Ekonomika
Bizness

Aplokšņu algas restorānos cer izskaust ar 12% PVN likmes piemērošanu 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Ieva Čīka

Restorāniem varētu tikt piemērota samazinātā 12% nevis kā šobrīd 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme. Tāda konceptuāla vienošanās trešdien panākta Finanšu ministrijā (FM), taču ar nosacījumu, ka ēdināšanas uzņēmumi pārtrauc maksāt aplokšņu algas, trešdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

“Ja nozare panāk ģenerālvienošanās noslēgšanu, kur ir paredzēts noteikts atlīdzības līmenis katrai no nozarē nodarbinātajām profesijām, tad mēs varētu atbalstīt konceptuāli arī samazinātā PVN ieviešanu šādā komplektā. Lai valsts nav zaudētāja un arī nozarei būtu labums,” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ēdināšanas uzņēmumi jau ilgstoši nesekmīgi centušies panākt nodokļu atvieglojumus. Nozares pārstāvji vērš uzmanību uz nesamērīgi augstajiem nodokļiem. Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis stāsta, ka nepanesamā nodokļu sloga dēļ nupat darbību pārtraucis kāds iecienīts Rīgas centra restorāns, kura nosaukums publiski netiek atklāts. “Gribot strādāt godīgi, restorānam tas nav iespējams. Tas nevar pastāvēt,” stāsta Latvijas Restorānu biedrības prezidents.

FM aprēķini liecina, ka vairāk nekā 40% nozarē nodarbināto oficiāli nesaņem pat minimālo algu. Lai būtu spēkā ģenerālvienošanās par nozares minimālā atalgojuma līmeni, kam jāpārsniedz minimālās algas apmērs, to jāparaksta uzņēmumiem, kuri kopā nodarbina vismaz pusi nozarē strādājošo un kuru kopējais apgrozījums pārsniedz pusi no visas nozares apgrozījuma. Restorānu biedrības prezidents cer, ka ģenerālvienošanās noslēgšana būs tikai laika jautājums. “Mēs arī ticam, ka citi godīgi spēlētāji, varbūt arī neesot mūsu biedri, pievienosies šai ģenerālvienošanai, un mēs kopīgi iesoļosim samazinātā PVN ostā,” teica Jenzis.

Saistītie raksti

Turklāt nākamgad varētu tikt ieviests jauns veids, kā samaksāt nodokļus par strādājošajiem, kuri tiek nodarbināti neilgu laiku. Piemēram, ja restorānam papildspēki nepieciešami banketa apkalpošanai vai gadījumos, kad zemniekiem nepieciešami sezonālie laukstrādnieki. “Ne vienmēr ir tā, ka tev vajag darbinieku uz pilnu slodzi vai garākam periodam. Būtu vēlams, ja īsam, vienkāršam darbam var nopirkt vienas dienas vaučeru, kas gan segtu visus darbaspēka nodokļus, sociālās iemaksas un nebūtu mazāk izdevīgs arī darbiniekam kā vispārējais nodokļu režīms,” stāsta finanšu ministre. Eiropā ir valstis, kur šādus vaučerus var nopirkt pat kioskā. Bet Latvijā tiek domāts par digitāliem risinājumiem, lai samaksāt nodokļus par īsu laiku nodarbinātajiem varētu, izmantojot mobilo lietotni. Tas būtu līdzīgi kā norēķināties par autostāvvietu. Saskaņā ar finanšu ministres teikto, par šo jauninājumu nākamnedēļ plānots spriest Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē.

Tikmēr Ekonomikas ministrija (EM) šodien aktualizējusi jautājumu par dzeramnaudu aplikšanu ar nodokli. Ministrijas pārstāvis sacīja, ka nav pareizi, ka valstī vispār nav nekāda regulējuma par dzeramnaudām. Taču vienlaikus viņš atteicās paust nostāju, vai EM iestājas par dzeramnaudu aplikšanu ar nodokļiem. „Dzeramnaudu tāda legāla aprite restorānos ir ļoti apgrūtināta. Šī būtu tā tēma, kura, manuprāt, arī būtu nozarei jāturpina risināt. Saprast, kādā veidā šim regulējumam jābūt, lai tā nebūtu “pelēkā zona”. Lai arī būtu pilnīgi skaidrs – tad apliekam valstī vai neapliekam? Un kādā veidā to atspoguļot uzņēmuma jau finansēs,” norādīja EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. Restorānu biedrības prezidents uz šiem izteikumiem reaģējis, mudinot valsti ideju nocirst jau saknē. Jānis Jenzis uzskata, ka papildu nodokļi panāktu pretēju efektu – ēdinātājus dzītu “ēnu ekonomikā”. Turklāt, viņaprāt, būtu arī principā neiespējami kontrolēt nodokļu nomaksu par dzeramnaudām.

LA.lv