Kultūra
Māksla

Edītes Pauls-Vīgneres jubilejas izstāde – veltījums vectēvam0

Publicitātes foto

No 22. novembra Latvijas Arhitektūras muzejā būs skatāma tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres 80 gadu jubilejas izstāde “Vīna garša”, kas tapusi kā veltījums viņas vectēvam, Iļģuciema stikla fabrikas stikla pūtējam Ādolfam Paulam (1885–1975), LA.lv uzzināja muzejā.

Edīte Pauls-Vīgnere atceras vecvecāku stāstīto, ka 19. gadsimta sākumā Iļģuciems bija mazapdzīvots, bet pēc tam, 19. gadsimta beigās, strauji attīstījās rūpniecība. Pirms Pirmā pasaules kara mākslinieces vectēvs no astoņu gadu vecuma kā māceklis strādāja Jākoba Beka fabrikā, bet, atgriežoties no bēgļu gaitām Petrogradā, atsāka stikla pūtēja darbu Iļģuciema stikla fabrikā.

“Arī mans tēvs neilgu laiku strādāja šo grūto darbu. Karstums, spilgtā gaisma, kuru izstaro izkausētais stikls, atstāja iespaidu uz opapa veselību. Jau ilgus gadus mans skats pievēršas mammas kumodei, kur aiz stikliem uz plauktiņa sarindojušās opapa veidotās glāzītes. Darbojoties ar stikliņiem – tā dēvēju pērlītes – radās ideja veidot piemiņas izstādi manam opapam, kā atgādinājumu par aizgājušo laiku,” stāsta Edīte Pauls-Vīgnere.

Māksliniecei atmiņā Iļģuciema burvība – ceriņi, jasmīni, tuvumā Baltie kalni, Rātsupīte, skaistais, ar mežu apaugušais paugurs, tā sauktais Ozolkalns, ar tajā ierīkotajām Baltās muižas kapenēm.

Arī Paulu dzimtu nav saudzējuši 20. gadsimta politikas līkloči. “1945. gadā padomju vara nacionalizēja tēva un opapa īpašumus, kam 1968. gadā sekoja neparedzētas pārmaiņas. Man bija jāzaudē darbnīca, kura iekārtota mūsu mājā Nordeķu ielā 8, bet opapam – grūti un sūri būvētā māja Garajā ielā 5. Arī Nordeķu ielas nosaukums nav saglabājies,” skumst māksliniece.

Edīte Vīgnere, viena no Latvijas pazīstamākajām tekstilmāksliniecēm, dzimusi 1939. gada 16. septembrī Rīgā. Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu beigusi 1968. gadā.

Māksliniece ir viena no pirmajiem meistariem, kuri 20. gs. 70. gados izmainīja tradicionālos priekšstatus par tekstilmākslu.

Izmantojot tēva Voldemāra Paula konstruētās stelles, viņa sāka aust lielizmēra tekstilijas, veidot telpiskus tekstiliju obkjektus.

Saistītie raksti

Eksperimentējusi gan ar darbu fomām, gan tehnikām, radot savas autortehnikas – kombinējusi tekstilu ar metālu, stiklu, koku, veidojusi kolāžas, izmantojusi kausējumus.

Daudzi mākslinieces lielformāta darbi bijuši iekļauti sabiedriskos interjeros – līdz mūsu dienām tie, diemžēl, nav saglabājušies. Daudzkārtēja starptautisku tekstilmākslas konkursu laureāte.

LA.lv
LA
LA.LV
Kultūra
Operstudija “Figaro” aicina uz muzikāli izglītojošu izrādi bērniem
1 diena
LA
LA.LV
Kultūra
VKKF izsludina konkursu muzikālā teātra iestudējumu radīšanai
1 diena
LA
LA.LV
Kultūra
Filmas “Nameja gredzens” tērpi aizceļojuši uz Rēzekni
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Ekonomika
Šodien stājas spēkā jauns vilcienu kustības saraksts ar būtiskām izmaiņām visos maršrutos
25 minūtes
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
1919. gada 8. decembrī. Latvijas skolu likumdošanas sākumi
32 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Sports
VIDEO: Girgensons iemet devītniekā, palīdzot “Sabres” tikt pie punkta
12 minūtes
LE
LETA
Dabā
Septīto gadu pēc kārtas decembra laikapstākļi atklāj interesantu tendenci
36 minūtes
MZ
Monika Zīle
Latvijā
Monika Zīle: Toksiskā dārza augļi
10 minūtes