Zemkopības ministrs ir apņēmības pilns Briselē aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses 0
Zemkopības ministru LA.LV sazvana, viņam atrodoties Lauksaimniecības un Zivsamniecības ministru Padomes sanāksmē Briselē (26.05). Dienaskārtībā Eiropas Komisijas (EK) publiskotais redzējums par lauksaimniecības un pārtikas produkcijas ražošanu, kā arī par situāciju lauksaimniecības produkcijas tirgū. Kāda īsti būs šīs Latvijai vitāli svarīgās nozares nākotne, kam Latvija piekrīt, un kam nepiekrīt – saruna ar Armandu Krauzi (ZZS).
Viens no ministru sanāksmē izskatāmiem jautājumiem ir par Lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas nākotnes vīziju. Ir jau iezīmējušās kontūras, kādām tām būt?
Šodien nekas vēl netiek lemts, tiek diskutēts starp dalībvalstīm par nākotni. Mums ļoti svarīgs jautājums ir par administratīvo slogu, kas jāmazina arī Latvijā. Piemēram, Eiropas Komisija nāk ar priekšlikumu, ka lauksaimniekiem pietiek nepieciešamos datus iesniegt vienā iestādē, lai tie būtu pieejami visām. Tas ir tieši tas, ko mēs kopš zemnieku protestiem Latvijā jau darām un pārkārtojam savas sistēmas.
Savukārt tas, kas mums šajā piedāvājumā nepatīk, ir Eiropas Komisijas uzskats, ka jābūt kaut kādai jaunai iestādei, kura nodarbosies ar šo datu apvienošanas darba koordinēšanu. Mēs uzskatām, ka jauns birokrātisks veidojums nav vajadzīgs un to var darīt jau esošās iestādes. Latvijā esam jau izveidojuši savienojumus starp iestādēm, apmaināmies ar datiem un lauksaimniekiem tas nemaz nav jāredz. Tādēļ veidot jaunas birokrātiskas iestādes, kas lietos kaut kādas jaunas IT sistēmas, lai tos datus dabūtu vienkopus vienā vietā, mūsuprāt, nav pareizā pieeja.
Mērķis ir pareizs, tas ir jādara, bet jaunu iestāžu veidošana šim nolūkam nav vajadzīga. To es arī sanāksmē uzsvēru. Zemniekiem un lauksaimniekiem ir jāstrādā savās saimniecībās, nevis jānodarbojas ar dažādu datu sniegšanu.
Runājot par pārtiku jāuzsver, ka Eiropas Komisijā ir parādījusies ideja pārskatīt normas maksimālo pieļaujamo līmeni policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem kūpinātajos pārtikas produktos. Tā vien šķiet, ka Eiropas Komisija tīri politiski izlēmusi, ka varētu šīs normas pamainīt. Jo konkrētu pētījumu vai bažu gadījumā šādus ieteikumus rosina Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), taču tādu pētījumu nav.
Kāds kaitējums gan mūsu pārtikas ražotājiem var celties no šo normu pārskatīšanas?
Kaitīgo vielu samazinājums pārtikā noteikti ir atbalstāms. Tomēr Latvijas iedzīvotāji ir pieraduši un pieprasa tradicionāli kūpinātus pārtikas produktus ar specifisku garšu, piemēram, šprotes . Mūsu ražotāji ir pielāgojušies, garšas visas saglabātas, mūsu ražojumos viss atbilst spēkā esošajām normām un nav kaitīgs, un te piepeši Eiropas Komisija kaut ko piedāvā! Mums jācīnās arī ar šādām lietām, kad politiski kādam kaut ko ir sagribējies un tas tiek virzīts tālāk. Tā nedrīkst notikt, mēs esam kategoriski pret!
Līdzīgas Eiropas Komisijas ierosmes nav nekas jauns. Pirms aptuveni desmit gadiem Eiropas Komisija jau iestājās pret dabīgo dūmu izmantošanu kūpināšanas procesā.
