Pasaulē
Eiropa

Zviedrija uztur modrību – veic retu armijas mobilizāciju un sūta tankus1


Zviedrijas lidmašīnas un karakuģi patrulē pie Gotlandes salas 25. augustā.
Zviedrijas lidmašīnas un karakuģi patrulē pie Gotlandes salas 25. augustā.
Foto: Antonia Sehlstedt/REUTERS/SCANPIX/LETA

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Aizvadītajā nedēļā Krievijas militārie manevri un vairāku rietumvalstu flotes mācības Baltijas jūrā pamudināja Zviedriju veikt retu armijas mobilizāciju un nosūtīt tankus un lidmašīnas Gotlandes salas galvenās ostas aizsardzībai.

Zviedrija vairo militāro jaudu

“Mūsu klātbūtne un rīcība Gotlandē apliecina, ka mēs esam pavairojuši savu militāro jaudu,” intervijā izdevumam “Politico” paziņojis Matiass Ardins, kurš komandē nesen atkal izveidoto Gotlandes pulku.

Zviedrijai drošības trauksme bija iespēja pārbaudīt piecus gadus ilgušo militārās gatavības atjaunošanu salā, kas desmit gadus kopš 2005. gada bija pamatā demilitarizēta. Baltijas jūras reģionā kopumā tas bija apliecinājums, cik dramatiski ir pasliktinājusies drošības situācija Eiropas austrumu flangā kopš Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā 2014. gadā.

Militārie eksperti atzīmē, ka ainas ar smago artilēriju nodrošinot aizsegu karavīru izkāpšanai no Gotlandes prāmja, kas, karakuģu un iznīcinātāju pavadīts, bija ieradies no Zviedrijas, nebija redzētas kopš aukstā kara beigām. “Tā ir augstākās pakāpes gatavība, ko es esmu pieredzējis kopš 1991. gada,” zviedru laikrakstam “Aftonbladet” pavēstījis Zviedrijas Karaliskās kara zinātņu akadēmijas biedrs Johans Viktorins.

Zviedrijas militārpersonu sociālajiem medijiem nosūtītie videokadri liecināja, ka tanki bijuši izvietoti Gotlandes piekrastē, lai atbalstītu karaspēka ierašanos, un salā pastāvīgi izvietotie karavīri patrulēja ielās.

Kā paziņojis Zviedrijas militāro mācību vadītājs Jans Tornkvists, to mērķis bija stiprināt Baltijas jūras pārraudzību. “Baltijas jūras reģionā notiek militārās aktivitātes, ko veic gan Krievijas, gan Rietumu puse, kas dažos aspektos nav pieredzētas kopš aukstā kara laika,” viņš teica.

Zviedrijas laikraksts “Dagens Nyheter” 25. augustā ziņoja, ka trīs Krievijas karakuģi pietuvojušies Gotlandei, izraisot trauksmi, taču zviedru militārpersonas atteikušās apstiprināt šo versiju vai skaidrot to darbības. Nākamajā dienā Zviedrijas armijas vadība slēdza publisku pieeju ostai Gotlandes ziemeļrietumu piekrastē un paziņoja, ka šajā rajonā notiek militāra operācija.

Augusta beigās spriedze šķita norimusi. Militārpersonas informēja, ka operācija turpinās, taču tanku ostas rajonā vairs nebija, tikai daži bruņutransportieri, un nebija redzami arī karakuģi. Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka Zviedrijas pretdarbību izraisījušas Krievijas aktivitātes.

“Krievi tuvumā rīko militārās mācības vai ko citu, tāpēc ir labi, ka mēs apliecinām, ka arī esam gatavi,” intervijā “Politico” teica 28 gadus vecais arheoloģijas students Jons Eriksons. Krievijas vēstniecība Stokholmā atteicās sniegt komentāru.

Nostiprina garnizonu Gotlandē

Analītiķi atzīmē, ka Zviedrijas armijas manevri Gotlandē ir svarīgs robežpunkts reģiona vēsturē pēc aukstā kara. Zviedrija tāpat kā tās kaimiņvalsts Somija nav NATO locekle, taču aukstā kara laikā – un arī tagad – NATO to uzskatīja par sabiedroto, bet Maskava – par pretinieku.

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Zviedrijas flote regulāri atgaiņāja Krievijas zemūdenes no savas piekrastes, līdz kāda no tām it kā “navigācijas kļūdas” dēļ uzskrēja klintīm Zviedrijas flotes bāzes Karlskrūnas tuvumā.

1991. gadā, kad sabruka Padomju Savienība, tika uzskatīts, ka Austrumu un Rietumu karaspēles Baltijas jūrā ir beigušās, un Zviedrija izveda armijas garnizonu no Gotlandes. Taču Maskavas un Rietumu attiecību pasliktināšanās, ko veicināja Krievijas veiktā Gruzijas un Ukrainas teritoriju aneksija, lika pārdomāt, vai zviedru spēku izvešana no Gotlandes bija pareizs lēmums.

2014. gada oktobrī salu arhipelāgā Stokholmas tuvumā tika meklēta ienaidnieka zemūdene. Drošības situācijai saasinoties Baltijas jūras reģionā un citviet, Zviedrija lēma atkal izvietot garnizonu Gotlandē.

Baltijas jūras vidū esošā sala pusceļā starp Stokholmu un Krievijas ostu Kaļiņingradu un ceļā uz otru Krievijas lielāko pilsētu Sanktpēterburgu jau sen tikusi uzskatīta par stratēģisku vērtību. Pēdējos piecos gados Zviedrija ir nostiprinājusi savu Gotlandē izvietoto militāro vienību.

Toftas bāze, kur agrāk bija tikai šautuve zemessardzei, ir pārveidota par modernu garnizonu atjaunotajam Gotlandes pulkam. Te uzceltas novietnes un remonta telpas tankiem, kā arī sporta zāle un jauna kazarma karavīriem. Kopš 2015. gada pastāvīgā militārā personāla skaits salā ir palielināts no 50 līdz vairāk nekā 300 regulārās armijas karavīriem, kurus atbalsta zemessardzes kontingents.

Saistītie raksti

Šovasar dienestā Gotlandes pulkā tika uzņemti pirmie jauniesaucamie. Zviedrijā kopš 2018. gada ir atjaunots nacionālais karadienests.

Zviedrijas valdība, plānojot aizsardzības budžetu tuvākajiem gadiem, paredz izdevumu palielināšanu savas Baltijas jūras teritorijas aizsardzībai, atzīmē “Politico”. Aprēķini liecina, ka, Zviedrijas aizsardzības izdevumiem tuvākajos gados pieaugot par pieciem miljardiem kronu gadā, 2025. gadā tās aizsardzības budžets varētu sasniegt 85 miljardus kronu (8,2 miljardus eiro).

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
“Padomju rūpniecība, ko iznīcināja nacionālisti!” Kas ticis noklusēts mītā par vareno rūpniecību padomju Latvijā?
5 minūtes
"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Tagad meitenes mācīsies zāģēt, urbt un virpot, savukārt zēniem būs jāapgūst tamborēšana, adīšana un šūšana 24
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Un citiem latgaliešiem pasaki, ka vajag viņu gāzt na**j!” Ubanovičs Saeimā aizmirst izslēgt mikrofonu 2
59 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Francijas prezidents Emanuels Makrons, viesojoties prezidenta pilī, koķetē ar sievu Bridžitu 1
2 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Pēteris Apinis: “Placebo, nocebo un Covid 19 jeb – kādēļ ar baidīšanas kampaņām tiek nodarīts vairāk slikta nekā laba!” 5
3 stundas