Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
21. janvāris, 2013
Drukāt

Arvien vairāk koksni pārstrādei ieved

Foto - Andris EglitisFoto - Andris Eglitis

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss domā, ka apaļkoksnes pirkšanas un pārdošanas darījumi starp Baltijas valstīm ir pašsaprotami, jo esam mazas valstis ar diezgan garu kopējo robežu.

 

Igauņi darbojas pa Vidzemi, lietuvieši veiksmīgi iepērk koksnes kurināmo un izejvielas plātņu ražošanai Kurzemē un Zemgalē, savukārt Latvijas ražotāji ir konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet arī Ziemeļlietuvā. Kā labo ziņu viņš uzsver to, ka Latvija kļuvusi no zāģbaļķu eksportētājas par zāģbaļķu importētāju, kas pierāda mūsu ražotāju konkurētspējas pieaugumu.

K. Klauss: “Mēs esam stipri ne tikai dēļu un plātņu ražošanā, bet aizvien lielāku pieaugumu redzam arī tālākapstrādes produktos. Meža nozares eksports pērn sasniedzis rekordu – 1,2 miljardus latu, no kā neapstrādāts produkts veido nelielu daļu.”

 

Latvieši nosola lietuviešu zāģbaļķus

Ciršanas apjomiem valsts mežos pakāpeniski samazinoties, mūsu kokrūpnieki sekmīgi startē kokmateriālu izsolēs Lietuvā. Pagājušā gada pirmajā pusē mūsu uzņēmēji no kaimiņiem nopirkuši egles un priedes baļķus nepilnu septiņu miljonu latu vērtībā, bet lapu kokus vairāk nekā par pusmiljonu latu. Vairāk nekā 60% no visiem Latvijā ievestajiem skuju kokiem pirkti Lietuvā. Protams, Lietuvas pusē šis fakts tiek uztverts jūtīgi, ir sacelts troksnis un tiek runāts par to, ka apaļkoku importu vajadzētu ierobežot. Taču atbildīgajai ministrijai vismaz pagaidām šādu plānu nav.

Kā pastāstīja Lietuvas Vides ministrijas Meža departamenta direktors Valds Vaičūns, nekādi aizliegumi šajā sakarā nav iespējami un piedalīties apaļkoksnes izsolēs Lietuvā var visi Eiropas Savienības uzņēmēji. Viņš tomēr piebilst, ka lietuvieši uzmanīgi vēro, kā līdzīgā situācijā rīkosies Polija, taču pagaidām nekādas iespējas ierobežot brīvo tirgu nesaskata.

Vai šajā gadījumā kaimiņi nekonkurē ar mūsu pašu valsts mežu apsaimniekotājiem? Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” komunikāciju daļas vadītājs Tomass Kotovičs to noliedz un kolēģus Lietuvā par konkurentiem neuzskata. T. Kotovičs: “Ir svarīgi, lai nozares uzņēmumi varētu strādāt. Galvenie zāģbaļķu apjomi tiek pirkti tepat Latvijā.”

Arī SIA “Piebalgas” 10% no vajadzīgajiem skuju kokiem pērk Lietuvā. Apmēram 20% tiek pirkti no privātajiem meža īpašniekiem, bet pārējais – akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” izsolēs.

 

Izsolēs – kur visvieglāk

Kā pastāstīja kāds no SIA ” Piebalgas” zāģētavas darbiniekiem, iepriekš importējuši zāģbaļķus no Krievijas, taču tas palicis tik sarežģīti, jo krievi bremzējuši koksnes izvešanu, kā vien varējuši – tad ne tāds vagons padots, tad ne tāds komats dokumentos ierakstīts, ka beigās nācies no šā biznesa atteikties. Toties piedalīties izsolēs Lietuvā, kas notiek elektroniski, ir ļoti vienkārši – aizpildi anketu, nospied pogu un pieteikums pieņemts.

Otra lielākā zāģbaļķu eksportētāja uz Latviju ir Baltkrievija, bet trešā – Igaunija. Kā pastāstīja Igaunijas valsts mežu apsaimniekotāju pārstāvis Ulvars Kaubi, koksnes eksports un imports starp Latviju un Igauniju esot stipri vien līdzvērtīgs. Pēc Igaunijas statistikas datiem, pēc koksnes eksporta Latvija esot sestajā vietā, bet lauvas tiesa aizejot uz Somiju un Zviedriju.

Igaunijas Privāto mežu īpašnieku apvienības vadītājs Intreks Palms stāsta, ka Igaunijas pierobežā aktivitāte no Latvijas uzņēmēju puses augusi, kopš Latvija aktīvāk pievērsusies zaļās enerģijas ražošanai.

Igaunijā gadā valsts un privātajos mežos nocērtot ap septiņiem astoņiem miljoniem kubikmetru, taču atļauti esot 12 miljoni – tieši tik, cik gadalaikā meži atkal pieaugot.

 

Pirmā licence no Krievijas – Latvijas uzņēmumam

Diemžēl cerības par to, ka Krievija pēc iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā atkal varētu kļūt laba sadarbības partnere koksnes piegādē, nav attaisnojušās. Tiesa, izvedmuita apaļkokiem samazinājusies, taču eksports no Krievijas puses tiek veiksmīgi bremzēts visiem citiem iespējamajiem līdzekļiem un, kā stāsta uzņēmēji, birokrātija šajā ziņā esot neiedomājama.

“Krievija panāca savu un tika uzņemta PTO, taču sarunu laikā tā noklusēja, kādas tā izvirzīs papildu prasības koksnes pircējiem ārzemēs,” saka uzņēmēji.

Latvijā pārstrādes jaudas ir lielākas nekā resursi, bet Krievijā tas ir pretēji. Tomēr velti cerēt, ka tāpēc izejvielas aiz robežas būs lētākas. Krievijas puse uzmanīgi seko koksnes cenām Latvijā un piemēro saviem baļķiem līdzīgu cenu.

Taču mūsu uzņēmējiem ir liela pieredze un pēc Krievijas iestāšanās PTO pati pirmā licence zāģ­baļķu pirkšanai tika izsniegta Latvijas zāģētavai – SIA “AKZ”. Uzņēmuma pārstāvis Igors Veikmanis to apstiprina: “Mēs bijām pirmie Eiropas Savienībā, kas saņēma no Krievijas šādu licenci. Pat somi nebija tikuši ar šo uzdevumu tik ātri galā. Te līdzēja pieredze, kas gūta vairāku desmitu gadu garumā. Sadarbojamies ar Pleskavas un Vologdas apgabalu. Baļķi nāk, taču ne tik raiti, kā vēlētos. Tiek bremzēts dzelzceļš, kavētas licences u. c. Un tomēr esmu pārliecināts, ka sadarbībā ar Krieviju esam tikai ceļa sākumā un nākotnē koksnes imports no Krievijas pieaugs.”

 

Fakti

* Aiz Lietuvas otra lielākā koksnes produktu importētāja uz Latviju ir Polija, trešā – Igaunija. Krievija, Baltkrievija un Ukraina šobrīd ieņem attiecīgi sesto, astoto un desmito vietu.

* Eksporta jomā pirmajā piecniekā ir Zviedrija, Lielbritānija, Vācija, Igaunija un Lietuva.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+