Praktiski
Manas tiesības

Aizņēmos 180 eiro, parāds ir izaudzis līdz 940. Ar kādām tiesībām pieprasa tik milzīgu summu? 16

Foto-Fotolia

Kad man nebija darba, aizņēmos ātro kredītu 180 eiro apmērā. Nespēju to atdot, un tagad parāds jau pieckāršojies – 940 eiro. Vai var izsniegt un pieprasīt šādu summu no personas, kura nespēj to atdot? Sazinājos ar kredītfirmu, bet nesaņēmu pozitīvu atbildi, man pat piedraudēja ar tiesu darbiem. JĀNIS ALŪKSNĒ

Kad pieauga ātro kredītu popularitāte, tos tik tiešām varēja dabūt jebkurš, kuram nebija slinkums pieteikties un reģistrēties internetā vai pasta nodaļā. Lai gan labi zinām teicienu, ka parāds nav brālis, taču daudzi iekrita vieglas naudas ieguves kārdinājumā, aizmirstot, ka jebkurš parāds agri vai vēlu būs jāatdod.

Labāk ātrāk un brīvprātīgi

Šādā situācijā vislabākais variants ir pamatparādu (180 eiro) samaksāt brīvprātīgi, izmantojot bankas pārskaitījumu un maksājuma mērķī norādot – pamatparāda atmaksa. Civillikumā teikts, ka kreditors nedrīkst atteikties pieņemt šādus tiešos maksājumus. Ja kreditors pieprasa parāda atgūšanas izdevumus, tiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam apmēram:

• par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kur sniegta informācija par parādu un ierosināts labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, kā arī par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā 7 eiro;

• par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 eiro parāda atgūšanas procesā, kamēr parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

! Taču, ja parādu piedziņas kompānija vai pats kreditors vērsīsies ar prasību tiesā, tā lems par parāda piedziņu piespiedu kārtā. No parādnieka tad piedzīs tiesas izdevumus. Jebkurā gadījumā būs jāmaksā arī procenti par kredīta lietošanu.

Parādnieka iespējas un rīcība

Ja kreditors vai piedzinējfirma atsakās ar jums sadarboties, ieteicams nosūtīt gan kreditoram, gan piedzinējam vēstuli, kurā jānorāda savs maksājumu grafiks un atmaksājamā summa. Tādā veidā būsiet ievērojis Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma nosacījumus, ka parādniekam ir pienākums sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju.

! Ja parādnieks atzīst parādu pilnībā vai daļēji, bet nespēj to atmaksāt kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja noteiktajā kārtībā vai termiņā, viņš, pamatojot, kāpēc maksājuma saistību izpilde nav iespējama, ir tiesīgs piedāvāt savu maksājuma saistību nokārtošanas kārtību un termiņu.

Protams, no parādnieka viedokļa, vislabākais risinājums ir gaidīt, kad kreditors vērsīsies tiesā. Savukārt šis ir visneizdevīgākais variants kreditoram un parādu piedziņas kompānijai, jo visbiežāk tie ir nelielie patēriņa kredītu parādi, un, aprēķinot soda un kavējuma procentus, parādu piedziņas kompānijas var šo summu pat trīskāršot, taču tas notiks tikai tad, ja parādnieks piekritīs un sāks maksāt.

Ja parādnieks kāda iemesla dēļ nemaksā, kreditors var tikai vērsties tiesā. Savukārt tiesa vadās pēc Civillikuma normas, ka līgumsods un nokavējuma procenti nedrīkst pārsniegt pamata parāda summu.

Aizliegta aizskaroša un nesamērīga saziņa

Atgādinām, ka saskarsmē ar parādnieku ir aizliegts:

• izturēties agresīvi (tostarp izteikt draudus un veikt darbības, kas aizskar dzimuma, vecuma, rases vai etnisko piederību un drošību, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, invaliditāti, sociālo izcelsmi un mantisko vai ģimenes stāvokli, kā arī seksuālo orientāciju);

• sazināties ar parādnieku viņa cieņu un godu aizskarošā formā;

• apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, darbu veikšanas vietā vai dzīvesvietā bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas;

• sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām.

Saziņā ar parādnieku kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums ievērot samērīgumu. Saziņa ir uzskatāma par nesamērīgu, ja tā notiek svētdienās vai likumā noteiktajās svētku dienās no plkst. 21 līdz 8 vai bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas no plkst. 21 līdz 23, kā arī ja tā apgrūtina parādnieka spēju ikdienas saziņai izmantot elektronisko sakaru līdzekļus (piemēram, to kavē bieži zvani uz mobilo telefonu vai atgādinājuma vēstules uz e-pastu).

SVARĪGI

• Ja parāds netiek atmaksāts, parādnieks nonāk tā dēvētajā melnajā sarakstā un viņam pēc tam var rasties grūtības paņemt bankā kredītu, iegādāties preces līzingā u.tml.

• Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma ievērošanu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (par patērētāju tiesībām), Datu valsts inspekcija (par fizisko personu datu aizsardzību), kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes, piemēram, policija. Tātad ar sūdzību varat vērsties arī šajās institūcijās.

UZZIŅA

• Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atrodas Brīvības ielā 55, Rīgā, LV-1010 (2. ieeja ielokā pie baznīcas); klientu apkalpošanas centra tālr. 65452554; e-pasts: ptac@ptac.gov.lv.

• Datu valsts inspekcija atrodas Blaumaņa ielā 11/13–15, Rīgā, LV-1011; tālr. 67223131 (konsultācijas darba dienās no plkst. 13 līdz 15); e-pasts: info@dvi.gov.lv.

KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA

LA.lv