projekta atbalstam asociētā partnera statusā ir pieteikusies arī Rīgas Enerģētikas aģentūra, Rīgas Tehniskā universitāte, Ogres novada pašvaldība, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija, Vēja enerģijas asociācija, AS “Virši-A”, SIA “VK Tranzīts”, SIA “Electrify”, SIA “Naco Technologies”.

Projekts Latvijā tiek īstenots ar ES pētniecības un inovācijas programmas “Horizon Europe” finansējumu 138 000 eiro apmērā.

Projektu koordinē Somijas uzņēmumi “CLIC Innovation” un “Gasgrid Finland”. Kopējais projekta ieviešanai paredzētais finansējums ir 33 miljoni eiro.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.