Foto – Leta/Ieva Lūka

Zinātniskā konferencē Baltijas valstu pētnieki runās par grāmatniecību starpkaru periodā 0

Pievieno LA.LV

14. martā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks starptautiska zinātniska konference “Baltijas grāmata 1918-1940”, aģentūru LETA informēja bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Nosaukti nāvējošākie automobiļi uz ceļiem: turam īkšķus, lai neatrodi sarakstā savu auto
Kokteilis
Viņu skatiens “izurbjas” citiem cauri: 3 datumi, kuros dzimušos mēdz uzskatīt par biedējošiem
FOTO. “Vai tas ir normāli?” Guntars veikalā nopērk tomātu, taču, pārgriežot to uz pusēm, viņu sagaida pārsteigums
Lasīt citas ziņas

Konferencē ar referātiem uzstāsies Baltijas valstu 20. gadsimta grāmatniecības pētnieki, piedāvājot padziļinātu ieskatu reģiona grāmatrūpniecības attīstībā starpkaru periodā. “Daudzveidīgais grāmatu klāsts, kas tika publicēts Latvijā, Igaunijā un Lietuvā pagājušā gadsimta 20.-30. gados, liecina par valstiskuma nodrošināto uzplaukumu izdevējdarbībā, rosīgu privāto iniciatīvu un mērķtiecīgi veidotu valsts politiku šajā nozarē,” stāsta Zilberts.

Konferencē referenti iepazīstinās ne tikai ar Baltijas valstu izdevējdarbību, bet arī tā laika populāro lasāmvielu un profesionālās vides centieniem popularizēt grāmatas un lasīšanu vispār.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pasākums tiek organizēts projekta “Ceļojošā izstāde “Tiks aizliegts. Baltijas grāmata 1918-1940″” noslēguma posmā. Referentu vidū ir visi izstādes tapšanā iesaistītie Igaunijas, Latvijas un Lietuvas grāmatzinātnieki.

Kā atgādināja Zilberts, pērn izstāde bija skatāma Viļņā, Martīna Mažvīda Lietuvas Nacionālajā bibliotēkā, Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā un 1. novembrī atklāta LNB. Pēc konferences norises izstāde būs aplūkojama vēl desmit dienas jeb līdz 24. martam. Ieeja tajā ir bez maksas.

Pēc Zilberta paustā, laikposmu no 1918. līdz 1940. gadam mēdz dēvēt par “zelta laikmetu” Baltijas grāmatniecībā. Daudz kas notika pirmo reizi, tostarp valstiskums bija nodrošinājis netraucētas attīstības iespēju, beidzot bija pieejama pilna cikla izglītība nacionālajās valodās, nozaru pētnieki bija ieguvuši iespēju publicēties augstskolu un zinātnisko institūtu apgādos, lasīšana ļāva gūt gan zināšanas, gan pilnvērtīgu izklaidi kā laukos, tā pilsētā.

Šajā laikā, kā norādīja Zilberts, lasīja un savu inteliģenci vairoja visi sociālie slāņi, autoriem pavērās iespēja daudzveidīgai un brīvai jaunradei, valsts iesaistījās grāmatu popularizēšanā un atbalstā grāmatniecībai, kā rezultātā gan tirāžas, gan grāmatu māksla sasniedza līdz šim nebijušas virsotnes.

Projekts “Baltijas grāmata” norisinās Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

LA.LV Google ziņās Pievienot
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.