Mobilā versija
0.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
1. februāris, 2017
Drukāt

“Ja jaunā nodokļu politika nesekmēsies, paredzu lielas problēmas.” Saruna ar Andri Rāviņu (10)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Saruna ar Jelgavas domes ilggadējo priekšsēdētāju, Latvijas Zemnieku savienības valdes locekli Andri Rāviņu.

Publicēti aptauju rezultāti ar graujošiem skaitļiem, cik zema ir pilsoņu uzticība partijām, Saeimai, nedaudz labāk gājis valdībai. Kā jūs jūtat cilvēku noskaņojumu?

A. Rāviņš: Aptauja parādīja, ka uzticēšanos pašvaldībām iedzīvotāji saglabājuši. Kučinska valdība strādā gadu un nav paguvusi mainīt daudzas lietas, kas ir kritiski vērtējamas. Nu, piemēram, Ceļu fonds. To likvidēja pirms 14 gadiem, un daudzreiz runāts, ka tas nebija pareizi. Bet atjaunot nevar. Tas ir garš process, bet Ceļu fonds ir nepieciešams, lai būtu ceļu būvei, ielu remontiem virzīto naudas plūsmu stabilitāte.

Jo vairāk tāpēc, ka pēc 2020. gada ES fondu nauda var vairs nebūt.

Kad tikāmies ar eirokomisāru Valdi Dombrovski, viņš savulaik teica – nē, Anglijā nekas nenotiks, viss būs labi un kārtībā. Šodien Lielbritānija ir uz izstāšanās ceļa no ES. Pasaule mainās. Grūti teikt, uz labo vai slikto pusi. Nav paredzams iznākums šāgada Vācijas, Francijas vēlēšanās, bet katrā gadījumā tas skars mūs. Latvijai jābūt sagatavotai jebkurai situācijai.

Iekšpartijiski dažādi vērtēta eiroparlamentāriete Iveta Grigule. Ministru prezidents uzskatīja, ka viņu vajadzētu izslēgt, tikmēr Latvijas Zemnieku savienības biedri bija pret. Kāda ir jūsu attieksme?

Runājot par konkrēto balsojumu, Grigule nobalsoja, kā nobalsoja, bet jāpiebilst, ka divi deputāti no Latvijas labējiem spēkiem vispār nebalsoja. Piedāvātais dokuments acīmredzami bija pretrunīgs, ja reiz Eiroparlamentā tik maz balsoja par to (304 balsoja par, 179 pret, 208 atturējās. – Red.). Tas ietvēra daudzas sadaļas, bet uzmanība vērsta tikai uz vienu punktu, un dokumentu kopumā reti kurais lasījis. Grigules kundze to skaidroja, un LZS valde norādīja uz to, lai viņa vairāk ar mums runā. Ja lēmumus neizskaidrosi pats, atradīsies citi, kas izskaidros pēc sava prāta. Manuprāt, šajā jautājumā pietrūka komunikācijas.

Bet kas tās par ZZS apvienības balsīm, kas aicina uz sadarbību ar “Saskaņu”? Jelgavā viņi taču nav koalīcijā?

Nē, bet daudzos jautājumos saskaņieši balso tāpat kā mēs. Municipālajos jautājumos ir maz politikas, pārsvarā – ekonomikas, attīstības jautājumi. Taču ir gadījumi, kad “Saskaņas” pārstāvji nebalso, jo tas un tas esot pret viņu uzskatiem.

Krievija tomēr izpleš propagandas tīklus. Jelgavā ir internacionāla sabiedrība…

…nacionālās biedrības, kas apvienojušās zem asociācijas jumta. Mums nav asu konfrontāciju un pretrunu nacionālajos jautājumos. Jelgavā ir integrācijas padome, kas strādā ar šīm jūtīgajām lietām, vairāk vai mazāk ir sapratne.

Kāpēc, jūsuprāt, vēlētāji velk negaisus pār mūsu valdīšanu? Agrāk aizbildinājās ar sliktu vai neesošu komunikāciju. Tagad politiķi katru rītu ir TV ekrānā un radiopārraidē. Bet kas par vainu – vai pārāk uzpūtīgi, neizprotoši runā ar cilvēkiem? Vai tautai nepatīk, ka morāle, ētika ir samērā tukša skaņa politiskajā vidē? Varbūt valdīšana ir nemākulīga?

Kritiski vērtējumi ir tāpēc, ka turpinām iet birokrātijas ceļu. Ministru kabinets izdod noteikumus, parlaments – likumu grozījumus. Pasaules prakse rāda, ka attīstās tā valsts, kas uzticas pašvaldībām, to rīcībspējai, un saviem pilsoņiem, valsts, kurā katrs dara savu darbu un ļauj strādāt citiem. Pie mums notiek tieši pretējais. Par piemēru var minēt Somijas izglītības sistēmu, kas pasaulē izslavēta. Kas ir tās panākumu atslēga? Divas mērauklas. Pirmā – skolotāju kvalifikācija, prasme veikt savu uzdevumu. Otra – uzticēšanās pa vertikāli. Ministrijā uzticas pakļautībā esošajām struktūrām. Tās uzticas skolu direktoriem. Direktori uzticas skolotājiem. Un vecāki – skolotājiem. Mūsu valstī nepārtraukti tiek ražoti ierobežojumi. Varas neizlēmība arī ir tā, pret ko protestē cilvēki.

