Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. oktobris, 2013
Drukāt

Centrāltirgus Miķeļdienas krāsās

Centraltirgus_11_KM_8

Šā gada rudens lielā mērā nāk kā pārsteigums, jo siltās un saulainās dienas pazuda pavisam pēkšņi. Tikmēr rudens veltes no laukiem pilsētā ik dienu nonāk aizvien vairāk. Rīgas Centrāltirgū ražas balle tika aizvadīta nedēļas nogalē, ļaujot izbaudīt daudzveidīgu krāsu un smaržu gammu, kā arī ļauties mūzikai un radošajām izpausmēm, gatavojot dažnedažādas lietas.


 

Par ražu, pārmaiņām un pavārmākslu

“Diemžēl šogad ražas svētkus no ierastā Nēģu laukuma lietus un aukstuma dēļ nācās pārcelt uz Sakņu paviljonu, taču tas netraucē tirgošanos un mūziķu uzstāšanos,” Miķeļdienas pasākumu iezīmē AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Viņš arī atzīst – šis rudens nācis ar patiesi bagātīgām lauku veltēm, kurām pat plašajā Sakņu paviljonā teju vai pietrūkstot vietas.

Anatolijs Abramovs: “Zemnieki šogad ir ļoti priecīgi par ražu – ir bijis labs tomātu un gurķu gads, tos joprojām pie mums var nopirkt par ļoti pievilcīgām cenām Nakts tirgū un Sakņu paviljonā. Ļoti laba raža ir arī ābolu audzētājiem. Pie­ejams ir pat tāds retums kā cukuriņš – šos ābolus pats nupat iegādājos. Esmu pārsteigts par garšīgajām bumbieru šķirnēm, kas audzētas tepat Latvijā – tās ir krietni labākas par dienvidu zemēs augušajām. Šogad tiešām redzam, ka vasara ir bijusi pietiekami ilga, ļaujot zemniekiem gūt labas ražas.”

Pēkšņi atnākušais rudens ar aukstāku laiku un lietu gan nemazinot zemnieku vēlmi tirgoties. Salīdzinot ar citiem gadiem, pašlaik jau pilnībā ir iznomātas visas pieejamās tirdzniecības vietas Sakņu paviljonā, liekot tirgus vadībai meklēt jaunus risinājumus, kā piedāvāt papildu tirgošanās iespējas. “Tiem tirgotājiem un zemniekiem, kuri sevi ļoti labi parādījuši, šogad mēģināsim piedāvāt atsevišķas tirdzniecības vietas Gaļas paviljonā – ar 1. oktobri tur tirgoties sāks, piemēram, “Rundāles dārznieks”,” skaidro A. Abramovs. 
Centraltirgus_07_KM_8

To, ka Gaļas paviljonā parādīsies saknes un arī citos paviljonos ar laiku būs preču dažādība, tirgus vadītājs sauc par neizbēgamu dabiskās atlases ceļu. “Veicot pareizus un precīzus mērījumus par iepirkšanās tendencēm, pieejamajām tirdzniecības platībām, pieprasījuma un piedāvājuma attiecībām, kā arī nospraužot mērķus un uzdevumus tālākai attīstībai, tas būs neizbēgami,” uzsver A. Abramovs. Viņš norāda – nav vairs padomju laiki, kad Rīgas iedzīvotāju skaits bija krietni vien lielāks nekā pašlaik, lopkopības nozare strādāja uz visas PSRS plašā tirgus nodrošināšanu un Gaļas paviljona tirdzniecības apgrozījums bija lielākais visā savienībā. “Pamazām šī teritorija kļūst par lielu tam pieprasījumam, kāds pašlaik vispār ir Rīgā un Latvijā. Tādēļ mēģināt paviljonu vienkārši turēt tikai kā gaļas vai tikai kā sakņu tirdzniecības vietu nebūtu lietderīgi. Šāda veida paviljonu uzturēšana mums izmaksā pārlieku dārgi, jo ilgstoši paviljonā redzot kādu brīvu vietu, rīdzinieki un pilsētas viesi nejutīsies komfortabli,” skaidro A. Abramovs.

Tirgus vadītājs domā, ka šāda tirgojamo preču miksēšana zemniekam neskādēs un tie joprojām vēlēsies un arī varēs šeit tirgoties. “Tā kā ir mainījušās ēšanas paražas un cilvēki vairāk domā, ko lietot uzturā, tik daudz kā senāk vairs nepērk, piemēram, gaļu. Tā zaudē savas pozīcijas veģetāram un vitaminizētam uzturam, ko piedāvā vistas, zivis, saknes vai augļi. Tieši šo veselīgāko pārtiku tad arī biežāk cilvēki izvēlas. Turklāt – tas nereti izmaksā mazāk, nekā pērkot gaļu,” tā A. Abramovs.