Mums tomēr jāskatās arī vēsturiskās īpatnības. Cilvēki ir pieraduši pie šiem produktiem, viņi tos labprāt lieto uzturā, turklāt ne jau katru dienu mēs ēdam šprotes vai kūpinātas vistiņas tādā daudzumā, lai šie policikliskajie aromātiskie ogļūdeņraži mūs kādā veidā ietekmētu. Viss jau ir atkarīgs no tā, cik pareizi ir sabalansēts uzturs. Piemēram, mēs katru dienu lietojam uzturā sāli, bet arī tas var atstāt iespaidu uz veselību, jo sāls ir katrā ēdienā. Visā jāzina un jāievēro mērs.
Attiecībā uz kūpinājumiem svarīgas ir arī mūsu tradīcijas, kulinārija, virtuve. Nedrīkst Eiropa tagad pieņemt normas, kuras izmestu no tirgus mūsu tradicionālos produktus. Varbūt atkārtošos, bet man ļoti nepatīk, ka šādas idejas, un pēc tam arī dokumenti, tiek virzīti tālāk nebalstoties uz pētījumiem. Tā ir ļoti nepareiza prakse no Eiropas Komisijas puses.
Jāatzīmē, ka citos jautājumos viņi, tieši pretēji, ļoti stingri balstās attiecīgos pētījumos un Eiropas Komisija saka, ka mēs nedrīkstam spert soli ne pa labi, ne kreisi, jo zinātnieki tā saka.
Varat minēt kādu piemēru?
Kad runājam par nozvejas kvotām Baltijas jūrā, tad tur ir zinātniski pētījumi, no kuriem daļa, iespējams, ir jau novecojuši. Ja šajā gadījumā Eiropas Komisija stingri grib ievērot zinātniskas atziņas, tad attiecībā uz kūpinājumiem viņi izdomā, ka tajās nebalstīsies.
Kā īsti paliek ar Latvijas šprotēm? Izdosies mums šo produktu ar visu kūpinājumu aizstāvēt?
Domāju, mums jādara viss, lai minētais jautājums vispār neparadās dienas kārtībā. Protams, mums savi šprotu ražotāji ir jāaizstāv, es citu variantu nemaz nepieļauju!
Lauksaimnieku organizācijas nesen brīdināja, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikas un kohēzijas politikas apvienošana var izraisīt lauksaimnieku bankrotus un būtisku pārtikas cenu pieaugumu. Kā jūs to komentētu?
Latvijas valsts pozīcija, kas apstiprināta arī Ministru kabinetā, ir – mums vajadzētu atsevišķas aploksnes lauksaimniecībai un kohēzijai, nevis visu valstij piešķirto samest visu kopā vienā lielā aploksnē. Bet dažādām valstīm arī viedokļi ir dažādi, diskusijas aizkulisēs notiek, un vēl joprojām ir bažas, ka atsevišķas valstis var nākt ar priekšlikumu, lai Eiropa tomēr liek kopā šīs dažādās politikas.
Mūsu pozīcija, gan valsts, gan mana personīgā, ir, ka mēs nevaram salikt šīs lietas kopā. Tas būtu kā saņemt lauksaimnieku maksājumus un salikt tos kopā vienā aploksnē ar “Rail Baltica”. Tas gluži vienkārši nav iespējams!
Jā, to tiešām būtu grūti iedomāties…
Es saku – tas nav iespējams, jūs – to būtu grūti iedomāties, bet vēl kāds paziņo, ka vispār jau varētu salikt kopā. Tomēr arī visi ES lauksaimniecības ministri ir pauduši, ka kopējai lauksaimniecības politikai jābūt atsevišķā aploksnē, jo tā ir atsevišķa politika.
Kā jūs komentētu ES atmežošanas regulas prasības?
Latvija ir viena no valstīm, kur nav nekādu pazīmju, ka meža platības samazinātos, ka notiek kaut kāda atmežošana. Meža platības mums ir pieaugušas un pēdējo simt gadu laikā gandrīz dubultojušās. Latvijai ir ļoti stingra likumdošana, kur kādu platību atmežošana praktiski nav iespējama. Ja kāds to vēlas, viņam jāiestāda mežs vietā vai arī jāmaksā milzīgas kompensācijas.
