Foto – AFP/LETA

ANO: ik gadu zudumā aiziet 1,3 miljardi tonnu pārtikas 0

“Ik gadu 222 miljonus tonnu ēdamas pārtikas cilvēki izmet atkritumu konteineros,” ar šādu paziņojumu klajā nākusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, vienlaikus piebilstot, ka tajā pašā laikā 925 miljoni cilvēku visā pasaulē cieš hronisku badu.

Reklāma
Reklāma

 

10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 69
Pirmās pazīmes jau ir: Bijušais NATO komandieris brīdina par Kremļa iespējamiem uzbrukuma plāniem saistībā ar NATO mācībām Baltijas jūrā 121
Lasīt citas ziņas

Mēģinot pievērst uzmanību šai problēmai, Spānijas vides aizstāvji sarīkoja savdabīgu akciju, kuras ietvaros Madrides iedzīvotājus aicināja uz vakariņām, kur galdā lika konteineros atrastus joprojām ēdamus pārtikas produktus.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija aprēķinājusi, ka pagājušajā gadā cilvēku vēderā nenonāca aptuveni viena trešdaļa no pasaulē saražotās pārtikas. Tā vietā pārtika visbiežāk tikusi izmesta vai izniekota ražošanas procesā. Tādējādi zudumā iet aptuveni 1,3 miljardi tonnu uzturā lietojamas pārtikas. Eiropā un Ziemeļ-amerikā ik gadus tiek izniekoti 280 līdz 300 kilogrami pārtikas uz vienu cilvēku, Āfrikā un Āzijā šis skaitlis ir 120 līdz 170 kilogrami, atsaucoties uz ANO ziņojumu, informē raidsabiedrība “CNN”. Šis lielais skaits veidojas pārtikas produktu ražošanas daudzajos līmeņos – uzturvielu audzēšanā, ievākšanā, apstrādē, izplatīšanā un patēriņā, skaidro ANO. Noskaidrojies arī, ka visbiežāk vēl ēdamu pārtiku atkritumos izmet amerikāņi, kuri neapēd aptuveni 25 procentus no iegādātajiem produktiem. Britu patērētāji izmet aptuveni trešo daļu iepirktās pārtikas. Parasti cilvēki atbrīvojas no pārtikas, kuru viņi iegādājušies, dažādu akciju mudināti vai ievērojot derīguma termiņus, kas reizēm ir nepamatoti īsi, teikts ANO organizācijas ziņojumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pārtikas izniekošana postu nodara arī dabai, uzsver starptautiskā vides aizstāvju organizācija “Greenpeace”.

 

“Liels skaits atkritumos izmestās pārtikas nonāk atkritumu poligonos, kur tie izdala ogļskābo gāzi un metānu,” sarunā ar “CNN” skaidrojis vides aizstāvis Ričards Svenels. “Turklāt metāna ietekme uz siltumnīcas efekta rašanos ir krietni lielāka nekā ogļskābajai gāzei.”

 

Organizācija “Greenpeace” aprēķinājusi, ka pārtikas industrija ir atbildīga par 30 procentiem atmosfērā nonākušajām oglekļa gāzes emisijām.

Vēršot uzmanību uz cilvēku vieglprātīgo attieksmi pret pārtikas produktiem, aptuveni trīsdesmit Spānijas vides aizstāvji Madridē zem klajas debess aizvadītajā nedēļas nogalē rīkoja vakariņas, kurās mielojās ar atkritumu konteineros atrastiem pārtikas produktiem. Šādas vakariņas spāņu vides aktīvisti kopš 2010. gada rīko visnotaļ regulāri – sākumā kopīgi tiek apstaigāti apkārtnes atkritumu konteineri, tajos meklējot ēdienu, kad tas izdarīts, vakariņas tiek celtas galdā. Akcijas pirmajā vakarā lielāko lomu tās dalībnieki atrada pie kāda Madrides restorāna, kura konteinerā viņi uzgāja bietes, aprikozes, tomātus, burkānus, banānus, ananasus, kāpostus, puķkāpostus, piparus un selerijas. “Šis ir labs guvums, lielākā daļa no atrastajiem pārtikas produktiem ir labā stāvoklī,” sarunā ar ziņu aģentūru “AFP” stāstīja viens akcijas dalībnieks. “Lai šo akciju padarītu par kaut ko vairāk nekā tikai protestu, atrasto pārtiku izsniedzam arī nabadzīgiem cilvēkiem.” Nākamajā vakarā “konteineru vakariņu” ēdienkartē atradās baklažānu zupa un bagātīgi augļu salāti. “Reizēm var atrast ļoti labus ēdamos, citas reizes – gandrīz neko. Bet man šie ēdieni nav atkritumi, tie ir ļoti labi pārtikas produkti,” uzsvēris 43 gadus vecais akcijas organizētājs Tamajo. “Gribam, lai šādas akcijas izplatās visā valstī.”

Reklāma
Reklāma

Šādas akcijas noris laikā, kad Spānija joprojām cīnās ar finanšu likstām – katrs ceturtais valsts iedzīvotājs ir bez darba, un, pēc pērnajiem datiem, 21,8 procenti spāņu dzīvo zem nabadzības sliekšņa.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.