Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
3. maijs, 2017
Drukāt

Cēsīs izskanēs Bernsteina dažādās muzikālās šķautnes (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijas Nacionālās operas solists Mihails Čulpajevs

Vidzemes koncertzālē “Cēsis” 6. maijā koncertā izskanēs amerikāņu mūziklu ģēnija Leonarda Bernsteina skaņdarbi no mūzikliem un operetēm, kurus izpildīs šarmantā dziedātāja Annija Putniņa un Latvijas Nacionālās operas solists Mihails Čulpajevs.

Koncertā dzirdēsim dažādās komponista šķautnes – amizantos un vokāli sarežģītos dziesmu ciklus bērniem “I Hate Music” un “La Bonne Cuisine”, lappuses no “Mesas”, ironiskos duetus un solo no operetes “Kandids”, kā arī miniatūru ciklus klavierēm. Protams, neiztikt arī bez mūziklu “Vestsaidas stāsts” un “Brīnišķā pilsēta” melodijām.

“Koncerta programmā iekļauti L. Bernsteina skaņdarbi, kas portretē sievietes lomu, dodoties laulībā. Viņa radītā mūzika ar pamatīgu ironijas devu apspēlē gan attiecību romantisko dabu, gan to praktisko pusi, pavisam viegli un neuzbāzīgi atklājot jautājumu – cik mēs katrs esam gatavi īsti patiesai, pilnīgai un laimīgai dzimumu vienlīdzībai,” stāsta koncertzāles pārstāve Egija Saļņikova.

Operete “Kandids” ir L. Bernsteina vitalitātes apliecinājums, dzirkstoša komiskā operete, kuras pamatā Voltēra klasiskais stāsts par Kandidu – spējīgu jaunieti, kura mentors Pangloss potē viņam Leibnica bezkompromisa optimisma filosofiju – “viss notiek uz labu šajā vislabākajā no pasaulēm”. Spožā un līksmā uvertīra ir orķestra virtuozitātes spēju pārbaudes akmens.

Savukārt “Serenāde” ir L. Bernsteina dionīsisko temperamentu apliecinošs piecdaļīgs opuss, kur dzīru atmosfērā sastopamies ar Sokrātu, Aristofanu un citiem galda runu teicējiem. L. Bernsteins šo skaņdarbu kopumā uzskata par virkni paziņojumu, kas teikti mīlestības godam. Ieskicējot koncerta noskaņu, E. Saļņikova teic: “Pastāv uzskats, ka laulība un ģimene ir labklājības garants un stūrakmens. Divu mīlošu cilvēku savienība un veiksmīgas dzīves svarīgākā sastāvdaļa, jo tās mērķis ir radīt pēcnācējus un jo vairāk, jo labāk. Tā ir oficiālā paradigma. Bet ir arī neoficiālā. Tā, kur izpratne par laulību un tās nerakstītie likumi saglabājušies no aizvēsturiskiem laikiem. Tā, kur sievietes vieta ir pie pavarda, bet vīrieša – mežā medīt zvērus. ”

L. Bernsteina mūzika ir tik ilustratīva, ka pianists Raimonds Petrauskis eksperimentēs gan ar klasisku klavieru skaņu, gan sintezatora sampliem un režisora Kārļa Krūmiņa uzraudzībā dziedātājiem būs jākļūst arī par aktieriem un stāstniekiem.

 

6. V 19.00 Vidzemes koncertzāle “Cēsis”

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilseparadize.lv

Cena no EUR 10 līdz 18

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Draugiem Facebook Twitter Google+