Veiko Spolītis: Zviedrijas nepieredzētā bruņošanās un NATO partnerība 2
Veiko Spolītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zviedrija līdzīgi Somijai ir militārajām aliansēm nepievienojusies valsts. Somijas militārā doktrīna atšķirībā no Zviedrijas kopš 1995. gada paredz pievienošanos NATO gadījumā, ja Krievija uzsāktu militāru konfliktu Baltijas jūras reģionā.
2017. gadā Zviedrija atjaunoja obligāto militāro dienestu, 2018. gadā nepieredzēti palielināja militāros izdevumus un atjaunoja iepriekš likvidēto militāro garnizonu Gotlandes salā. 2018. gadā Zviedrija aktīvi piedalījās NATO militārajās mācībās “Trident Juncture” Norvēģijā un 2019. gadā organizēja militārās mācības “Ziemeļu vējš” Zviedrijā ar NATO karavīru piedalīšanos.
Valdošās sociāldemokrātiskā (SP) un zaļā partija joprojām neatbalsta līdzdalību NATO, tomēr atbalstītāju (32%) un pretinieku (30%) skaits līdzdalībai NATO ir sasniedzis nepieredzētu līdzsvaru. Lai arī neizlēmušo skaits ir 38%, tomēr institūta “SOM” aptaujas skaitļi ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā, ka 1994. gadā 48% zviedru bija pret NATO.
Mūsu tuvāko Rietumu kaimiņu jaunā aizsardzības doktrīna paredz no 2021. līdz 2025. gadam investēt valsts aizsardzībā papildus trīs miljardus eiro (85% palielinājums). Šīs būs lielākās investīcijas aizsardzības sfērai kopš 1950. gada.
Personālsastāvu ir plānots palielināt no patlaban 60 000 līdz 90 000 karavīriem, pirkt piekto zemūdeni jūras spēkiem, kā arī uzlabot ieroču sistēmas sauszemes un gaisa spēkiem. Zviedrijas parlamenta (Riksdāga) budžeta anotācijā galvenais finansējuma palielinājuma iemesls ir minēts Krievijas karš Ukrainā, un tiek atgādināts, ka Krievijas ieroču žvadzināšana Baltijas jūras reģionā neatšķiras no PSRS militārisma Aukstā kara periodā.
2020. gada 15. decembrī galēji labējā Zviedrijas demokrātu partija mainīja savu nostāju pret NATO un, atbalstot opozīcijas rezolūciju Riksdāgā, aicina valdību virzīties uz NATO. Šis bija taktisks solis, jo, lai arī parlaments, pieņemot attiecīgu rezolūciju, neko neapņemas darīt, tomēr šādi Zviedrijas aizsardzības doktrīna sāk līdzināties Somijai, jo liek padarīt ieroču sistēmas un aizsardzības plānus savietojamus ar NATO.
Konservatīvais ASV laikraksts “Wall Street Journal” 2021. gada 5. janvārī ziņoja, ka ASV speciālo uzdevumu vienības karavīri jeb “Zaļās beretes” ir pastāvīgi dislocētas Zviedrijā un gatavo 20 000 zviedru zemessargus sabotāžas un slēpņa taktikai. Gotlandē vietējie zemessargi tiek gatavoti potenciālajam Krievijas uzbrukumam no Pleskavā dislocētās 76. gaisa desanta divīzijas.
Tūlītēja Zviedrijas līdzdalība NATO nav paredzama jo SP joprojām savu nostāju nav mainījusi, un, lai šādu doktrinālu lēmumu pieņemtu Zviedrijā, jāvalda visu politisko spēku saskaņai. Jāatzīmē, ka šie uzlabojumi ir notikuši tieši aizsardzības ministra Pētera Hulkvista (SP) vadībā. Riksdāga vēlēšanas 2022. gada 11. septembrī nav aiz kalniem un valdošās SP popularitāti noteiks veiksme, cīnoties pret Covid-19. Šobrīd tā nav īsti veiksmīga, opozīcijas Moderātu partijas vadītājs Ulfs Kristersons uzskata, ka Zviedrija varētu kļūt par NATO dalībvalsti jau šajā desmitgadē.