Veidot milzīgu birokrātiju, kur jāpierāda koku izcelsme, manuprāt, nav pareizi. Vienā reģionālā konferencē uzņēmums, kurš no aizaugušās lauksaimniecības zemēs vai grāvmalās iegūta alkšņa ražo kokogles, stāstīja, ka Eiropas partneri prasa dokumentus, ka šis alksnis nav iegūts atmežošanas rezultātā. Tāda esot Briseles prasība. Neviens tur pat nepadomā, ka kokus var audzēt arī lauksaimniecības zemē.
Mums, saskaņā ar likumu, ir atļauti plantāciju meži, mums Ziemassvētku eglītes lauksaimniecības zemē stāda un audzē. Tā nav atmežošana, bet gan ražas novākšana lauksaimniecības zemēs, tam nav nekāda sakara ar mežu. Šajā gadījumā birokrātija aizgājusi jau tik tālu, ka sāk traucēt mūsu ražotājiem.
To, ka viņas neatmežo planētas plaušas, būtu jāpierāda tām trešajām valstīm, kur izcērt mūža mežus vai stāda palmas eļļas iegūšanai. Mēs nevēlamies, lai Brisele uzstāda tādas prasības valstīm, kur atmežošana nenotiek.
Vēl viens jaunums ir prasība dzīvnieku transportēšanai atvēlēt ne vairāk par deviņām stundām. Vai Latvijai šāda prasība ir pieņemama?
Šī prasība ir saistīta ar dzīvnieku labturības prasībām, bet galīgi nav ņemts vērā, ka dažas valstis ir ļoti tālu prom no lielajiem Eiropas tirgiem. Normas uzliktas tādas, ka principā Latvija vairs nevar piedalīties brīvā tirgū. Piemēram, aizvest vistas uz specializētu kautuvi Polijā nebūs iespējams, jo ceļš aizņems vairāk par deviņām stundām.
Savukārt uzbūvēt līdzvērtīgas jaudas kautuvi tepat Latvijā nav iespējams, tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma. Tās valstis, kuras ir vairāk Eiropas centrā, šis problēmas atrisina, jo viņām apkārt ir liels tirgus – Vācija, Polija. Toties mums vajadzīgs laiks, lai varētu aizbraukt līdz noteiktam galamērķim. Jo ko gan mēs darīsim? Sasniedzot deviņu stundu robežu apstāsimies ceļmalā un krausim dzīvniekus laukā? Šis priekšlikums ir ļoti nejēdzīgs.
Kādas jums, kā zemkopības ministram, ir iespējas pārliecināt Eiropas birokrātus?
Šis darbs notiek dažādos līmeņos. Viens ir ministru līmenis, kur mēs runājam par dažādiem jautājumiem ar kolēģiem un paužam to publiski, otrs līmenis ir, ko dara mūsu pārstāvji Briselē – atašeji, arī Zemkopības ministrijai tādi ir. Viņi izdara ļoti lielu darbu, runājot ar citu valstu pārstāvjiem, jo viņi dzīvo Briselē, ikdienā apmeklē darba grupas un pauž savas valsts viedokli.
Vairākos līmeņos strādājot, gatavojot dokumentus, arī iebilstot Eiropas Komisijai, mēs aizstāvam Latvijas intereses. Papildus valsts pārvaldei un politiķiem ļoti svarīgi ir lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, kuri arī Briselē pārstāv mūsu intereses. Tā ir Eiropas lauksaimnieku “jumta” organizācija “Copa-Cogeca”, diemžēl šobrīd nav lauksaimnieku pārstāvju Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā.
Tātad neļausiet mūsu lauksaimniekus, zivsaimniekus un mežsaimniekus apbižot?
Tieši tā! Cīnāmies, lai neapbižotu.