Tirgū nopērkamie daudzveidīgie produkti Centrāltirgus vadībai ļāvuši īstenot arī kādu senu sapni par sava pavārmākslas raidījuma izveidi. “Kad 2010. gada nogalē sāku strādāt Centrāltirgū, viena no pirmajām domām bija – kāpēc Centrāltirgum nav sava kulinārijas raidījuma, lai, neko neizpušķojot, parādītu tos labumus un iespējas, kas šeit pieejamas. Tādēļ sadarbībā ar televīzijas kanālu TV3 esam ķērušies pie raidījuma “Garšīgi dzīvojam” veidošanas, kas parādītu tirgus ikdienu, iepazīstinātu ar tirgotājiem, no kuriem daudziem būtu jāpiešķir ordenis par izturību un ilglaicību, strādājot Centrāltirgū,” norāda Anatolijs Abramovs. Raidījuma mērķis – parādīt Centrāltirgu no iespējami dažādākiem skatpunktiem, ļaujot uzzināt ne tikai to, kas šeit nopērkams, bet arī to, ko iespējams pagatavot no plašā tirgus sortimenta. “Protams, tas ir eksperiments,” atzīst tirgus vadītājs. “Tomēr līdz šim Centrāltirgū realizēti un veiksmīgi darbojas daudzi eksperimenti. Tādēļ ar nepacietību gaidām atsauksmes no raidījuma skatītājiem,” norāda A. Abramovs.

Pirmais raidījums jau izskanējis. Tie, kas to nav redzējuši, Centrāltirgus mājas lapā www.rct.lv ir iespēja uzzināt, par ko tajā runāts, izpētīt raidījuma laikā tapušas receptes un izmēģināt tās pašu virtuvē.

 

Miķeļdiena jāsvin

Centraltirgus_09_KM_8Lai gan lietus Miķeļdienas pasākuma norisi pārcēla uz Sakņu paviljonu, atraktīviem pasākumiem un lustīgam pirkšanas procesam tas neskādēja. Ādažu novada saimniece Zigrīda Briņķe atzina – ražas svētki šogad nenoliedzami ir svinami. “Viss, ko audzēju, šovasar tiešām padevās labi – kāļi, rāceņi, sīpoli un burkāni. Nedaudz sliktāk auga pupiņas, jo bija pārāk karsts un maz lija arī lietus. Tomēr kopumā raža padevusies laba,” atzīst Zigrīdas kundze.

Arī Marija Karavacka no Ķekavas novada piekrīt – raža padevusies lieliska, tādēļ svētkiem jābūt. “Nupat biju rudens svētkos Vācijā, netālu no Brēmenes – tas bija lieliski. Tādēļ Miķeļdiena Centrāltirgū man šķiet ļoti iederīga,” saka saimniece. Dārzeņu audzēšana, marinēšana un sālīšana Marijas kundzei ir iespēja piepelnīt naudiņu skopajai pensijai. Tādēļ šogad, lai gan nedaudz, bet iesālītas arī sēnes, kuras pircējiem ļoti garšojot. Tāpat iesālīti arī 800 kilogrami ķiploku, kurus labi pērkot ziemas aukstajos mēnešos.

 

 

 

Katram jāizdara izvēle

Lai gan ābolu raža Latvijā šogad tiešām laba, līdz tirgum nonāk tikai niecīga daļa no tās. Vladimira Fišera stendu Sakņu paviljonā daudzi zina jau sen un izvēlas pirkt tieši šajā saimniecībā augušos ābolus. Kā Latvijas gardajam sārtvaidzim izkonkurēt poļu brāli? Saimnieks saka – nekā. “Cilvēkiem pašiem jāizvēlas, ko viņi grib. Poļu āboliem nav tik daudz dažādu šķirņu kā mums – ir tikai kādas četras piecas komercšķirnes. Diemžēl pircēju pirktspēja ir mazinājusies un viņi izvēlas poļu ābolus, kur ražotāji saņem dāsnas subsīdijas no valsts, ir labvēlīgāka nodokļu politika, kas mūsu audzētājiem nav, tādēļ viņi nespēj piedāvāt zemāku cenu,” skaidro V. Fišers.

Materiāls tapis sadarbībā ar AS “Rīgas Centrāltirgus”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+