“Žurku slimība” uzņem apgriezienus; jau 42 ar leptospirozi saslimušie, 3 nāves gadījumi 0

Šogad līdz 10. novembrim Latvijā kopā reģistrēti 42 leptospirozes saslimšanas gadījumi, tostarp saņemti trīs ziņojumi par letālu iznākumu, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

Reklāma
Reklāma
“Viena no pretīgākajām iestādēm Latvijā!” Klienti šūmējas par pasniegtā ēdiena kvalitāti populārā picērijā Latvijā 48
Kas notiek Lietuvā? Aculiecinieks iemūžinājis uz dzelzceļa sliedēm reti redzamu ainu
Kokteilis
Astrologi un numerologi atklāj: Tiem, kas dzimuši šajos trīs mēnešos, piemīt neparasta dāvana
Lasīt citas ziņas

Gandrīz visi pacienti ārstējušies vai turpina ārstēties stacionāros. Lielākā daļa pacientu ziņojuši par iespējamu kontaktu ar grauzējiem, mājdzīvniekiem vai vidi, kas varētu būt piesārņota ar to izdalījumiem, piemēram, strādājot piemājas dārzā, peldoties vai veicot uzkopšanas darbus saimniecības telpās, norāda SPKC.

Kā skaidroja centrā, katram saslimšanas gadījumam bijušas individuālas situācijas un riski, kuros cilvēks varēja inficēties.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visvairāk saslimšanas gadījumu reģistrēti, sākot no augusta, kas norāda uz izteiktu sezonālu pieaugumu vasaras beigās un rudenī, kas ir saistīts ar ražas vākšanu, kā arī grauzēju migrāciju cilvēka mājokļos un saimniecības telpās.

Saslimšanas gadījumi reģistrēti Rīgā, Jelgavā, kā arī Jelgavas, Cēsu, Ogres, Salaspils, Ropažu, Bauskas, Siguldas, Augšdaugavas, Kuldīgas, Alūksnes un Valmieras novados.

Iepriekšējos gados reģistrēti vidēji četri saslimšanas gadījumi gadā – no viena gadījuma 2021. gadā līdz astoņiem gadījumiem 2017. gadā.

Leptospirozi pārnēsā dažādi dzīvnieki, īpaši peļveidīgie grauzēji, bet pārnēsātāji var būt arī lauksaimniecības dzīvnieki, suņi un kaķi, skaidro SPKC. Cilvēki visbiežāk inficējas ar slimību, nonākot saskarē ar dzīvnieku piesārņotu ūdeni, mitru augsni vai dzīvnieku izdalījumiem un citiem objektiem, kas piesārņoti ar inficētu dzīvnieku urīnu.

Lielākā daļa pacientu ziņojuši par iespējamu kontaktu ar grauzējiem vai vidi, kas varētu būt piesārņota ar to izdalījumiem, piemēram, strādājot piemājas dārzos.

Leptospiroze ir zoonoze jeb infekcijas slimība, kas tiek pārnesta no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Leptospirozes izraisītājs ir baktērijas leptospiras, kas ārējā vidē var saglabāties nedēļām vai pat mēnešiem, īpaši mitrā un vēsā vidē, taču tās ir jutīgas pret izžūšanu un augstu temperatūru, norāda SPKC. Inficētie dzīvnieki izdala leptospiras ar urīnu. Uzņēmīgi ir visi siltasiņu dzīvnieki, kas nozīmē, ka infekcijas izraisītāji plaši cirkulē dabā.

Reklāma
Reklāma

SPKC skaidro, ka cilvēka organismā leptospiras var iekļūt caur acu, deguna un mutes gļotādu, kā arī caur sīkiem ādas bojājumiem, kontaktējoties ar grauzēju un citu dzīvnieku, ieskaitot mājdzīvnieku piesārņoto vidi – ūdeni, augsni, priekšmetiem un citām vietām.

Saslimt iespējams arī, tīrot vai uzturot vietas, kur uzturas grauzēji, aprūpējot mājdzīvniekus vai strādājot ar mājlopiem, īpaši, ja ir sīki ādas bojājumi. Retāk var inficēties, peldoties vai brienot pa piesārņotu ūdeni, norāda SPKC.

Leptospirozes gadījumā laiks no inficēšanās līdz pirmo simptomu parādīšanās parasti ir septiņas līdz desmit dienas, taču tas var svārstīties no 2 līdz 30 dienām. Biežāk novērojami gripai līdzīgi simptomi – paaugstināta temperatūra, drudzis, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes, nelabums, vemšana, apetītes zudums, apsārtušas acis un nespēks. Smagākos gadījumos iespējamas komplikācijas – meningīts, asinsizplūdumi, dzelte, nieru un aknu bojājumi, hemolītiska anēmija vai apziņas traucējumi, informē SPKC.

Ja pēc saskares ar dzīvniekiem vai potenciāli piesārņotu vidi parādās minētie simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta un jāinformē par riska faktoriem, jo laikus sākta ārstēšana palīdz novērst komplikācijas.

Risks inficēties ar leptospirozi palielinās aukstajā gada laikā, dažādiem grauzējiem migrējot cilvēku mājokļos un lauksaimniecības telpās. Lai novērstu inficēšanos ar leptospirozi, SPKC speciālisti aicina lietot cimdus, zābakus un aizsargapģērbu, veicot dārza, lauku vai dzīvnieku aprūpes darbus.

Viens no svarīgākajiem profilakses pasākumiem ir roku mazgāšana, tāpēc SPKC aicina regulāri mazgāt gan rokas, gan potenciāli piesārņotus produktus – augļus un dārzeņus.

Ja mājās ir konstatēta grauzēju klātbūtne, savlaicīgi jāveic deratizācijas pasākumi, lai ierobežotu grauzēju izplatību. Vienlaikus svarīgi uzturēt tīras pārtikas glabāšanas un gatavošanas vietas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.