Jaunā VID vadītāja sacīja, ka dienestam mazāk jāsoda, vairāk jākonsultē klientu. Bet par pāreju uz servisa, nevis represīvo organizāciju runāts kopš aizvēsturiskiem laikiem! Kad ieceres beidzot īstenos! Tas attiecas arī uz “birokrātijas nezūdamības likumu”, ar kuru pazīstams ikvienas pašvaldības vadītājs.

Jā, daudz kas stipri iesīkstējis. Kā neizkustināms akmens. Mēs runājam. Mūs it kā uzklausa. Un atkal izdod dokumentus, kas stiprina birokrātisko sistēmu. Pirms daudziem gadiem no VID varējām saņemt dokumentu, kas parādīja, kā mūsu teritorijā reģistrētajiem uzņēmējiem veicies ar nodokļu nomaksu. Tas bija skaidri un saprotami, lai analizētu, kuri uzņēmumi pilsētā attīstās, palielina ražošanas apjomus, godprātīgi attiecas pret valsti. Un kuri savukārt pelna vietu “melnajā sarakstā”. Saņemot ES naudas, atskaitēs vienmēr prasa, kāda bijusi atdeve ieguldītajiem līdzekļiem. Šodien šo ainu vairs neredzam. Centrālā statistikas pārvalde piedāvā divus gadus vecus skaitļus. Divu gadu laikā dzīve mēdz sagriezties kājām gaisā! Tikai tagad mums atkal izdevies izveidot informatīvo saikni ar VID un analizēt – kuri uzņēmumi maksā nodokļus, kuri maz maksā un kuri nemaksā neko. Kopīgi ar VID Jelgavas nodaļas vadību secinām – ne vienmēr nemaksāšana nozīmē negribēšanu maksāt. Uzņēmējiem nepieciešama konsultācija, skaidrojums, kā katram darīt labāk attiecīgā situācijā. Tāpēc sadarbībā ar ieņēmumu dienestu Jelgavā esam sākuši organizēt informatīvo kursu ciklu uzņēmējiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Graudus vest pa upi no Jelgavas uz Rīgu ar baržu ir sviests pilnīgs . Es saprastu, ja būtu infrastruktūra – varbūt pa nullēm izvilktu . Cik maksās jaunas baržas , cik maksās jaunas piestātnes – zemē nomesta nauda . Cik līdz Rīgas ostai no Jelgavas – 50km ? Tāpat graudi blakus Lielupei neaug – tie jāved ar transportu . Un kāda starpība , no Elejas vest uz Jelgavu un gaidīt kamēr uzkraus baržu un velnsviņuzina kad aizvedīs , vai pa taisno uz Rīgu ? Kur ekonomiskais pamatojums ?

  2. Kārtējais variants,kā neieviest Eiropas progresīvos nodokļus?

  3. Varbūt vajadzētu mazāk melot?

  4. Jāņonkols no laukiem. Atbildēt

    Rāviņa kunga devīze: katrā ielā pa lielveikalam. Pašu zemnieki lai tirgojas zem klajas debess Staļina laika tirgus laukumā. Jaunajā paviljonā tirgošanās cenas ievērojami celsies. Siltums dārgs, jo kooģenerācijas staciju kurinot ar šķeldu, tās patēriņš katastrofāli pieaug. Rāviņu pat Jelgavā iekšā nevar laist.

    • “nabaga” zemnieki,vienmēr visādas likstas vajā…tirdzniecības vietas,redziet,sliktas…kāda jēga no jūsu produkcijas,veselo saprātu esiet zaudējuši ar cenām!

  5. Rāviņš: “Jelgavā teicama sadarbība izveidojusies starp sociālo dienestu, bāriņtiesu un pašvaldības policiju”.
    Tad lai jāpakonsultē partijas biedru Cauni, kura Jelgavas novadā gadiem verdzībā vecīšus turēja un neviena iestāde neko neredzēja.

  6. Lai sekmētos nevajag katru gadu jaunu nodokļu politiku uz sociālā budžeta rēķina,saglabājot 21% PVN ikdienas pārtikai! Pilnīgi pietiktu ar vecās labās,visā pasaulē pastāvošās,progresīvās nodokļu sistēmas atjaunošanu! Pietiek eksperimentēt!!

  7. Paldies Rāviņam par sakārtoto Jelgavu!

  8. Ierāviņš tika daudz Sarāvis, ka neredz parsto jelgvnieku dzīvi…
    Šo veco komunistu nedrīkst vēlēt, apetīte šim milzīga, tādēl tā cepas par nodokļiem!

  9. Latvijas gremdētāji Atbildēt

    Komunistu un kleptokrātu Rāviņu kopā ar domubiedriem Lembergu un Ušakovu vajadzētu aizmēzt vēstures mēslainē.

Draugiem Facebook Twitter Google+