Latvijā
Vēsture

1928. gada 9. maijā. Padomju Krievijas plosti Rīgā 16


Krievijas plosti pie Daugavpils 20. gados.
Krievijas plosti pie Daugavpils 20. gados.
Krievijas plosti pie Daugavpils 20. gados.

Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja, ka Ķengaraga tuvumā, pie Jumpravmuižas Daugavā, noenkurojušies pirmie 18 plosti no Padomju Krievijas. Tie tradicionāli jau kopš cara laikiem sāka savu ceļu no Vitebskas guberņas, tikko upē bija izgājis ledus, un Rīgā nonāca piecu nedēļu laikā. “Krievijas plosti” skaitījās pavasara pazīme. Arī paši plostnieki bija PSRS pilsoņi no Vitebskas apkaimes. “Atbraukuši Vitebskas apkārtnes krievi: ādas puskažokos, jērenīcās, garos vaļenkos, pastalās. Saulē un vējos rūdītas sejas. Dažs devies plostnieka smagajās gaitās ar visu ģimeni: vīrs, sieva, dēls, pat jauna meita,” novēroja avīze. Plostnieki stāstīja, ka par braucienu saņemot 110 zelta rubļus, par ko dzimtenē var nopirkt 55 pudus rudzu miltu. Atbraucēji parasti uzturējās Rīgā dažas dienas. Pēc karantīnas izturēšanas iepirka veikalos apģērbu, dažādas sadzīves lietas un tad ar vilcienu caur Daugavpili devās mājup. Korespondenti nereti vēlējās ar šiem ļaudīm parunāt par dzīves apstākļiem Padomju Savienībā. “Ja ir maize un miers, tad stāvam par katru iekārtu,” viens no viņiem attrauca “Jaunāko Ziņu” žurnālistam. Ar gadiem padomju plostnieki kļuva aizvien nerunīgāki – bija skaidrs, ka grupā ir arī ziņotāji. Tajā reizē plostus bija atstūrējuši 40 plostnieki. Gadā no Padomju Krievijas parasti atpludināja ap tūkstoš plostu. Tradīcija saglabājās līdz 30. gadu beigām, līdz 1937. gadā avīzes ziņoja, ka plosti no PSRS vairs nepienāk.

LA.lv