Jūlija Madernieka darināts skapis.
Jūlija Madernieka darināts skapis.
Publicitātes foto

Rietumu Bankas Labdarības fonds palīdzēs atjaunot unikālās Madernieka mēbeles 0

Gaidot Ziemassvētkus, Rietumu Bankas Labdarības fonda valde vienā no šā gada pēdējām sēdēm pieņēma lēmumu par mērķstipendijas piešķiršanu Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam unikāla Jūlija Madernieka darināta mēbeļu komplekta atjaunošanai, portālam LA.lv pastāstīja bankas Preses centra pārstāve Margarita Jevsigņejeva.

Reklāma
Reklāma
Krievi nāk virsū kā melna nakts.. Ukraiņi nosauc laiku, kad vairs nevarēs noturēt fronti – ne ieroču, ne spēka nav
10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 69
Lasīt citas ziņas

Muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā atrodas Madernieka dizainētas mēbeles – unikāla starpkaru perioda interjera “latviešu stila” paraugi.

Kā atzīst mākslas vēsturnieki, 20. gadsimta pirmajā pusē izcilu tā laika mākslinieku daiļradē īpaši aktuāls bija identitātes jautājums un jaunu dekoratīvi lietišķās mākslas izteiksmes formu meklējumi, un mākslinieki neatlaidīgi darbojās jauna nacionālā stila meklējumos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šis auglīgais, spilgtais periods sakrita ar Eiropas Art Deco stila uzplaukuma laiku, tomēr vēsturisku un politisku iemeslu dēļ neturpinājās ilgi, un līdz mūsdienām ir saglabājies neliels skaits autentisku artefaktu un latviešu meistaru autordarbu.

Šis nav vienīgais Rietumu Bankas Labdarības fonda un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja sadarbības piemērs šajā gadā. Vasarā ar fonda atbalstu muzeja kolekciju papildināja latviešu tekstilmākslinieces Ellas Ūdres-Dvieles (1904–1990) darinātā mākslas tekstīlija un oriģināli ar mākslinieces dzīvi saistīti dokumenti. Tekstīlija ir veidota 20. gadsimta 70. gados tā laika aktuālo Eiropas modernisma ideju ietekmē.

“Mēs ar pateicību šogad esam pieņēmuši vairākus Labdarības fonda iegādātos priekšmetus. 60.–70. gadi latviešu dizainā un dekoratīvajā mākslā ir ārkārtīgi interesants un mūsdienu mākslas mīļotājiem vēl mazpazīstams laiks. Šajā periodā radīja izcili meistari, sava ceļa gājēji, kuri centās izprast pasaules mākslas tendences un apvienot tās ar nacionālajām daiļrades tradīcijām. Diemžēl daudzi paraugi ir izkaisīti pasaulē, tādēļ mēs vienmēr priecājamies, ja tie nonāk muzeja fondos, kļūst pieejami zinātniskajam un muzeja darbam,” stāsta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijas galvenā glabātāja Velta Raudzepa.

Rietumu Bankas Labdarības fonds šogad daudzos veidos atbalstījis arī citus Latvijas muzejus. Piemēram, aizejošajā gadā fonds ir iegādājies un Mākslas muzejā “Rīgas Birža” deponējis tā saukto “Biržas kausu”, ko 1902. gadā par godu Rīgas 700 gadu jubilejas svinībām izgatavoja Rīgā dzīvojošais meistars Rihards Millers.

Publicitātes foto

“Pēdējā laikā ir būtiski pieaugusi sabiedrības interese par muzejiem, īpaši par mākslas muzejiem. Mums ir patīkami redzēt, cik veiksmīgi tie attīstās, kā notiek to renovācija, tiek veidotas jaunas izstāžu telpas un interesantas ekspozīcijas. Savukārt mēs turpināsim daudzveidīgi atbalstīt muzejus un aicinām visus sniegt tiem iespējamo palīdzību kolekciju papildināšanā un citās jomās,” atzīst Rietumu Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.