Zinātnes izcilība vai praktiski un pa lēto? 0
LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs
Latvijas zinātnes telpas vasarīgo mieru, ko ierasti aizpilda atvaļinājumi, dalība konferencēs, zinātnisko rakstu un citu atlikto darbu pabeigšana, jūtami satricināja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas aicinājums vasaras vidū diskutēt par Latvijas Zinātnes padomes (LZP) piešķirto finansējumu Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) projektiem. Kas būtiski – nevis par visiem, bet trim sociālo zinātņu projektiem. Tāpēc arī es kā Latvijas Universitātes (LU) zinātņu prorektors sēdē būšu, jo divi no trim ir LU zinātnieku īstenoti projekti.
Komisijas sēdes laiks ir ierobežots, tāpēc labi ar jautājumu iepazīties un skaidrot jau iepriekš, sēdei atstājot vietu argumentētai diskusijai. Par jautājumu jau izteikušies virkne žurnālistu, kolēģu un iestāžu, akcentējot gan situācijas kontekstu [1], gan akadēmiskās brīvības principa apdraudējumu [2,3,4,5], gan FLPP īpašo un atšķirīgo lomu zinātnes finansējuma sistēmā [6], ko arī pats esmu pirms teju trīs gadiem skaidrojis x.com pavedienā [7]. Svarīgi, ka arī par visiem trim izvēlētajiem projektiem ir viegli atrodama informācija [8,9,10]. Ja jau tik daudz ir teikts un atrodams, kas tad nav skaidrs? Patiesi nezinu. Centīšos iedot trīs savus akcentus – jēga, nauda un lielā bilde -, cerot, ka kādiem tie palīdzēs jautājumu izprast dziļāk.
Jēga. Viena no īpatnējākajām zinātnes sadaļām ir fundamentālie pētījumi, kuru pamata mērķis ir zināt un saprast vairāk nekā līdz šim cilvēce ir varējusi. Nevis ātrāk, lētāk, precīzāk, bet saprast un radīt jaunas zināšanas. FLPP projekti ir vienīgais tematiski atvērtais finansējums fundamentāliem pētījumiem no Latvijas budžeta. Katra FLPP projekta pamatā ir kāda pētnieka jauna ideja. Akadēmiski brīva ideja. Iespēju to īstenot nosaka divi atlases nosacījumi – ekspertīzi veic labākie iespējamie vērtētāji (LZP atlasīti anonīmi ārvalstu zinātnieki ar zināšanām projekta jomā) un finansēti tiek tikai labāk novērtētie projekti (pēdējos gados konkursā finansēti tiek 8% vai mazāk no projektu pieteikumiem, kas ir mazāk kā daudzviet Eiropā). Šogad vērtēšanas procesā tiek veidoti arī ekspertu paneļi, kas ne tikai vērtē atsevišķus projektus, bet tos arī salīdzina. Kāpēc mums vajag šādus projektus? Var teikt, ka tā ir starptautiska sacensība par pirmatklājēja slavu, gluži kā medaļas sportā vai panākumi kultūrā. Šie projekti ļauj Latvijas zinātniekiem konkurēt starptautiski. Uzlikt un turēt Latviju uz kartes.
Finansējums. Viena FLPP projekta apmērs ir līdz 300 000 eiro uz trim gadiem jeb līdz 100 000 eiro gadā. Izglītības un zinātnes ministrijas 2025. gada budžetā zinātnei iezīmēti 102,7 miljoni eiro, no tā FLPP projektu kopējais budžets ir aptuveni 20 miljoni eiro. Kopā ar Eiropas Savienības struktūrfondiem, starptautiskiem finansējuma avotiem (piemēram, “Apvārsnis Eiropa”), uzņēmumu finansējumu, pētniecībai un attīstības aktivitātēm Latvija 2024. gadā tērēja 0,92% IKP, kas bija aptuveni 370 miljoni eiro. Tātad, visi FLPP kopumā finansē ap 5% Latvijas zinātnes. Varam sarēķināt, ka mēs Latvijā šobrīd atļaujamies vienlaicīgi finansēt 200 pētnieku ambiciozākās jaunās idejas, bet pētnieku skaits Latvijā pārsniedz 7000. Jau iepriekš esmu skaidrojis kā tipiski veidojas viena projekta izmaksas [7], bet, īsi atkārtojot, – viena projekta budžets faktiski nosedz dažu pētnieku darbu daļslodzē, no kuriem vismaz viens ir studējošais, bieži doktorants, kurš projekta laikā izstrādā savu promocijas darbu, kā arī nepieciešamos materiālus, konferenču, publicēšanās un infrastruktūras izdevumus. Viena projekta finansējuma apmērs ir salīdzināms ar citām Eiropas valstīm (Vācu DFG un Franču ANR granti), ar atšķirību, ka Latvijā jāsedz arī pamata pētnieku atalgojums. Arī fundamentālo projektu kopējais finansējums pret IKP ir salīdzināms, tomēr mazāks nekā Francijā un Vācijā. Vērts piebilst, ka vidēji Eiropas Savienībā pētniecībai un attīstībai tērē manāmi vairāk nekā mēs – tie ir 2,24% no IKP.
Lielā bilde. Zinātnē arvien vairāk pieaug konkurence par talantīgiem cilvēkiem. Pozīcijas ar labu atalgojumu un finansējumu komandai un laboratorijai tiek piedāvātas gan Eiropā, gan eksotiskākās valstīs, gan tagad arī uzņēmumos. Kāpēc? Jaudīgi un starptautiski atzīti zinātnieki ir mūsdienu rokzvaigznes. Viņi būtiski maina vidi ap sevi – viņi palīdz veidot lielas komandas un apmācīt cilvēkus, piesaista finansējumu, palīdz attīstīties jauniem zinātnes virzieniem, veicina institūciju atpazīstamību, jaunu studiju virzienu un studiju kvalitātes attīstību, veicina blakus esošo uzņēmumu konkurētspēju vai jaunu uzņēmumu veidošanos. Piemēram, tikai pateicoties LU prof. Andra Ambaiņa daudzu gadu darbam šogad februārī Rīga kļuva par kvantu informātikas pasaules centru, Rīgā notiekot QIP2026 konferencei [11]. Pēc FLPP projektā veiktajām iestrādnēm LU prof. Inta Mieriņa ieguva prestižo Eiropas Pētniecības padomes (ERC) grantu 2 miljonu eiro apmērā, lai pētītu atšķirības sabiedrības attieksmē pret migrantiem [12]. LU Cietvielu fizikas institūta un Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki kopīgi izveidojuši tehnoloģiju jaunuzņēmumu, kas jau piesaistījis vairāk nekā trīs miljonus eiro orgāna uz čipa sistēmu izveidei un būtiski attīsta mikrofluīdikas virzienu Latvijā [13]. Investīcijas fundamentālajā pētniecībā ir ar lēnu, bet ļoti vērtīgu atdevi. Kā talanti izvēlas savu darba vidi? Arvien biežāk pētnieki vaicā ne tikai par finansējumu, bet arī par akadēmiskās vides kvalitāti un akadēmisko brīvību valstī un organizācijā. LU mēs veidojam tādu pētniecības atbalsta sistēmu, lai zinātniekam savu ambīciju īstenošanai LU būtu labākā vieta. Arī Latvija tāda ir un var turpināt būt.
Kur tad problēma? Saeimas komisijas nav vieta, kurā diskutēt par individuāliem fundamentāliem pētījumiem. Labāko iespējamo ekspertīzi šie projekti jau ir izgājuši. Izies atkārtoti arī projekta vidū un noslēgumā. Esmu drošs, ka ne Saeimas komisijas locekļiem, ne man nav vajadzīgās ekspertīzes, lai zinātniski vērtētu šo projektu saturu. Varbūt starp citiem dalībniekiem kādu varētu atrast. Ko tad ir vēlme noskaidrot? Tie varētu būt jautājumi par FLPP projektu kopējo finansējumu vai finansējumu vai uzdevumiem Valsts pētījumu programmām (tajās tēmu definē pasūtītājs, kas ierasti ir ministrija), atalgojumu konkurētspēju, veidiem kā labāk sabiedrībai skaidrot pētījumus, iespēju mazināt birokrātiju projektu īstenošanā vai prioritātēm nākamajam fondu periodam. Bet teju nevienā no tiem nav nepieciešama trīs FLPP projektu vadītāju dalība…
Noslēgšu ar retorisku piebildi. Līdz šim brīdim prestižos ERC grantus kopā ir saņēmuši pieci latvieši. Un tikai divi no tiem strādā Latvijā. Gribam un varam labāk?!
